Jūsu vadītā RTU inženierzinātņu vidusskola (IZV) atklāta tikai pirms četriem gadiem, 2015. gadā. Kādi ir skolas pirmsākumi, kāpēc tā radās?
Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) bija nobriedusi nepieciešamība ieinteresēt jauniešus inženierzinātnēs vēl pirms studiju procesa uzsākšanas, jo par eksaktajiem priekšmetiem bija samazinājusies interese. RTU Senāts 2014. gadā pieņēma lēmumu, ka ir jādibina sava skola. Šeit, Kronvalda bulvārī, atradās Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte, bet tajā laikā uzcēla jaunu ēku Ķīpsalā – atbrīvojās telpas, un īstenojās visi nosacījumi, lai izveidotu šo skolu.
Pirmajā mācību gadā konkursa kārtībā no skolas budžeta līdzekļiem finansētajās vietās 10. klasē uzņemti 24 skolēni, kuri apgūs vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Cik audzēkņu šajā skolā mācās tagad?
Katru gadu vienā 10. klasē uzņemam 24 skolēnus. Pašreiz ir pilns komplekts – visas trīs vidusskolas klases: 10., 11. un 12. klase. Mums ir 72 skolēni un bijuši divi izlaidumi. Visi 48 absolventi turpina studijas augstākajās mācību iestādēs, bet 29 no tiem – Rīgas Tehniskajā universitātē.
Tātad esat sasnieguši sākotnējo mērķi – Rīgas Tehniskajai universitātei nodrošināt savus studentus.
Un topošos zinātniekus. Rektora redzējums ir šāds: skolēni, pēc desmit gadiem jūs būsiet zinātņu doktori!
Kāds ir konkurss uz vienu vietu?
Konkurss jau sākotnēji un arī tagad ir apmēram desmit pretendentu uz vienu vietu. Katru gadu kopējais devītklasnieku zināšanu līmenis diemžēl ir arvien zemāks.
Skolēnus īstenībā atlasām visa gada garumā – jau sesto gadu organizēsim atklāto inženierzinātņu olimpiādi, kas notiek divos posmos. Pirmajā posmā tiešsaistē pārbaudām apmēram 400 devītklasniekus. Pēc tam apmēram 100–120 skolēnus aicinām uz klātienes olimpiādi. Uzvarētājiem piešķiram tiesības iestāties IZV bez papildu nosacījumiem. Kādus 20 skolēnus aicinām mācīties pie sevis – ne jau visiem, kas piedalās olimpiādē, ir mērķis iestāties mūsu skolā. Ir jaunieši, kuriem patīk pārbaudīt savus spēkus olimpiādēs. Taču vidēji 11–12 jauniešu katru gadu no olimpiādes arī atnāk pie mums mācīties.
Tātad brīvas ir tikai kādas 12–13 vietas.
Jā, tā tas ir. Tad vēl iestājas daži, kuriem ir vairākas godalgotas vietas valsts mācību priekšmetu olimpiādēs fizikā, ķīmijā, matemātikā. Pārējiem ir iestājpārbaudījums – apvienots pārbaudes darbs par pamatskolas programmu ķīmijā, fizikā un matemātikā –, viņus uzņemam konkursa kārtībā.
Teicāt – katru gadu kopējais devītklasnieku zināšanu līmenis kļūst arvien zemāks. Kāpēc tā?
Tas ir jāprasa pamatskolas skolotājiem. Man tas īsti nav saprotams. Bet, spriežot pēc jauniešu vēlmes iestāties mūsu skolā, interese par eksaktajām zinātnēm ir ļoti liela. Ja vien būtu iespēja, mēs uzņemtu vairāk skolēnu.
Vai skola domā par paplašināšanos? Vidusskolā ir tikai pa vienai 10., 11. un 12. klasei.
Mūsu finansējums diemžēl plašākas iespējas neatļauj – saviem skolēniem nodrošinām 100% mācību maksas atlaidi, tātad mācības ir par brīvu, un, ja ir nepieciešamība, dienesta viesnīcu.
Pedagogu atalgojumam – kā jebkurā skolā – ir valsts finansējums. Atsevišķas pašvaldības līdzfinansē mācības sava novada bērniem. Protams, ir RTU un skolas draugu atbalsts.
Ja vērtējat ģeogrāfiski, no kurienes nāk skolēni?
Talantīgi un apdāvināti bērni ir visā Latvijā – viņi nāk no Daugavpils, Rēzeknes, Balviem, Cēsīm, Siguldas, Valmieras, Ventspils, Kuldīgas, Jelgavas, Madonas, Ādažiem utt. Kā šie jaunieši var konkurēt ar labāko skolu absolventiem? Redzam, ka daudzi vecāki motivē bērnus iegūt labu izglītību. Arī pašiem jauniešiem ir pastiprināta interese par mācībām. Un, protams, nozīme ir arī mācību priekšmetu skolotājiem.
Kad šāds jaunietis sāk mācības IZV, nereti varam nodrošināt viņam lielākas iespējas nekā iepriekšējā skolā.
Šogad Ata Kronvalda fonda veidotajā “Zvaigžņu reitingā”, kurā tiek apkopotas skolas par labākajiem starptautisko olimpiāžu rezultātiem, atkārtoti pirmo vietu ieņēma Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Augstus rezultātus sasniedza arī RTU Inženierzinātņu vidusskola, pakāpjoties no trešās uz otro vietu. Jums tikko pasniedza nevalstisko organizāciju balvu “Balva cilvēka izaugsmei” – par izcilu ieguldījumu izglītībā. Kā panākat tik augstus rezultātus?
Pirmajā skolas darbības gadā “Zvaigžņu reitingā” nevarējām piedalīties, jo rezultāti tiek vērtēti no jūnija līdz nākamā gada jūnijam. Pirmo reizi IZV sāka vērtēt pērn, un tiešām katru gadu rezultāti paaugstinās.
Mēs godprātīgi darām savu darbu. Skolēniem no pirmās dienas attīstām kritisko domāšanu, radošumu un pašiniciatīvu. Mācību process notiek vairāk caur praktisko un pētniecisko darbību, caur izziņu. Ļoti lielu uzmanību pievēršam katra skolēna individuālo vajadzību apmierināšanai. IZV mācās skolēni, kuriem patīk apgūt eksaktos mācību priekšmetus – patīk mācīties fiziku, matemātiku, ķīmiju. Tomēr katrs ir ieinteresēts kādā konkrētā mācību virzienā – mums ir fiziķi, ķīmiķi, programmētāji, matemātiķi u. c. Cenšamies viņiem mācību procesā nodrošināt vairāk iespēju attīstīties tieši tajā jomā, kurā ir talants un par kuru ir dziļāka interese. Skolēnu augstie sasniegumi ir gan pedagogu, gan skolēnu ieguldītā darba rezultāts.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai ir izaudzis spēcīgs konkurents.
Kad veidojām skolu, nevienu brīdi man nebija domas par reitingiem un konkurenci. Tā tas vienkārši ir noticis. Uzticību, ko atbalstītāji mums ir parādījuši, esam attaisnojuši par 100% – tie ir skolas rezultāti un fantastiskie jaunieši.
Kāds, jūsuprāt, ir izglītības mērķis – zināšanas, izcilība vai cilvēks, kurš prot domāt?
Pirmkārt, tās ir zināšanas. Skolas laikā jaunietim ir jāveidojas par vispusīgi attīstītu un domājošu personību. Mūsu skolēni tādi ir. Viņi piedalās ļoti daudzos erudīcijas konkursos, arī kopā ar studentu komandām, jau divus gadus ir uzvarējuši RTU erudīcijas konkursā “Spice”. ZZ čempionātā ir uzvarējuši divus gadus pēc kārtas. Katru gadu piedalās Latvijas Televīzijas spēlē “Gudrs, vēl gudrāks” un sasniedz augstus rezultātus.
Gādājam, lai labi un aktīvi strādātu skolēnu pašpārvalde. Skolēni paši organizē visus skolas pasākumus, piemēram, Patriotu un Ziemassvētku pasākumu nedēļu, spēļu un filmu vakarus, dzejas lasījumus, koncertus. Gandrīz visiem mūsu skolēniem ir mūzikas skolas izglītība, viņi spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Skolā ir brīnišķīgs koris, kurā nedaudz trūkst meiteņu balsu – katrā klasē ir sešas, septiņas meitenes.
