NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Sintija Broka
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece
06. augustā, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Drošība
13
13

NATO reakcija uz Covid-19 krīzi – #WeAreNATO

2020. gadā pasaule ir saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem un pārsteigumiem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju. Infekcijas slimības uzliesmojums un izplatības mērogs ir izraisījis teju vissmagāko recesiju pēdējā gadsimta laikā un arvien turpina nodarīt milzīgu kaitējumu gan sabiedrības veselībai un labsajūtai, gan arī globālajai politekonomikai kopumā. Aktīvu lomu pandēmijas seku mazināšanā ir uzņēmusies NATO, arī iesaistoties cīņā pret maldinošu informāciju un dezinformāciju. Šādas krīzes situācijas apstākļos mūsu kopīgajā cīņā pret Covid-19 izplatību fakti un uzticama informācija ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. 

īsumā
  • NATO uzņemas aktīvu lomu krīzes seku mazināšanā. Alianses struktūras un sabiedrotie spēki uzņemas iniciatīvu, lai atbalstītu valstu reakciju visas alianses ietvaros.
  • NATO Eiroatlantiskās katastrofu reaģēšanas un koordinācijas centram ir bijusi izšķirīga nozīme palīdzības sniegšanā, koordinējot sabiedroto un partneru aicinājumus pēc palīdzības. 
  • Sabiedroto bruņotie spēki atbalsta loģistiku un plānošanas darbus, izvietojot īslaicīgās stacionārās ārstniecības iestādes, pārvadājot pacientus, dezinficējot sabiedriskās vietas un atbalstot robežkontroli.
  • Līdztekus aktīvai līdzdalībai cīņā ar Covid-19 pandēmiju NATO ieņem aktīvu nostāju cīņā pret maldinošu informāciju un dezinformāciju pandēmijas kontekstā.
  • NATO ir izstrādājusi arī faktu lapu, kas apstrīd piecus galvenos mītus, kurus pēdējo mēnešu laikā izplatījusi Krievija.

Kopš Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma sākuma NATO sadarbībā ar citām starptautiskajām organizācijām ir īstenojusi vairākus pasākumus ar mērķi gan ierobežot vīrusa izplatību, gan arī samazināt riskus alianses karavīriem, civiliedzīvotājiem, kā arī kopienām, kurās tie darbojas.

Šajā nedrošības un neziņas laikā NATO spēja vadīt operācijas nav mazinājusies un NATO galvenais uzdevums – saglabāt uzticamu atturēšanas un aizsardzības politiku – ir bijis nemainīgs. Sabiedrotie joprojām ir apņēmības pilni sniegt savu ieguldījumu NATO, tostarp daudznacionālajās kaujas grupās alianses austrumos, NATO gaisa telpā, jūras spēkos, starptautiskajās misijās un citur.

NATO loma pandēmijas ierobežošanā

Šīs bezprecedenta pandēmijas laikā, kas skārusi gan sabiedrotos, gan partnerus, NATO uzņemas aktīvu lomu krīzes seku mazināšanā. Alianses struktūras un sabiedrotie spēki uzņemas iniciatīvu, lai atbalstītu valstu reakciju visas alianses ietvaros.

NATO Eiroatlantiskās katastrofu reaģēšanas un koordinācijas centrs (EADRCC) ir NATO galvenais reaģēšanas mehānisms ārkārtas situācijās civilajā jomā. Visā Covid-19 pandēmijas laikā šim centram ir bijusi izšķirīga nozīme palīdzības sniegšanā, koordinējot sabiedroto un partneru aicinājumus pēc palīdzības.

Kopš pandēmijas sākuma centrs ir veicinājis vairāku dalībvalstu divpusējo nolīgumu īstenošanu, nodrošinot vairāk nekā miljons izmēģinājuma komplektu un vairāk nekā 50 miljonus personīgo aizsardzības līdzekļu, tostarp medicīnas iekārtas, medikamentus, dezinfekcijas materiālus un citas vajadzības. Piemēram, centra aktīvais darbs un ātrās reaģēšanas spējas atviegloja palīdzības sniegšanas procesu gan Itālijai, gan arī Spānijai.

NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūra (NSPA) regulāri sniedz palīdzību piegādes un aprīkojuma loģistikas jautājumos kā partneriem un sabiedrotajiem, tā arī citām organizācijām, kurām tas nepieciešams. Aģentūra ir spēlējusi nozīmīgu lomu koordinācijas centra atviegloto divpusējo nolīgumu izpildē, īstenojot tā dēvēto SALIS (Strategic Airlift International Solution programme) programmu, kas ļauj sabiedrotajiem ātri izvietot savus spēkus un ekipējumu, kur vien tas ir nepieciešams. Turklāt, izmantojot stratēģiskās gaisa pārvadājumu iespējas (SAC), sabiedrotie var darboties un tādējādi paātrināt kravu piegādi.

Papildus sabiedroto bruņotie spēki atbalsta loģistiku un plānošanas darbus, izvietojot īslaicīgās stacionārās ārstniecības iestādes, pārvadājot pacientus, dezinficējot sabiedriskās vietas, atbalstot robežkontroli, kā arī veicot vairākus citus pasākumus.

Cīņa pret dezinformāciju

Līdztekus aktīvai līdzdalībai cīņā ar Covid-19 pandēmiju NATO ieņem aktīvu nostāju cīņā pret maldinošu informāciju un dezinformāciju pandēmijas kontekstā. Sadarbojoties ar partnervalstīm un starptautiskajām organizācijām, piemēram, Pasaules Veselības organizāciju, Apvienoto Nāciju Organizāciju un Eiropas Savienību, NATO spēj darboties kā platforma precīzas informācijas apmaiņas procesos.

Ņemot vērā, ka tādas valstis kā, piemēram, Krievija un Ķīna globālo pandēmiju izmanto kā priekšrocību, lai virzītu pret rietumiem un pret NATO vērstus naratīvus, NATO šajā laikā par prioritāti ir noteikusi arī mītu un nepatiesas informācijas apkarošanu gan attiecībā uz Covid-19 pandēmiju, gan NATO darbību kopumā. Lai to veiksmīgi realizētu, NATO un tās struktūras aktīvi izmanto dažādus digitālos plašsaziņas līdzekļus, piemēram, NATO Multimediju portālu, lai savlaicīgi informētu par pašreizējo situāciju un norisēm globālās pandēmijas kontekstā.

NATO ir izstrādājusi arī faktu lapu, kas apstrīd piecus galvenos mītus, kurus pēdējo mēnešu laikā izplatījusi Krievija.

Mīts Nr. 1: Covid-19 pandēmija iznīcināšot NATO

Lai gan daži NATO personāla locekļi un arī militārpersonas tiešām ir saņēmušas pozitīvus Covid-19 analīžu rezultātus, NATO pamatfunkcijas tas nekad nav ietekmējis un operācijas notiek tāpat kā līdz šim. Tas nozīmē, ka NATO darbības, tostarp kaujas grupas alianses austrumos – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā –, kā arī starptautiskās misijas, kas sniedzas no Afganistānas līdz Kosovai, nav apturētas. Covid-19 pandēmija nav atturējusi NATO no efektīvas atturēšanas un aizsardzības politikas realizācijas.

Mīts Nr. 2: NATO neizdodoties atbalstīt savus sabiedrotos cīņā ar Covid-19

Tieši pretēji. NATO pievērš būtisku uzmanību Covid-19 ietekmes mazināšanai. Izmantojot jau iepriekš pieminētās programmas (EADRCC; NSPA; SALIS; SAC), alianse sniedz būtisku palīdzību un atvieglo sadarbību starp sabiedrotajiem, kas ir ļoti svarīga aprīkojuma transportēšanai un tirdzniecībai, kura vajadzīga, lai reaģētu uz pandēmiju. Turklāt NATO saviem sabiedrotajiem regulāri sniedz atbalstu kā loģistikas, tā arī transporta jomā.

Mīts Nr. 3: Covid-19 esot NATO radīts ierocis

Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi, ka Covid-19 ir elpceļu infekcijas slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss, un visi pieejamie pierādījumi liecina, ka šim vīrusam ir dabiska izcelsme un tas nav bioloģiski konstruēts. Turklāt vīrusa analīzēs netiek atklāti pierādījumi tam, ka vīruss ir izstrādāts laboratorijās jeb iekārtās. Proti, šobrīd gluži vienkārši nepastāv zinātnisku pierādījumu tam, ka šis vīruss būtu konstruēts mākslīgā ceļā.

Mīts Nr. 4: NATO mācībās tiekot izplatīts Covid-19

Alianse ir aktīvi īstenojusi vairākus pasākumus, kas ierobežo vīrusa slimības izplatību, mazinot riskus personālam un kopienām, kurās alianses pārstāvji darbojas. Tāpat arī, lai nodrošinātu personāla un iedzīvotāju drošību, ir veikti papildu piesardzības pasākumi, tostarp mainīts vai pilnīgi atcelts atsevišķu mācību norises laiks. Papildus tam arī NATO militāri medicīniskie darbinieki ir savu uzdevumu augstumos un regulāri izvērtē iespējamos riskus, ko izvietotajiem NATO karaspēkiem varētu radīt Covid-19. Lai mazinātu slimības izplatību, NATO ikdienas turpina izvērtēt situāciju un veikt visus nepieciešamos piesardzības pasākumus.

Mīts Nr. 5: NATO uz veselības aprūpes rēķina mudinot tērēt līdzekļus aizsardzībai

Ir svarīgi turpināt ieguldīt katras NATO dalībvalsts bruņotajos spēkos, tomēr ne uz sabiedrības veselības rēķina. Jāsaglabā alianses drošība un jāaizsargā tā pret pašreizējiem un turpmākajiem draudiem. NATO uzsver, ka demokrātiskās valstīs valsts budžeta noteikšana ir sarežģīts un politisks process, kas atspoguļo sociālās vajadzības, kā arī valsts politiskās prioritātes. Tādu starptautisku krīžu laikā kā Covid-19 pandēmija NATO karaspēkam ir liela nozīme.

Pandēmijas kontekstā sabiedroto bruņotie spēki ir būtiska valsts reaģēšanas sastāvdaļa, kas sniedz atbalstu krīzes vadībā dažādos līmeņos, tostarp jau iepriekš pieminētajās sfērās – sabiedroto bruņotie spēki atbalsta loģistiku un plānošanas darbus, izvietojot īslaicīgās stacionārās ārstniecības iestādes, pārvadājot pacientus, dezinficējot sabiedriskās vietas, atbalstot robežkontroli utt. Šo iemeslu dēļ NATO rosina līdzsvarot aizsardzības izdevumus, vienlaikus ņemot vērā un rūpīgi izvērtējot arī citas nozares.

Sargāsim sevi un savus līdzcilvēkus, kritiski izvērtēsim dažādos medijos publicēto informāciju, rūpīgi pārbaudot faktus un interesējoties par informācijas pirmavotu. Arī mīti un dezinformācija nodara kaitējumu gan katram individuāli, gan sabiedrības veselībai kopumā.

Labs saturs
13
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU