VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
23. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: E-vide
1
1

Lētāk ir nopirkt prātus, nevis uzlauzt sistēmas

LV portālam: IMANTS BREIDAKS, platformas “ManaBalss.lv” vadītājs

Imants Breidaks: “Nekādā gadījumā nepropagandējam kādu tiešās demokrātijas utopiju – ka, to ieviešot, viss notiks taisnīgi un labi. Taču redzam, ka tehnoloģiju attīstība ir pavērusi jaunas iespējas, kā izmantot tiešās demokrātijas komponentes, lai stiprinātu parlamentāro demokrātiju.”

FOTO: Zane Bitere, LETA

Laikmetā, kad strauji pieaug iespējas manipulēt ar politiku pretēji sabiedrības interesēm, nepieciešama vidējā pilsoņa politiskās varas audzēšana, radot tam atbilstošus digitālos risinājumus, uzskata sabiedrības iniciatīvu platformas “ManaBalss.lv” vadītājs IMANTS BREIDAKS.

īsumā
  • No 38 “ManaBalss.lv” iesniegtajām iniciatīvām 26 jeb divas trešdaļas guvušas atbalstu Saeimā.
  • Lai viedokļu platforma darbotos sekmīgi, tai jāspēj uzrunāt sabiedrību un jābūt neapšaubāmai.
  • “ManaBalss.lv” plāno piedāvāt balsojumam arī pašvaldību un valdības līmeņa normatīvo aktu projektus.
  • “ManaBalss.lv” pieredze liecina: aktuālākie ir sociālie jautājumi, veselības aprūpe. Tiem seko valsts un municipālā pārvalde, ekonomika, vides aizsardzība.
  • Vairojas ietekmīgu uzņēmumu, grupu un indivīdu, kā arī politisko spēlētāju iespējas savu interešu labā izmantot dažādu informācijas sistēmu datus.

Aptaujas ilgstoši liecinājušas, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski par savām iespējām ietekmēt politiskās varas lēmumus. Tomēr “ManaBalss.lv” pieredze rāda pretējo – 26 no 38 iedzīvotāju iniciatīvām jeb divas trešdaļas no tām, kas ir izskatītas Saeimā, ir guvušas atbalstu. Kā izskaidrojama šī pretruna?

Latvijas iedzīvotāji tiešām maz iesaistās nevalstiskajās un politiskajās organizācijās un neuzticas partijām. Tomēr šķiet, ka informatīvajā telpā pastāv vairāki līmeņi.

Ir emocionālais slānis, kurā izskan apgalvojumi, ka Latvijā viss ir slikti, lai gan tā, protams, nav. Dziļākā līmenī sabiedrība tomēr saprot, ka ne viss šeit ir tik peļami un valsts pārvaldība Latvijā nav salīdzināma, piemēram, ar Sudānu. Cilvēki iesaistās politiskajā procesā – iet uz vēlēšanām, piedalās referendumos un “ManaBalss.lv” iesniedz iniciatīvas, kritizē, komentē, iesaka, un tam ir rezultāts.

Tomēr šis nav jautājums tikai par uzticēšanos, kas ļāvis “ManaBalss.lv” sistēmai sekmīgi darboties, bet arī par iespējām, kuras veicina vai neveicina šāda instrumenta sekmīgu darbību. No politiķa perspektīvas raugoties, šīs pilsoniskās iniciatīvas nav ultimāti, bet gan ierosinājumi likumprojektiem. Ar iniciatīvas autoru vai atbalsta grupu ir iespējams dialogs un kompromisa atrašana, kas ir ļoti svarīgi un ir pamatā daudzām no tām 26 iniciatīvām, kuras parlaments ir atbalstījis un nostiprinājis likumos.

Tomēr kā izskaidrot, ka tik daudz sabiedrības pārstāvju iniciatīvu, salīdzinot ar citām demokrātijā pat krietni vairāk pieredzējušām valstīm, kurās darbojas līdzīgas viedokļu platformas, politiķi Latvijā ir atbalstījuši?

Jā, cik esam noskaidrojuši, daudzās valstīs šādas platformas darbojas ar ievērojami mazāku efektivitāti. Piemēram, Somijā no 20 parlamenta balsojumam iesniegtām iniciatīvām tikai divas ir pieņemtas kā likumi. Tātad – 10% rezultativitāte.

Te ir daudzu faktoru sakritība. Pirmkārt, tas, ka 2010. un 2011. gadā, kad mūsu platforma sāka darboties, Latvijā valdīja nemiera gaisotne. Politiķiem bija sajūta, ka nepieciešams piekāpties un iedot šo nelielo lodziņu, pa kuru sabiedrība var ierosināt likumus, lai atjaunotu tās uzticību. Šo iespēju esam maksimāli izmantojuši.

Otrkārt, “ManaBalss.lv” jau no paša sākuma ir veidojusi sistēmu, kas atšķiras no līdzīgām valstiskām un arī nevalstiskām sistēmām citās valstīs. Kaut vai tas, ka mums ir stingrā autorizācija: viens pilsonis – viena balss, nevis tikai autorizēšanās ar, piemēram, e-pastu vai “Facebook” profilu. Tas uzreiz paaugstina šādas sistēmas leģitimitāti, un politiķiem nav tik viegli to apstrīdēt, sakot, ka nav vērts ņemt vērā troļļu balsis.

Treškārt, jau no sākta gala esam veidojuši plašu draugu un atbalstītāju loku, tādus rodot arī politiķu vidū. Ne velti jau trešajā dienā pēc platformas iedarbināšanas, 2011. gada 6. jūnijā, to jau komentēja premjerministrs.

Ja kāds tikai tehniski uztaisa digitālu platformu, neieguldot brīvprātīgo darbu, neuzrunājot sabiedrību un neveidojot komunikācijas plānus, rezultāti ir vāji, un ar laiku kļūst bezjēdzīgi tādu uzturēt. Platformai ir jābūt pietiekami redzamai, lai to ņemtu vērā politiķi. Šie faktori Latvijā ir piepildījušies. Turklāt, pateicoties tam, mums izdevās radīt finansiāli pašpietiekamu sistēmu, kura balstās uz ziedojumiem.

Kāpēc, ierobežojot potenciālo interesentu loku, iniciatīvas tiesības dodat tikai Latvijas pilsoņiem?

Pieturamies pie principa: lai rosinātu likumus Latvijā, cilvēkam ir jābūt piederīgam pilsoņu kopienai. Tas ir viens no mūsu “sakrālajiem” stūrakmeņiem. Šādu pieeju par vairāk pieņemamu sarunās atzinušas arī politiskās partijas.

“ManaBalss.lv” platformā tiek parādīti par iesniegtajām iniciatīvām balsojušo cilvēku vārdi un uzvārdi. Arī tas, iespējams, attur no līdzdalības.

Vēlamies kultivēt atklātu sabiedrību, kura ir spējīga uzticēties pati sev. Tā būtu trauksmaina zīme, ja cilvēkam būtu jāslēpj tas, ka viņš vēlas savā valstī mainīt māmiņu algas vai satiksmes noteikumus.

Vai vārdu publiskošana atbilst aktuālajām datu aizsardzības normām?

Personas kodi netiek publiskoti. Platformā ir redzami tikai pēdējo 100 parakstītāju vārdi. Uzskatām, ka tā ir atrasts līdzsvars starp datu aizsardzību un atklātības veicināšanu. Šādi pozicionējam viedokli, ka sabiedrība nesastāv no ienaidniekiem, bet no līdzcilvēkiem, kuri kopīgi maksā nodokļus, kopīgi ievēl savus priekšstāvjus, kopīgi ir par to atbildīgi un kopīgi risina problēmas. Uzskatām, ka šāda sistēma ir vairāk uzrunājoša un uz līdzdalību mudinoša nekā bezpersoniska aizklātība. Protams, mēs ievērojam datu aizsardzības normas.

Ir pagājis pusgads, kopš sākusi darboties “ParVaiPret.lv” – platforma, kas piedāvā ik nedēļu sekot līdzi Saeimas darba kārtībā nonākušajiem likumprojektiem, kā arī ļauj pārliecināties, vai politiķu balojumi saskan ar solījumiem. Kādi ir panākumi?

Platforma joprojām ir izstrādes procesā, taču mums ir 3,3 tūkstoši testa lietotāju, kuri kopumā iesnieguši vairāk nekā 90 000 balsojumu. Trīs tūkstoši kontekstā ar “ManaBalss.lv” 260 000 lietotāju var šķist pavisam maz, un, protams, te vēl ir, kur augt un augt. Tomēr katrs lietotājs atstāj ap 30 balsojumu.

Savukārt “ManaBalss.lv” kopiena ir pieradusi nobalsot divas trīs reizes gadā, nevis reizi nedēļā, ko piedāvā “ParVaiPret.lv” platforma. Tātad mūsu lielais izaicinājums tagad ir radīt šā paraduma maiņu. Piemēram, platformas balsojumā par premjerministra Krišjāņa Kariņa atstādināšanu piedalījās tikai 80 cilvēku, lai gan komentāru “Facebook” par to bija daudz vairāk. Tātad interese par šo notikumu bija daudziem.

Secinājums numur viens, ko ļauj izdarīt “ParVaiPret.lv” platformas prakse, – pilsoņi bieži neizprot, ka starp politiķu retoriku intervijās un priekšvēlēšanu solījumos un viņu reālajiem balsojumiem var būt liela atšķirība. Testa lietotāju kopienā bija kāds krievvalodīgs puisis, kurš, salīdzinot savus balsojumus ar politiķu balsojumiem, nespēja noticēt, ka viņa izvēlēm visatbilstošākā izrādījusies Nacionālā apvienība.

Secinājums numur divi – interesanti, ka, paņemot tos likumprojektus, par kuriem balsojuši vairāki tūkstoši cilvēku, var redzēt, ka viņi pārsvarā ir balsojuši tāpat, kā to ir darījusi Saeima. Tātad, lai arī cik neticami kādam tas liktos, Saeima lielākoties nobalso tā, kā to gribētu vēlētāji. Turklāt ir bijuši gadījumi, kad Saeima nobalso pretēji “tautas” viedoklim, lai gan to būtu grūti sagaidīt. Pagājušajā gadā lielākā daļa platformas lietotāju bija pret papildu brīvdienu saistībā ar pāvesta vizīti Latvijā, bet Saeima nobalsoja par.

Ik nedēļu platformā “ParVaiPret.lv” nododat divus trīs likumprojektus balsojumam. Pēc kādiem kritērijiem tos izvēlaties?

Pirmkārt, skatāmies, vai konkrētais jautājums ir nošķirams, skatāms individuāli. Piemēram, vai pedagogus var atlaist no darba par nelojalitāti pret valsti. Tas ir konkrēts jautājums, kuru iespējams ietvert vienā likuma paragrāfā un nodot balsošanai. Taču, piemēram, jautājums par to, vai piešķirt papildu finansējumu kādai noteiktai budžeta pozīcijai, ir ļoti riskants, jo tas var būt sasaistīts ar neskaitāmiem citiem budžeta jautājumiem un nav skatāms atrauti no tiem.

Otrkārt, skatāmies, vai iniciatīvai ir jēga. Piemēram, vai Latvijai ratificēt kādu starptautisku līgumu, par kuru sabiedrībai nav intereses, tā sakot, ķeksīša pēc. Skaidrs, ka aicināt balsot par šādu jautājumu būtu bezjēdzīgi. Savukārt aktuālus ideoloģiskus un emocionālus jautājumus labprāt nododam sabiedrības balsojumam.

Ko pēc Latvijas iedzīvotāju balsojumiem un iniciatīvām jūsu platformās varat spriest par to, kādi jautājumi viņiem ir svarīgi? 

Pirmkārt, sociālie jautājumi, veselības aprūpe. Tiem seko valsts un municipālā pārvalde, ekonomika, vides aizsardzība.

Vai esat gatavi iesaistīties arī pašvaldību līmeņa jautājumu apspriešanā?

Ļoti labprāt. Arī nevalstiskās organizācijas un pilsoņi ir teikuši, ka būtu vērtīgi mūsu sistēmā ietvert arī pašvaldību un valdības normatīvo aktu projektus. Tas notiks, taču pašlaik nav iespējams pateikt – kad, jo šādas ieceres īstenošana ir saistīta ar mūsu kapacitāti un resursiem. 

Sevi nodrošināt, balstoties uz ziedojumiem. Cik sabiedrība ir gatava atbalstīt šādus projektus?

Astoņu gadu laikā, kopš darbojas “ManaBalss.lv”, mums ir bijuši 51,5 tūkstoši individuālo ziedotāju. Tas ir fenomenāli labi pat pasaules mērogā. Pagājušajā gadā 13,5 tūkstoši ziedotāju kopumā saziedoja apmēram 30 tūkstošus eiro. Ar to pietiek minimālai pašreizējo funkciju nodrošināšanai, taču ne izaugsmei.

Tāpēc mums ir nepieciešams ārējais finansējums, ko cenšamies sagādāt, strādājot ar grantiem un meklējot “demokrātijas eņģeļus”. Piemēram, “Latvijas Finieris” mums noziedoja 10 tūkstošus eiro mobilās saskarnes programmēšanai. Šomēnes tā tiks pabeigta. Salīdzinājumam var minēt, ka Igaunijā ir valsts uzturēta iniciatīvu platforma, kurai no nodokļu maksātāju naudas atvēl 70 000 gadā.

Politiķi saistībā ar “ParVaiPret.lv” ieviešanu jau izteikušies, ka tā var radīt nevēlamu spiedienu uz likumdevēju. Cik tālu, attīstot tiešās demokrātijas instrumentus, iespējams iet, nenonākot pretrunā ar pārstāvnieciskās demokrātijas principiem?

Tas ir būtisks jautājums. Arī politiķi mums ir prasījuši, vai necenšamies izkonkurēt, padarīt lieku politiķa profesiju. Varam atbildēt: nekādā gadījumā! Jau kopš pirmo valstu rašanās ir gana acīmredzami pierādījies, ka politiķa profesija ir un būs vajadzīga. Mēs nekādā gadījumā nepropagandējam kādu tiešās demokrātijas utopiju – ka, to ieviešot, viss notiks taisnīgi un labi. Taču redzam, ka tehnoloģiju attīstība ir pavērusi jaunas iespējas, kā izmantot tiešās demokrātijas komponentes, lai stiprinātu parlamentāro demokrātiju. Tās abas ir viena otru papildinošas. Politiķi arvien jutīgāk spēj reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, un pilsoņiem tādas platformas kā mūsējā palīdz samazināt līdzdalībai nepieciešamo slieksni.

Politiķa profesiju vajag stiprināt un profesionalizēt arvien vairāk. Taču vēlamies arī lielāku pilsoņu iesaisti valsts pārvaldē, lielāku līdzdalību politiskajās partijās, nevalstiskajos procesos un organizācijās. Atskatoties vēsturē, redzams, cik sarežģīti mazām valstīm ir nodrošināt savu neatkarību un atgūt to, kad tā zaudēta. Bez pietiekamas pilsoņu iesaistes reizē, kad Krievija centīsies savas robežvalsis atkal pakļaut, mūsu neatkarība var tikt zaudēta jau neatgriezeniski. Tātad pašreiz pastāvošā neatkarība mums ir jākopj un jāpilnveido. Jāgādā, lai tā ir ilgtspējīga un stipra, lai Latvijas pilsoņi Latviju redz kā savu sapņu zemi. Valsts neatkarība un stabilitāte nav nošķiramas no demokrātijas stāvokļa tajā – Latvija un pārējās Baltijas valstis var būt stipras tikai tad, ja tajās ir spēcīga demokrātija.

Kā raugāties uz riskiem, ko neatkarībai un demokrātijai digitālajā laikmetā spēj radīt iejaukšanās interneta vēlēšanu sistēmās un arī tādās platformās kā “ManaBalss.lv”?

Protams, riski pastāv. Taču līdzšinējā pieredze liecina, ka uzbrukums šādām sistēmām vēl joprojām maksātu daudz vairāk nekā informatīvās kampaņas sarīkošana kādai partijai. Proti, lētāk ir nopirkt pilsoņu prātus, nevis uzlauzt sistēmas.

Riski demokrātijai ir “Facebook” un “Google” algoritmi. Vairojas ietekmīgu uzņēmumu, grupu un indivīdu, kā arī politisko spēlētāju iespējas savu interešu labā izmantot dažādu informācijas sistēmu datus. Lieli riski ir tur, kur tehnoloģiskās iespējas korelē ar politisko procesu, politiskās varas deleģēšanu.

Tas, ko šobrīd dara, piemēram, Ķīnas politiskā sistēma, apliecina, ka, noteiktā veidā organizējot ne tikai digitālās, bet arī sociālās un administratīvās struktūras, ir iespējams nodrošināt vienas totalitāras politiskās partijas neierobežotu varas monopolu. Tāpēc ir svarīgi attīstīt vidējam pilsonim paredzētus risinājumus, kas neļautu ar tiem manipulēt. Esam definējuši, ka mūsu mērķis ir vidējā pilsoņa politiskās varas audzēšana, radot tam atbilstošus digitālos risinājumus.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU