VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
16. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Ekonomika
6
6

Jaunā Zinātnes padome. Ieguvumi un riski

LV portālam: OJĀRS SPĀRĪTIS, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents; JĀNIS KLOVIŅŠ, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs; IEVA SILIŅA, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāja; MĀRCIS AUZIŅŠ, LU profesors, biedrības “Latvijas formula 2050” priekšsēdētājs

Apvienojot vairākas zinātniskās iestādes vienā, vēlamais rezultāts – spēcīga, vienota zinātni administrējoša institūcija – var tapt, ja ir zināmas visas nepieciešamās sastāvdaļas un to proporcijas, kas IZM pašreizējā piedāvājumā nav pietiekami noskaidrotas, lēš nozares eksperti.

Latvijā iecerēts veidot spēcīgu, vienotu zinātnes politikas ieviešanas institūciju – Latvijas Zinātnes padomi (LZP). Nozares pārstāvji ieceri atbalsta, vienlaikus norādot uz iespējamiem riskiem.

īsumā
  • Latvijas Zinātnes padomes (LZP) izveide iecerēta, lai apvienotu valsts zinātnes politikas ieviešanas funkcijas, kuras šobrīd pilda vairākas radnieciskas iestādes.
  • Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda: ja zinātnes politika tiks ieviesta sadrumstaloti un palielināsies zinātnes finansējuma apjoms, tiks aizkavēta valsts prioritāro mērķu sasniegšana.
  • LZP pārņemtu arī zinātnes politikas ieviešanas funkciju no Valsts izglītības attīstības aģentūras.
  • Nozares pārstāvji norāda: IZM ziņojumā saskatāmi riski, kas saistīti ar jaunās institūcijas vadības iecelšanu un veidu, kā turpmāk tiks pieņemti stratēģiski nozares politikas lēmumi.
  • Paredzēts, ka Latvijas Zinātnes padome savu darbību uzsāks ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. jūlijam.

Nodoms veidot jauno institūciju pausts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konceptuālajā ziņojumā “Par Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju”. LZP izveide iecerēta, lai apvienotu Latvijas zinātnes politikas ieviešanas funkcijas, kuras šobrīd pilda vairākas radnieciskas iestādes. Jaunais modelis nodrošinās vienotu un nacionālā līmenī koncentrētu zinātnes politikas ieviešanas, uzraudzības, administrēšanas, kā arī analītisko kapacitāti pilnā zinātnes ciklā – no fundamentālās zinātnes līdz zinātnes rezultātu komercializācijai, teikts ziņojumā. Vienotā zinātnes politikas ieviešanas institūcija būtu arī vadošā zinātniskās ekspertīzes nodrošinātāja pētniecības un inovāciju jomā.

“Padarot Latvijas zinātnes rīcībpolitikas ieviešanu holistisku un ilgtspējīgu, kā arī stiprinot tās zinātniskās ekspertīzes un analītisko kapacitāti, palielinātos pētniecības rezultātu ietekme un pārnese tautsaimniecībā, kā arī tiktu īstenota stratēģiska zinātnes politikas ieviešana ar proaktīvu vadības pieeju pētniecības programmu izveidē un īstenošanā. Tādējādi tiktu samazināts administratīvais slogs zinātniskajām institūcijām, augstskolām un komersantiem un padarīts kvalitatīvāks konsultāciju un uzraudzības process,” teikts ziņojumā. Sistēmas racionalizācija nākotnē zinātnes pārvaldības procesus ļaus īstenot atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei. Tiks ieviestas arī integrētas un elastīgas pētniecības un attīstības programmas ar iespēju veidot efektīvu sinerģiju starp dažādām nacionālām, reģionālām un starptautiskām programmām un sekmēt starptautiskā finansējuma piesaisti. Piedāvātā risinājuma ieguvumi:

  • vienota un efektīva zinātnes politikas ieviešanas iestāde;
  • zinātniskās ekspertīzes kompetences centralizēšana;
  • augstas kvalitātes kapacitāte pētniecības projektu zinātniskai ekspertīzei, administrēšanai un uzraudzībai;
  • proaktīva vadības pieeja pētniecības programmu īstenošanā;
  • “vienas pieturas aģentūra”, kas nodrošinās pilna spektra konsultācijas pētniecības projektu piesaistē un īstenošanā;
  • zinātnes stratēģiskā komunikācija un Latvijas zinātnes ekosistēmas pozicionēšana.

Risinājums paredz reorganizēt IZM padotības mazās valsts tiešās pārvaldes iestādes – līdzšinējo Latvijas Zinātnes padomi un Studiju un zinātnes administrāciju –, izveidojot vienotu un spēcīgu zinātnes politikas ieviešanas tiešās pārvaldes iestādi: Latvijas Zinātnes padomi. Latvijas Zinātnes padome pārņemtu arī zinātnes politikas ieviešanas funkciju no Valsts izglītības attīstības aģentūras (starptautisko pētniecības programmu finansēšanu un administrēšanu un Nacionālā kontaktpunkta funkcijas), tādējādi koncentrējot zinātnes politikas ieviešanu vienā IZM padotības iestādē.

IZM konceptuālajā ziņojumā vērš uzmanību arī uz risku, ka, nemainoties situācijai, Latvijas zinātnes politikas ieviešanā turpināsies tās fragmentācija starp pašreizējām politikas ieviešanā iesaistītajām iestādēm. Ja zinātnes politika tiks ieviesta sadrumstaloti un palielināsies zinātnes finansējuma apjoms, būs grūtāk sasniegt valsts prioritāros mērķus, kas vērsti uz radīto zināšanu, pakalpojumu un tehnoloģiju izmantošanu sekmīgai tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību.

Konceptuālais ziņojums ir sagatavots, lai īstenotu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, piedāvājot risinājumu Valdības rīcības plāna definētajam uzdevumam “izveidot vienu spēcīgu, vienotu zinātni administrējošu institūciju, apvienojot esošos institucionālos resursus”. Latvijas Zinātnes padome savu darbību uzsāktu ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. jūlijam. Lai šāds risinājums tiktu ieviests, ir jāveic grozījumi vairākos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

LV PORTĀLS JAUTĀ

Kā vērtējat IZM ieceri izveidot vienotu zinātnes politikas ieviešanas institūciju?

Ojārs Spārītis

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents

Foto: Zane Bitere, LETA

Nodoms izveidot vienotu zinātnes pārvaldības un politikas izstrādes un administrēšanas institūciju ir uzteicams. To nosaka mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju attīstības dinamiskā situācija, kad inovācijām zinātnē ir jātiek sinerģētām ar ekonomiku. Citas valstis šim nolūkam jau sen ir izveidojušas zinātnes un tehnoloģiju ministrijas. Arī Latvijā IZM viena netiek galā ar visiem zinātnes administrēšanas uzdevumiem, tāpēc tie bija saskaldīti pa desmit sabiedriskajām apakšstruktūrām. Ja jaunais ceļš ved uz veiksmīgāku un mazāk birokrātisku un vēl mazāk sadrumstalotu pārvaldību, tad tas ir labi.

Vienīgi IZM šobrīd nav devusi pietiekami daudz informācijas, kādas savas un sabiedriskās pārvaldības struktūras ir paredzējusi likvidēt, kuras apvienot un cik efektīvs būs jaunais veidojums, kā arī kādas būs jaunās struktūras reālās funkcijas un pilnvaras. Kādā mērā jaunā struktūra samazinās dublējošās funkcijas un vienkāršos zinātnes administrēšanu, ja ir redzams, ka vadītāju iecels (apstiprinās) ministrs un vadītājs automātiski kļūs par ierēdni sava ministra padotības struktūrvienībā, respektīvi, politiski atkarīgā veidojumā.

Vienmēr ir svarīgi redzēt jaunu funkciju veidošanu korelācijā ar finanšu plūsmu administrēšanu. Vai jaunajai struktūrai būs ietekme uz zinātnes budžeta veidošanu? Cik lielā mērā zinātnes politiku spēs veidot līdzšinējās izglītības kontroles un kreditēšanas struktūrvienības vai to fragmenti, kā arī augstskolu infrastruktūras attīstīšanas instrumenti, ja pašreizējai Latvijas Zinātnes padomei ar aptuveni 100 000 eiro gada finansējumu tiks pievienots Nacionālais kontaktpunkts kā starptautisko projektu rakstīšanas konsultatīvā iestāde, daļa Studiju un zinātnes administrācijas ar studiju kreditēšanas funkcijām, kas paši par sevi nav zinātnes politikas veidotāji, un vēl kāds fragments no Valsts izglītības attīstības aģentūras? Pat ja jaunveidojamās struktūrvienības budžets palielināsies piecas reizes, tā būs tikai ierēdnieciska un ministriju apkalpojoša struktūra. Vai tāpēc IZM tiks vienkāršots Eiropas struktūrfondu administrēšanas un pārvaldības mehānisms, vai tiks samazināta birokrātija – par to nekas nav zināms. Jo bez reālas ietekmes kā uz valsts budžetu, tā arī uz struktūrfondu finansējuma sadali jaunais veidojums var palikt tikai deklaratīva vai birokratizēta veidojuma izskatā. Visa nelaime jau tieši tā arī ir, ka IZM nav ierēdņu ar reālu zinātnieka karjeras pieredzi, tādēļ darbiniekiem šķiet – radot jaunu ierēdniecisku veidojumu, lietas atrisināsies pašas no sevis. Šeit ir manāma tendence izstumt no valsts zinātnes politikas veidošanas Latvijas Zinātņu akadēmiju ar tās intelektuālo potenciālu, kas visos laikos ir bijis IZM balsts, sabiedrotais un padomdevējs.

Jānis Kloviņš

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs

Foto: Ieva Čīka, LETA

Ieceri veidot šādu apvienojošu institūciju atbalstu par visiem simt procentiem. Daudz kas gan būs atkarīgs no ieceres ieviešanas procesa, no tā, kā tas tiks organizēts, kā konceptuālajā ziņojumā paustie nodomi transformēsies konkrētos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Man nav tūlītēju iebildumu pret konceptuālā ziņojuma pašreizējo redakciju, taču vēl ir jāsagaida galaziņojums.

Ieva Siliņa

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāja

Foto: Valsts prezidenta kanceleja

LZJA pavisam noteikti atbalsta IZM vēlmi veidot vienotu zinātnes politikas institūciju – jauno LZP. Tam mēs redzam vismaz trīs būtiskus iemeslus. 

Pirmkārt, lemjot par finansējumu zinātnes iniciatīvu un projektu īstenošanai, ļoti būtiska sadaļa ir zinātniskā vērtēšana. Pēdējos pāris gados pašreizējā LZP ir pierādījusi sevi kā spēcīgāko ekspertīzes nodrošinātāju Latvijā, tomēr tā nav vienīgā institūcija, kas to dara. Līdz ar to ir loģiski un efektīvi konsolidēt šo kompetenci vienkopus.

Otrkārt, Latvijā šobrīd ir vairākas institūcijas, kas nodarbojas ar zinātnisko projektu organizēšanu un uzraudzību. Tā ir sadrumstalota vide, kuras kapacitāti ir vērts apvienot. Tas dotu iespēju izveidot vienotu komunikāciju un birokrātisko un uzraudzības mehānismu, kuru vieglāk uztvert gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Līdz šim LZP ir bijusi koleģiāla zinātnieku institūcija. Saglabājot jaunajā modelī koleģiālu zinātnieku elementu, iespējams arī turpmāk fokusēties uz rezultātu, nevis procesu. 

Treškārt, apvienojot pašreizējo LZP, par zinātni un inovācijām atbildīgo Valsts izglītības un attīstības aģentūras departamentu un Studiju un zinātnes administrāciju (izņemot studiju kreditēšanas daļu, kas turpmāk būs Valsts izglītības un attīstības aģentūras padotībā) lielākā un spēcīgākā LZP, jārodas resursam, kas ļaus mērķtiecīgi strādāt pie plašākiem zinātnes izaicinājumiem gan Latvijā, gan starptautiski. Tie ietver politikas veidošanas un starptautiskas sadarbības jautājumus, kas palīdzētu IZM un Latvijas zinātnes videi attīstīties straujāk.

Tomēr konsolidētās institūcijas izveidē ir saskatāmi arī potenciāli riski, kas saistīti ar jaunās institūcijas vadības iecelšanu un veidu, kā turpmāk tiks pieņemti stratēģiski nozares politikas lēmumi. Pēc LJZA domām, ir kritiski svarīgi, lai vadītājam tiktu prasīta pieredze zinātnisku institūciju augstākā līmeņa vadībā, kas mazinātu iespēju politiski izraudzītam un nozari nepārzinošam kandidātam iegūt šo amatu. Mūsuprāt, ir nepieciešams starptautisks, atvērts konkurss īstā kandidāta atrašanai, kā arī nepieciešams ne tikai izvērtēt potenciālo jaunās Latvijas Zinātnes padomes vadītāju personību, prasmes un pieredzi, bet arī likt viņiem pastāstīt par savu stratēģisko redzējumu un iepazīstināt komandu. Vadītājs bez komandas un skaidra stratēģiska redzējuma var sagraut Latvijas zinātnes sistēmu, tādēļ nepieciešams nodrošināties pret šo risku. Turklāt jaunās LZP vadītājam ir jābūt ne tikai izcilam zinātniekam, bet arī – varbūt pat vēl lielākā mērā – izcilam vadītājam un līderim. Mēs kategoriski noraidām konceptuālajā ziņojumā izteikto ideju par (institūtos un augstskolās strādājošu) zinātnieku padomdevēju komisijas izstrādātu stratēģiju, kura jāievieš jaunās LZP direktoram.

Tāpat būtu svarīgi noteikt skaidrus principus pēc iespējas plašākai nozares dalībnieku iesaistei stratēģisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, veidojot koleģiālu padomdevēju orgānu. Šādā orgānā ir nepieciešams iekļaut visus ekosistēmas dalībniekus, sākot ar jaunajiem zinātniekiem un studentiem, arodbiedrībām un beidzot ar darba devēju pārstāvjiem.

Tā kā konceptuālais ziņojums ir tapis steigā (uz to norāda pieļautās gramatikas kļūdas un vairākas neprecizitātes piemēros), LJZA aicina izvērtēt citu valstu pieredzi līdzīgu organizāciju statusam. Vai jaunā LZP kā IZM pakļautības iestāde ir īstais risinājums? Lūdzam izvērtēt ne tikai tās valstis, kas šobrīd ir līdzīgas mums (ar atdalītu zinātnes un inovāciju sistēmu), bet arī tās, kurām mēs vēlamies līdzināties gan pārvaldības un zinātnisko rezultātu ziņā. Kā arī ir vitāli nepieciešams jau tagad plānot jaunās LZP sasaisti ar Ekonomikas ministriju un tās pakļautības iestādēm, lai nodrošinātu inovāciju ekosistēmas izaugsmi.

Mārcis Auziņš

LU profesors, biedrības “Latvijas formula 2050” priekšsēdētājs

Foto: Sintija Zandersone, LETA

Iecere par zinātnisko institūciju apvienošanu, lai vairotu efektivitāti, ir atbalstāma, taču konceptuālajā ziņojumā ir ļoti skopi ieskicēts, kas vadīs jauno LZP, kāds būs vadības sastāvs un kāda būs proporcija starp ierēdņiem un zinātniekiem. Tas lielā mērā noteiks, vai šī institūcija būs jaudīgs un pozitīvs vai birokrātisks un neefektīvs mehānisms. Nepieciešama pārorientēšanās no procesu pārvaldības uz izmērāmu rezultātu sasniegšanu.

Jaunās LZP vadībā vajadzētu darboties vadošajiem Latvijas zinātniekiem, uzņēmēju pārstāvjiem un politiķiem. Vienlaikus jāspēj izvairīties no politizācijas riska, ko rada arī Latvijā sastopamā prakse, ka vienu ministriju ilgstoši pārvalda viens un tas pats politiskais spēks.

Jaunajai LZP jāspēj nodrošināt gan fundamentālo zinātņu attīstību, gan zinātnes un uzņēmējdarbības sasaisti ar tiešu pienesumu tautsaimniecībā. Turklāt būtu jāmaina līdzšinējā pieeja – nevis jālūdz politiķiem nauda, sūdzoties, ka citādi mēs iznīksim, bet gan jānāk ar izstrādātiem piedāvājumiem, sakot: šeit ir mūsu priekšlikums, kurš, ja to atbalstīsiet, dos konkrētu labumu valstij un sabiedrībai, bet, ja neatbalstīsiet, šāda labuma nebūs. Galu galā politiķiem būtu jāsaprot – šādu projektu īstenošana sniedz ieguvumu visiem, arī politiķiem, ja viņi tādus ir atbalstījuši.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU