Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Augstākā tiesa
Augstākās tiesas (AT) tēla spodrināšana, tiesnešu savstarpējās komunikācijas veicināšana gan AT iekšienē, gan ar kolēģiem apgabaltiesās, kā arī tiesnešu un žurnālistu savstarpējās attiecības – tie ir jautājumi, par kuriem raisījās diskusijas AT plēnumā, kas bija veltīts atskatam uz 2017. gada veikumu.
Ne visi svarcēlāji var dejot baletu
Kā atzina AT Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, daudzas ķibeles saistās ar neveiksmīgu komunikāciju. Viņš atsaucās uz Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu, kurš konferencē par sabiedriskā viedokļa ietekmi uz tiesu teicis, ka joprojām ir gadījumi, kad televīzijas kamera atbildes vietā uz žurnālistu jautājumu fiksē tikai aizejošā tiesneša pēcpusi. "Domāju, ka šāda veida komunikāciju mēs neesam piemērojuši," uzsvēra AT Krimināllietu departamenta vadītājs, norādot, ka iespēju robežās sniegtas gan mutiskas, gan rakstiskas atbildes uz plašsaziņas līdzekļu uzdotajiem jautājumiem.
P. Dzalbe: "Tomēr vēlos vēlreiz izteikt viedokli par to, ka ir jāstiprina AT komunikācijas nodaļas kapacitāte ar sabiedrisko attiecību speciālistu, kas varētu profesionāli palīdzēt tiesnešiem šajā jomā. Komunikācijas stratēģijas vadlīnijās, ko apstiprinājusi Tieslietu padome, galvenais slogs gulstas uz tiesnešiem, bet stratēģijas īstenošanā nepieciešami arī profesionāli padomdevēji, – jo ne visi labi baletdejotāji var būt labi svarcēlāji un ne visi labi svarcēlāji var būt labi baletdejotāji, lai arī abi kaut ko cilā."
Aicina nemesties virsū tiesnesim
"Ja tiesnesis žurnālistam aizcērt durvis, tas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemami," sacīja AT Civillietu departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša. Viņa piesauca gan Satversmes ietvaru, saskaņā ar kuru tiesnesim būtu jārunā ar presi, gan normālu cilvēcisku cieņu. Vienlaikus E. Vernuša aicināja žurnālistus tiesnešu izvaicāšanai izvēlēties atbilstošāku brīdi, nevis tūlīt pēc sprieduma nolasīšanas. "Varbūt var sazināties jau iepriekš, lai vienotos par laiku, kad tiesnesis sagatavosies un atbildēs," norādīja Civillietu departamenta vadītāja, uzsverot, ka, viņasprāt, tā būtu tikai normāla prakse, kas ļautu veidot veiksmīgāku komunikāciju.
Pašreizējo situāciju saskarsmē ar žurnālistiem E. Vernuša vērtēja kritiski: "Pat ja tiesnesis, izejot no tiesas zāles, solīdi pasaka, ka šajā brīdī ar presi nerunās, tam jau nav nozīmes, jo žurnālists konsekventi turpina skriet līdzi. Žurnālisti uzstājīgi turpinās iztaujāt pat tad, ja tiesnesis pateiks: atvainojiet, es šobrīd nerunāšu ar jums, varbūt – vēlāk." Kā akcentēja Civillietu departamenta priekšsēdētāja, lai uzlabotu tiesu komunikāciju, par to jādomā kā tiesnešiem, tā žurnālistiem.
AT Civillietu departamenta tiesnese Zane Pētersone rosināja apdomāt, kādā veidā žurnālistiem sniegt skaidrojumu par to, kādi principi ievērojami saziņā ar tiesnešiem. "Likums noteic, ka, tiesnesim ienākot vai izejot no tiesas zāles, visiem ir jāpieceļas. Tas ir cieņas izrādīšanas brīdis tiesnesim. Un nevar tieši tajā brīdī žurnālists viņam skriet klāt," uzsvēra tiesnese, norādot, ka faktiski ar šādu rīcību tiek ignorēts likums.
Atrast pareizo laiku un vietu
Arī AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa atzina, ka tiesas zāle, kurā atrodas procesa dalībnieki, nav īstā vieta, kur žurnālistam iztaujāt tiesnesi. Tomēr V. Krūmiņa, atsaucoties uz žurnālistu sacīto, piebilda, ka tiesas zāle mēdz būt pēdējais, ko žurnālists cenšas izmantot, ja pirms tam jau ir nesekmīgi mēģināts gūt tiesneša atbildi, piemēram, rakstiskā veidā. Tāpēc viņa mudināja gan Augstākās tiesas, gan citu instanču kolēģus sniegt atbildes žurnālistiem. Tāpat V. Krūmiņa iedrošināja kolēģus: "Kad žurnālists pie manis pēkšņi ierodas ar mikrofonu, man jebkurā brīdī ir tiesības pateikt: jā, pēc 15 minūtēm es būšu gatava runāt. Tā ir mana tiesība, kas ļauj pārdomāt sakāmo, pirms tiekos ar žurnālistu."
Kā informēja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, aprīlī tiesā norisināsies mediju diena, kurā plānots žurnālistiem skaidrot arī jautājumus par komunikācijas iespējām tiesās: "Tās ir it kā ābeces gudrības, par ko žurnālisti, iespējams, vai nu nav informēti, vai apzināti tās ignorē." Tikmēr tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs aicināja tiesnešus komunikācijai aktīvi izmantot LV portāla kanālu "Tiesās" kā tiltu uz savstarpējo sapratni gan ar medijiem, gan sabiedrību.
"Komunikācijas stratēģijas vadlīnijās galvenais slogs gulstas uz tiesnešiem, bet stratēģijas īstenošanā nepieciešami arī profesionāli padomdevēji, – jo ne visi labi baletdejotāji var būt labi svarcēlāji un ne visi labi svarcēlāji var būt labi baletdejotāji, lai arī abi kaut ko cilā."
Kā iepriekš LV portālam atzina Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) vadītāja Rita Ruduša, lai panāktu tiesu darba kompetentu atspoguļošanu medijos, starp abām pusēm jāpastāv jēgpilnam un cieņpilnam dialogam. Tāpēc tiesām būtu jāiegulda proaktīvā komunikācijā, jāstiprina komunikatoru institūts, jāuzlabo zināšanas par žurnālistikas pamatprincipiem un uzdevumiem. Savukārt medijiem jāiegulda darbinieku juridiskajās zināšanās, jāuzlabo satura plānošana tiesvedību atspoguļošanā un jāstiprina konstruktīvās žurnālistikas elements, nefokusējoties tikai uz skaļajām lietām.
AT plēnumā tika diskutēts ne tikai par sadarbību ar medijiem, bet arī par tiesnešu savstarpējo komunikāciju profesionālajos jautājumos. I. Bičkovičs atminējās, ka savulaik regulāri rīkoti kopīgi semināri AT un apgabaltiesu tiesnešiem. Diemžēl šī labā prakse apsīkusi. AT priekšsēdētājs rosināja šādu sadarbības formu atjaunot. Tāpat I. Bičkovičs minēja nepieciešamību uzlabot iekšējo komunikāciju AT, lai neradītu pamatu pieņēmumiem par šķelšanos Augstākajā tiesā. Viņš aicināja kolēģus vispirms problēmas izrunāt savā starpā, nevis publiski.
Panākta raitāka lietu izskatīšana
2017. gadā Augstākā tiesa sāka strādāt tikai kā kasācijas instance, savukārt departamenti īpašu uzmanību pievērsa kasācijas funkciju stiprināšanai, judikatūras veidošanai, tiesu prakses apkopošanai. Atskatoties uz pagājušā gada veikumu, AT plēnumā tika izcelta arī raitāka lietu izskatīšana. Visstraujāk neizskatīto lietu skaits sarucis Civillietu departamentā: 2017. gada beigās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas samazinājies par 212. Neizskatīto lietu skaits samazinājies arī Krimināllietu departamentā, turpretī Administratīvo lietu departamentā tas pieaudzis. Administratīvo lietu departamenta vadītāja V. Krūmiņa lietu atlikuma pieaugumu saista ar vairāku tiesnešu maiņu, turklāt trīs tiesneši atradušies ilgstošā prombūtnē. Jāpiebilst, ka AT kopumā neizskatīto lietu skaits gada laikā sarucis par 141.
Plēnums ir Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce, kurā bez balss tiesībām var piedalīties arī AT Goda tiesneši un apgabaltiesu tiesneši, kuri aizstāj AT tiesnešus. Kopsapulces darbā ir tiesības piedalīties un izteikt viedokli par izskatāmajiem jautājumiem arī ģenerālprokuroram. Plēnuma darbību un kompetenci regulē likuma "Par tiesu varu" 49. pants un reglaments. To sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas, departamenta vai tiesu palātas iniciatīvas.
Plēnuma sēdes ir atklātas, bet atsevišķus jautājumus var skatīt arī slēgtā sēdē. Sēdes, kurās tiek apspriests jautājums par AT priekšsēdētāja atcelšanu vai ģenerālprokurora atlaišanu no amata, ir slēgtas. Kopsapulce ir tiesīga izlemt izskatāmos jautājumus, ja tajā piedalās vairāk nekā divas trešdaļas AT tiesnešu kopskaita.
