Visbiežāk minētais arguments, kāpēc “Brexit” būtu uzlūkojams kā “katastrofa” arī ES aizsardzības politikai, ir fakts, ka Apvienotā Karaliste (AK) aizsardzībai tērē visvairāk, 2019./2020. gada periodā plānojot izdevumus 37,6 miljardu britu mārciņu (43,9 miljardi eiro) apjomā.1 Francija, ieņemot šajā sarakstā otro pozīciju, 2019. gadā aizsardzībai plāno atvēlēt 35,9 miljardus eiro.2
Kā zināms, lielākā daļa ES valstu tiek plaši kritizētas par nevēlēšanos veikt pietiekamus ieguldījumus aizsardzībā, paļaujoties uz ASV projicēto militāro varu. Uz šī fona jāsecina, ka līdz ar “Brexit” ES pazaudē valsti, kura aizsardzības jautājumus uztver nopietni ne tikai vārdos, bet arī attiecīgi investējot šajā jomā. Tas vērtējams kā ļoti nopietns zaudējums ES aizsardzības politikai.
Faktiski ES zaudē valsti ar pilna spektra militārajām spējām. AK ir vienīgā ES valsts, kurai ir īstenas ātrās reaģēšanas militārās spējas. Lielbritānija tās var īstenot, izmantojot divus tās gaisa kuģu nesējus (angļu val. – carriers) “Karalieni Elizabeti” (HMS Queen Elizabeth) un “Princi Čārlzu” (HMS Prince Charles), kā arī stratēģisko gaisa transportu. AK noteikti ir vienīgā ES valsts, kurai ir vislielākā jūras flote ar pilna spektra jūras spējām.
Militāri stratēģiskā līmenī Apvienotā Karaliste ir viena no divām ES valstīm (bez Francijas), kurai ir kodolieroči uz tās zemūdenēm. “Brexit” nozīmē, ka ES atliek paļauties tikai uz Francijas kodolspējām. Krievijas agresīvā ārpolitika un skaļā retorika saistībā ar tās arsenālā esošajiem kodolieročiem liek uzlūkot šo jautājumu absolūti citā perspektīvā. Kopš britu balsojuma par izstāšanos no ES Vācijā norisinās plašas diskusijas par ES kodolpolitikas tālāko attīstību.
Visbeidzot, Apvienotā Karaliste ir pierādījusi, ka tai ir politiskā griba pielietot spēku un izvērst savus spēkus lielos apmēros dažādās konfliktsituācijās. Pēc Aukstā kara lielākā daļa ES dalībvalstu pārstāja investēt savā aizsardzībā, īstenojot minimāli nepieciešamās prasības iepretim NATO un atbalstot tās starptautiskās operācijas. Briti ar to neaprobežojās. Vēlme “turēt līdzi” tās stratēģiskajam partnerim ASV paredzēja aktīvu Apvienotās Karalistes bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās Balkānos, Afganistānā un Irākā. Vislielākie britu izdevumi dalībai starptautiskajās operācijās bija 2009./2010. gadā, sasniedzot 4,8 miljardus mārciņu (5,4 miljardi eiro), kas līdz 2017./2018. gadam ir samazinājušies līdz 855 miljardiem mārciņu (968 miljardi eiro).3
Tomēr, par spīti minētajai negatīvajai ietekmei, viss neizskatās tik drūmi. Vispirms jau būtu jāuzdod jautājums – vai Apvienotā Karaliste ir bijusi ieinteresēta ES aizsardzības politikas attīstībā? Atbilde ir – noteikti nē! Tās vienmēr ir bijušas Francijas ambīcijas, lai ES līdzās ekonomiskajai un sociālajai politikai būtu arī sava aizsardzības politika. No ģeopolitiskā viedokļa šīs ambīcijas pamatā vienmēr ir nozīmējušas vēlmi mazināt ASV dominanti Eiropas drošības arhitektūrā. Vērojot AK pārstāvju uzvedību, piemēram, ikdienišķā Eiropas Aizsardzības aģentūras sēdē, vai vērtējot augstāko amatpersonu runas, man vienmēr bijis iespaids, ka britu misija ir bijusi darīt visu, lai kavētu ES aizsardzības politikas attīstību.
Vērojot Apvienotās Karalistes pārstāvju uzvedību, piemēram, ikdienišķā Eiropas Aizsardzības aģentūras sēdē, vai vērtējot britu augstāko amatpersonu runas, man vienmēr bijis iespaids, ka britu misija ir bijusi darīt visu, lai kavētu ES aizsardzības politikas attīstību.
Par skaidriem šādas Lielbritānijas uzvedības iemesliem ir grūti spriest. Tie var būt racionāli argumenti, piemēram, ka ES dalībvalstīm nevajag tērēt papildu līdzekļus ES aizsardzībai, ja reiz ir NATO. Tikmēr vairāk konspiratīvu teoriju piekritēji norāda, ka Apvienotā Karaliste ir darbojusies tās stratēģiskā partnera ASV ietekmē, kuram nebija pa prātam mazināt tās ietekmi Eiropas drošības arhitektūrā. Tādējādi līdz ar “Brexit” ir radusies iespēja atdzīvināt dīkstāvē esošo aizsardzības politiku un piešķirt tai ambiciozāku saturu.
Papildu pozitīvs faktors ir britu vēlme kompensēt izstāšanos no ES ar lielāku savu aktivitāti un līderību NATO ietvaros. Apvienotā Karaliste ļoti nopietni uztver Krievijas apdraudējumu, jo sevišķi pēc indēšanas gadījumiem Solsberi. Lai gan ideja par savu daudznacionālo spēku veidošanu ar mērķi saglabāt un uzturēt starptautiskajās operācijās attīstītās militārās spējas jau bija Lielbritānijas politiskajā darba kārtībā pirms Ukrainas krīzes aizsākšanās, Apvienotā Karaliste Apvienoto reaģēšanas spēku izveidošanu starptautiski prezentēja kā reakciju uz Krievijas agresīvo ārpolitiku. Līdz ar to bez ES Kaujas grupām un NATO Reaģēšanas spēkiem ir vēl vieni, kas, pēc britu sacītā, arī nestāvētu malā, ja Krievija izdomātu pārkāpt sarkano līniju.
Ko “Brexit” nozīmē Latvijas aizsardzības jomai? No vienas puses, ir žēl, ka Latvijai vairs nav iespējas sūtīt savus zemessargus piedalīties Apvienotās Karalistes vadītajā ES kaujas grupā, kas kalpoja par lielisku apmācības platformu. No otras puses, palielinātā britu aktivitāte NATO ietvaros sniedz daudz būtiskāku ieguldījumu Latvijas aizsardzības politikā, proti, uzturēt Krievijas apdraudējumu NATO darba kārtības prioritāšu sarakstu augšgalā.
Papildus – britu aktivitāte mūsu reģionā, vadot NATO Daudznacionālo bataljonu Igaunijā, sniedz būtisku ieguldījumu Baltijas valstu aizsardzībā, galvenokārt kalpojot par ļoti ticamu atturēšanas elementu. Ticamu, jo:
- Apvienotajai Karalistei ir kodolieroči;
- tā Krieviju uzlūko kā nopietnu apdraudējumu;
- Lielbritānija, visticamāk, nepieciešamības gadījumā neminstinātos pielietot spēku.
Cita aina veidojas saistībā ar Vācijas vadīto NATO daudznacionālo bataljonu Lietuvā. To ir grūti uzskatīt par reālu atturošu elementu, kam iemesls ir Vācijas vēlme veidot dialogu ar Krieviju un tās absolūts politiskās gribas trūkums pielietot spēku.
Rakstā atspoguļots autores personīgais viedoklis, kurš nav uzskatāms par Aizsardzības ministrijas vai Nacionālo bruņoto spēku oficiālo nostāju.
1 Dempsey, N. (2018). UK Defence Expenditure. House of Commons. Briefing Paper, 3. lpp. Salīdzinājumam: Latvija aizsardzībai 2019. gadā atvēl aptuveni 576 miljonus eiro.
2 Tran, P. (26.09.2018.). France to bolster defense spending by $2 billion. Here’s the military equipment already on order Defensenews.
3 Dempsey, N. (2018). UK Defence Expenditure. House of Commons. Briefing Paper, 11. lpp. Salīdzinājumam: Latvija dalībai militārajā operācijā Afganistānā maksimāli vienā gadā ir atvēlējusi 12 miljonus eiro.
