Laika gaitā ir mainījušies gan valsts, gan sabiedrības organizācijas modeļi – tradicionālo sabiedrību nomainīja industriālā, vēlāk arī postindustriālā sabiedrība, savukārt mūsdienās tiesai jābauda pavisam jaunas sabiedrības – informācijas sabiedrības – uzticība.
Katrs tās loceklis ikdienā plaši izmanto jaunās tehnoloģiju sniegtās iespējas, dzīvojot nemitīgā informācijas plūsmā un saņemot tik daudz ziņu, ka nespēj to visu uztvert.
Tāpēc cilvēki ķeras pie pazīstamā un vienkāršā, pie virsrakstiem un izceltiem, bieži no konteksta “izrautiem” citātiem. Turklāt sabiedrības informēšanu veic ne tikai atbildīgi profesionāļi, bet arī ikviens sabiedrības loceklis, kurš jūt aicinājumu kļūt par sabiedriskā viedokļa veidotāju, bagātinot informatīvo lauku arī ar nepārbaudītu informāciju. Daļa neuzticamās informācijas publiskajā telpā parādās tās radītāja nepietiekamo zināšanu dēļ, taču vienlaikus daļa aplamību tiek radīta apzināti, ar nolūku maldināt un ietekmēt sabiedrību.
Komunikācijas ietekme ir visai bīstams aspekts taisnīgas tiesas kontekstā. Sabiedrībai pavisam noteikti ir “jāizzina” tiesas darbs un jāsaprot, kas tiek spriests tiesas zālē. Tādā veidā tiek gūta pārliecība, ka tiesa darbojas likumīgi, un veidojas pamatota sabiedrības uzticība tiesai. Tiesai ir jābūt publiski zināmai institūcijai un jāinformē sabiedrība par saviem nolēmumiem. Tiesas procesi, ja likums neparedz citādi, ir atvērti sabiedrības līdzdalībai. Tomēr nav pieļaujama tiesas ietekmēšana jeb sabiedriskā viedokļa spiediens uz tiesu, lai tā pieņemtu pēc sabiedrības ieskatiem taisnīgu spriedumu, pat ja tas ir pretlikumīgs.
No vienas puses, nav pieļaujami, ka sabiedriskais viedoklis ietekmē tiesnesi, citādi tiktu apdraudēta tiesas objektivitāte un likumība. No otras puses, tiesnesim ir jāzina sabiedrības viedoklis un ar to jārēķinās, lai pēc tam, kad lieta izspriesta, sabiedrībai skaidrotu savu nolēmumu likumību.
Iepriekš minēto spilgti raksturo pētniecības centra SKDS 2018. gada aptauja par to, vai tiesnesim lēmumu pieņemšanā būtu jāņem vērā sabiedriskais viedoklis. Vairāk nekā divas trešdaļas (69%) Latvijas iedzīvotāju atbildēja, ka tiesas lēmumiem jābūt likumos balstītiem, taču gandrīz puse (46%) iedzīvotāju arī norādīja, ka vēlētos, lai viņu viedoklis tiktu ņemts vērā. Tiesneši turpretī bija vienoti (98%) uzskatā, ka jebkura lieta ir jāizspriež pēc likuma, neskatoties uz sabiedrības viedokli. Tajā pašā laikā tiesneši arī norādīja, ka sajūt spiedienu no plašsaziņas līdzekļiem (42%) un iedzīvotājiem (35%)1.
Tādējādi iezīmējas sabiedrības un tiesas komunikācijas duālā daba. No vienas puses, nav pieļaujami, ka sabiedriskais viedoklis ietekmē tiesnesi, citādi tiktu apdraudēta tiesas objektivitāte un likumība. No otras puses, tiesnesim ir jāzina sabiedrības viedoklis un ar to jārēķinās, lai pēc tam, kad lieta izspriesta, sabiedrībai skaidrotu savu nolēmumu likumību. Turklāt, lai cik profesionāls tiesnesis arī būtu, viņš tomēr ir cilvēks, daļa no sabiedrības, kas dzīvo vienā kultūras un informācijas telpā ar pārējo sabiedrību.
Kad tiek izspriesta kāda skaļa, sabiedrības uzmanību piesaistījusi lieta, tiesnesim ir neiespējami neizjust “gaisā virmojošo” sabiedrības noskaņojumu par labu vienam vai citam risinājumam. Nostāties tiesiskuma pusē tiesnesim reizēm nozīmē nostāties arī pret savas ģimenes locekļu un draugu viedokli.
Vērtējot sabiedrības viedokļa ietekmi uz tiesnešu darbu, ir jāvērtē tiesnešu institucionālā un personiskā neatkarība. Vislielākais risks varētu būt saistīts ar tiesnešu personisko jeb cilvēcisko neatkarību. Tāpēc par tiesnešiem būtu jāatlasa cilvēki, kas ir ne tikai labi profesionāļi ar nevainojamu reputāciju, bet arī pilsoniski drosmīgas personas.
Šis raksts balstās uz Sanitas Osipovas darba “Sabiedriskā viedokļa un mediju ietekme uz taisnīgu tiesu” fragmentiem, kas pilnā apjomā tiks publicēts grāmatā “Tiesas un mediju komunikācija. Sabiedriskā viedokļa un mediju ietekme uz taisnīgu tiesu”, kura top “Latvijas Vēstneša” grāmatu apgādā un plašākai sabiedrībai būs pieejama no š. g. 18. oktobra.
1 Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums par iedzīvotāju, advokātu un tiesnešu attieksmi pret Latvijas tiesu sistēmu.
