Rēzeknē 2016. gada vasarā darbu sāka Latvijas Radio Latgales multimediju studija, kura dod lielu pienesumu, integrējot Latgales saturu Latvijas informatīvajā telpā. Sabiedriskā medija klātbūtne ir signāls no valsts puses, ka valsts austrumu reģiona attīstība ir un būs tās dienaskārtībā.
Liela nozīme sabiedriski politisko un kultūras procesu atainošanā ir komerciālajiem elektroniskajiem un rakstošajiem plašsaziņas līdzekļiem. Līdz šim atbalsts tika saņemts no Kultūras ministrijas (KM) Mediju atbalsta fonda VRAA mērķprogrammas sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanai medijos Latgales plānošanas reģionā, kuras finansējums 2018. gadā bija 142 500 eiro.
Sabiedrības integrācijas politikas veidotāju vērtējumā Krievijas mediju saturs un pieaugošā dominance Latvijas mediju tirgū negatīvi ietekmē Latvijas sabiedrības saliedētību. Tātad laikā, kad notiek informatīvais karš, kad liela daļa Latgales iedzīvotāju joprojām patērē kaimiņvalstu mediju saturu1 un apdraudēta ir latgaliskā kultūrtelpa, šim finansējumam vajadzētu no gada uz gadu pieaugt.
Lieki atgādināt, ka daudzi mediji Latgalē izdzīvošanas dēļ ir spiesti pārraidīt pašvaldību apmaksātu informāciju, savukārt rakstošajiem medijiem ir grūti konkurēt ar pašvaldību izdevumiem.
To apstiprina vienīgā Latgalē iznākošā žurnāla “A12” redaktore Ināra Groce: “Mūsu žurnāls veido Latgales informatīvo telpu, sniedzot viedokļus, objektīvu skatījumu uz reģiona izaicinājumiem, problēmām, atklājot latgalisko identitāti un popularizējot latgaliešu rakstu valodu. Tomēr drukātajiem medijiem ir sarežģīti konkurēt ar pašvaldību bezmaksas izdevumiem, nodrošināt kvalitatīvu žurnālistiku bez valsts atbalsta.”
Biedrības “Latgolys saeima” Saeimas komisijām adresētajā vēstulē, kuru parakstījušas 12 Latgales producentu grupas un mediji, izteiktas bažas par to, ka valsts budžetā 2019. gadam nav paredzēts finansējums iepriekšējos gados īstenotajai programmai “Atbalsts sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanai medijos Latgales plānošanas reģionā”.
TV producentu grupas “Latgolys” entuziastu grupas “Biļdis” valdes locekle Ineta Atpile-Jugane secina: “Ja mēs vēlamies, lai ārpus Rīgas arī tiktu veidots kvalitatīvs saturs, jāsaprot, ka tas nav lēti un nevar darboties, tikai entuziasma vadīts, tādēļ šāda Latgales mediju atbalsta programma ir ļoti nepieciešama. Ir daudz radošu ideju unikāla, kvalitatīva satura radīšanai tieši par Latgales reģiona vērtībām un problēmjautājumiem, bet šāds saturs nevar tapt bez finansējuma, un tam jābūt paredzētam tieši Latgales un latgaliskā satura veidošanai.”
Preiļos iznākošā laikraksta ”Vietējā Latgales Avīze” redaktore Anita Baumane norāda: ““Vietējās” lasītāji dzīvo ne tikai pilsētu vai pagastu centru tuvumā, bet arī nomaļākos ciemos un pierobežā. Iesaistīšanās 2018. gada “Latgales mediju atbalsta programmā” ļāva laikrakstam paviesoties dažādās Latgales vietās, satikt un rakstīt par dažādas jomas pārstāvošiem cilvēkiem, kas citādi līdzekļu trūkuma dēļ nebūtu iespējams.”
Pēdējo divu gadu laikā konkursu kārtā radīti daudzi jauni žurnālistikas produkti, piemēram, televīzijas raidījumu cikli “Laika leigačuos” (“Biļdis”, “Re:TV”), “Nozīmīgi fakti par Latgales kongresu”, “Latgales sirdī” (“Dautkom TV”), rakstu sērija “Latgale Latvijā un Eiropā: atspēriena punkti 21. gadsimtā” (“Latgales Laiks”), “Latgale – Latvijai un pasaulei” (“Vietējā Latgales Avīze”), atbalstīts žurnāls “A12”, latgaliešu kultūras portāls “lakuga.lv” u. c. Radītais saturs informēja par valstī un Latgales reģionā notiekošajām sociālajām, politiskajām un kultūras aktualitātēm, panākot Latvijas identitātes un reģionālās piederības sajūtas nostiprināšanu. Integrējot raidījumus valsts valodā medijos, kurus patērē mazākumtautību pārstāvji, tika veicināta latviešu un latgaliešu valodas lietošana. Programma nodrošināja neatkarīgu žurnālistiku un viedokļu daudzveidību.
Visvairāk klausītās komerciālās radiostacijas Daugavpilī un Rēzeknē raida krievu valodā, apmeklētākie portāli informē krievu valodā. Atverot portālus, kuriem ir arī latviešu valodas versija, lielākoties vispirms lasīsiet informāciju krievu valodā. Šajā situācijā latviešu valodai elektroniskajos medijos joprojām sīvi jākonkurē ar krievu valodu, bet visgrūtāk izdzīvot un attīstīties mediju telpā ir latgaliešu valodai.
Nozīmīgs atbalsts TV un radio raidījumu veidošanā tieši latgaliešu valodā ir finansējums, kas tiek piešķirts atbilstoši KM izstrādātajam “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānam”, kuru 71 144 eiro apmērā konkursa kārtībā “par raidījumu veidošanu Latgales reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas raida radio un TV programmas”, piešķir NEPLP. Faktiski vairākus gadus tas bija vienīgais atbalsta mehānisms latgaliski raidošajiem medijiem Latgalē.
NEPLP kā neatkarīgai institūcijai par finansējuma izlietošanu var būt savi ieskati, taču jānorāda, ka Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam īstenojamas, paplašinot un aizsargājot latviešu valodas kultūrvidi, tostarp latgaliešu rakstu valodu, kopjot un nostiprinot latviešu valodu Latvijas informācijas telpā, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos un digitālajā vidē.2
Tas, ka ievērojama daļa Latgales iedzīvotāju medijus patērē krievu valodā, ir neapgāžams fakts. Neapšaubāmi, nepieciešams sniegt atbalstu, lai šo plašsaziņas līdzekļu patērētāji iegūtu objektīvu un nesagrozītu informāciju, taču tas nedrīkst notikt, novārtā atstājot medijus, kas raida un raksta valsts valodā. Tāpat būtiski būtu atbalstīt konkrētus projektus, ja tie tiek veidoti citu Latgalē dzīvojošo mazākumtautību, it īpaši poļu, baltkrievu, ukraiņu, valodā.
Līdz šī gada 5. martam bija iespēja pieteikties Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) izsludinātajam konkursam “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” par kopējo summu 742 659 eiro, no kuriem mazākumtautībām atvēlēti 95 000 eiro. Konkurss primāri domāts medijiem, “kuru pamata mērķauditorija ir visa Latvija”.
Pamatoti varam jautāt: kāpēc viena septītā daļa no šī finansējuma nevarēja būt novirzīta mediju atbalstam Latgalē ar konkrētu mērķi: stiprināt medijpratību valsts austrumu pierobežā?
Politiskā izšķiršanās 2019. gada budžetā samazināt finansējumu Latgales un reģionālo mediju atbalstam neliecina par izpratni, ka valsts ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms, un cik svarīgi ir stiprināt valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu un valstij nelabvēlīgas informācijas atmaskošanu.
1 https://likumi.lv/doc.php?id=286455, skat. 2.2.2.1. punktu.
2 https://valoda.lv/wp-content/.../valodas_politikas_pamatnostadnes_2015-2020.doc