Mūsu skolēni citu skolu skolēniem labprāt sagatavo, demonstrē un izskaidro dažādus eksperimentus, praktiskus uzdevumus ķīmijā, fizikā, matemātikā un bioloģijā. Tas tiek darīts gan Zinātnieku naktī, gan atvērto durvju dienā, gan izstādē “Skola”, TV konkursos un citur.
Saviem skolēniem ļaujam izpausties un uzticamies viņiem.
Vai izcilību var sasniegt, tikai atlasot skolēnus?
Katram bērnam ir savas intereses, un tās var attīstīt līdz izcilībai, ja viņš pats ir motivēts. Bet, ja nav nekādas intereses par eksaktajiem priekšmetiem, tad, protams, labus sasniegumus panākt nevar. Tāpat kā Latvijā ir mūzikas, sporta un mākslas skolas, kurās mācās speciāli atlasīti bērni ar dotībām, tā mums ir inženierzinātnes. Jāredz bērnā talants, un šajā virzienā viņš ir arī jāattīsta.
Cik svarīga loma mācību procesā ir skolotājam?
Skolotājs ar savu pieredzi un entuziasmu ne tikai dod zināšanas, bet arī atbalsta un virza skolēnu uz panākumiem. Pedagogam ir jāmīl savs darbs, jāmīl skolēns. Mūsu skolā skolotāji nevar vienkārši strādāt, jo jaunieši ir ļoti zinoši un gudri. Pedagogam pašam ir jābūt gatavam visu laiku augt un izglītoties, ieguldīt papildu darbu, lai strādātu ar šiem jauniešiem.
Kā veidojat skolotāju kolektīvu? Tuvojoties jaunajam mācību gadam, izglītības un zinātnes ministre paziņoja, ka Latvijā varētu būt ap 500 pedagogu vakanču, apmēram puse no tām – Rīgā.
Skolotāju pamatsastāvs nav mainījies kopš skolas dibināšanas. Ja kāds pedagogs ir aizgājis, tam ir bijis objektīvs iemesls.
Ja vērtētu tikai pēc olimpiāžu rezultātiem, tad vienīgie izcilie skolotāji strādā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un RTU Inženierzinātņu vidusskolā, LV portālam intervijā saka Siguldas Valsts ģimnāzijas skolotājs Jānis Bukins.
Tas ir pārspīlēti – tā nav. Ko nozīmē izcils skolotājs? Pedagogam ir jāmīl savs darbs, jābūt zinošam, jāpielāgojas mūsdienu skolēnu prasībām. Šobrīd jauniešiem ir citas vērtības, zināšanas, intereses. Pat jūtam, kādi viņi bija pirms pieciem gadiem un cik zinoši viņi ir tagad – kaut vai svešvalodās un tehnoloģijās.
Skolas augsto izglītības līmeni noturēt nav viegli, nevaram atslābt. Visu laiku ir jādomā, kā ieviest kaut ko jaunu, ko uzlabot. Pa šiem gadiem skolā esam atklājuši radošo laboratoriju, kurā nodarboties ar robotiku un elektroniku. Esam iekārtojuši virtuālās realitātes telpu. Šogad, lai labāk apgūtu fiziku, atklājām optikas laboratoriju. Esam papildinājuši visu aprīkojumu fizikā, ķīmijā un bioloģijā, lai varētu mācīt interesantāk.
Idejas nāk gan no pedagogiem, gan no jauniešiem. Atceros, kad sākām strādāt skolā, skolēni teica, ka grib mācīties augstāko matemātiku. Ar RTU atbalstu to arī sākām darīt visās klasēs – tas ir fakultatīvs priekšmets, bet, ja skolēns ir uzrakstījis kontroldarbus un nokārtojis ieskaites, uzsākot studijas RTU, viņš var ātrāk nokārtot šo kursu.
Valsts vidējā alga šīgada otrajā ceturksnī sasniegusi 1083 eiro bruto mēnesī, bet zemākā samaksa par likmi skolotājam tikai tagad pieaugusi no 710 līdz 750 eiro.
Sakarā ar to, ka esam privātskolas statusā, skolotājiem varam maksāt mazliet vairāk. Mūsu valstī algas ir tādas, kādas ir, un esam pieraduši pielāgoties un izdzīvot pat ar mazu algu. Bet, protams, tas nav skolotāja cienīgs atalgojums par likmes darbu.
Vai zemais atalgojums varētu būt par iemeslu tam, kāpēc skolēnu sekmes krītas? Skolās nevar nokomplektēt skolotāju kolektīvu. Ja būtu konkurence uz skolotāja amata vietu, tad izglītības līmenis būtu augstāks.
Tā tas varētu arī būt. Protams, skolotājs atrod labāk atalgotu darbu un aiziet.
Kā jaunais, uz kompetenču pieeju orientētais izglītības saturs ietekmēs IZV?
Mūsu skolā jau no pirmās dienas informācijas tehnoloģijas tiek izmantotas visos priekšmetos, katram skolēnam skolā ir pieejams savs portatīvais dators. Visi skolēni jau no 10. klases iesaistās zinātniski pētnieciskajā darbībā.
Skolā ir labi attīstīta robotika un elektronika, skolēni ar labiem panākumiem piedalās Tallinas festivālā “Robotex” un citur.
Skolā jau no pirmās dienas ir starpdisciplināri projekti, mācību stundas plānojam pa blokiem – lai būtu vairāk laika un varētu izdarīt vairāk.
Nereti mācību stundās izejam ārpus stundas rāmja un ārpus skolas, piemēram, vizuālā māksla notiek RTU Arhitektūras fakultātes zīmētavā. Mācību gada noslēgumā rīkojam darbu skati. Mācību stundas ir notikušas arī skolas atbalstītāju uzņēmumos, RTU laboratorijās un auditorijās. Skolā ir izveidota darba grupa, lai izstrādātu jaunu izglītības programmu atbilstoši jaunajam vispārējās izglītības standartam. Tas dos iespēju vairākus priekšmetus apgūt augstākajā līmenī.
Jūsu skolas mājaslapā lasīju, ka skolēniem ir iespēja strādāt RTU laboratorijās un klausīties RTU mācībspēku un nozares vadošo pētnieku vieslekcijas.
Mums ir sadarbība ar RTU mācībspēkiem, atsevišķi pasniedzēji ir arī mūsu skolas pedagogi. Skolēni ir klausījušies RTU zinātnieku vieslekcijas gan skolā, gan universitātē, piedalās vertikāli integrētos projektos un citās aktivitātēs, jau skolas laikā iepazīstas ar fakultātēm. Zinātniski pētniecisko darbu praktisko daļu jaunieši var izstrādāt RTU laboratorijās, kur viņus atbalsta zinātniskie konsultanti. Skolēniem ir iespējas darboties RTU interešu klubos, piedalīties dažādos konkursos.
10. un 11. klašu skolēniem piedāvājam vasarās divas nedēļas praksē iepazīties ar pētniecisko darbu RTU zinātniskajos institūtos un laboratorijās.
Sanāk, ka Inženierzinātņu vidusskolas skolēniem brīvlaiks ir divarpus mēneši, nevis trīs.
Jā, bet šo praksi piedāvājam pēc brīvprātības principa, to labprāt izmanto gandrīz visi skolēni.
Ik pa laikam ir diskusijas par to, ka trīs mēnešu vasaras brīvlaiks, kura garums nav mainījies kopš padomju laikiem, nav īsti pamatots. Skolēni daudz ko aizmirst – manam dēlam pirmajā semestrī atzīmes vienmēr ir zemākas nekā otrajā.
Jā, trīs mēneši ir ļoti ilgs laiks. Vasara ir gara, un, domāju, jaunieši var darboties atbilstoši savām interesēm – vai tie būtu pētnieciskie vai praktiskie darbi.
IZV skolēni ir ļoti motivēti, viņiem visiem izglītība ir vērtība. Mēs iedvesmojamies cits no cita, arī jaunieši atbalsta cits citu, novērtē, ja kāds ir ļoti talantīgs un spējīgs. Priecājas par otra panākumiem.
Mūsu skolēni – talantīgākie ķīmiķi, fiziķi, matemātiķi – labprāt trenē pārējos olimpiāžu dalībniekus.
Skolā ir ļoti pozitīva vide. Skolēni šeit jūtas labi, nereti pat labāk nekā savā iepriekšējā skolā, jo šeit visi ir ieinteresēti mācīties un uzzināt pēc iespējas vairāk.
