Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Saistībā ar Eiropas Savienības valstu gatavošanos situācijai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās netiek akcentēts jautājums par starptautiskajā dienaskārtībā svarīgajām transatlantiskajām attiecībām, taču par drošību netiek arī aizmirsts. Aizsardzības ministrija LV portālam norāda, ka pēc “Brexit” Latvija un Apvienotā Karaliste turpinās sadarboties NATO formātā un tiks turpināti uzsāktie divpusējie projekti.
LV portāls jau rakstīja, ka Saeima ir sākusi darbu pie “Brexit” likumprojektiem, kuru mērķis ir noteikt Latvijas tiesiskā regulējuma piemērošanas kārtību imigrācijas, sociālās drošības, veselības aprūpes un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomās pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Likumprojektu paketē ir iekļauti arī jautājumi, kas attiecas uz sadarbību pārrobežu civillietās un krimināllietās pēc 2019. gada 29. marta, ja tajās iesaistīta Apvienotā Karaliste.
Šajā steidzami nepieciešamo likumprojektu paketē nav aizsardzības jomas jautājumu.
Kā Aizsardzības ministrija prognozē NATO nākotni gaidāmā “Brexit” ietekmē? Vai Lielbritānijas klātbūtne un atbalsts drošībai Latvijā var mainīties? Vai pašlaik var runāt par kādiem tālākas sadarbības projektiem ar Lielbritāniju? LV portāls lūdza Aizsardzības ministrijas viedokli šajos jautājumos.
Aizsardzības ministrija norāda, ka Apvienotā Karaliste ir viens no Latvijas ilglaicīgākajiem un nozīmīgākajiem sadarbības partneriem aizsardzības jomā, tādēļ Aizsardzības ministrija ir ieinteresēta sadarbības turpināšanā un veicināšanā.
Lai gan Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tā vienlaikus ir un paliek nozīmīgs Latvijas partneris NATO. Līdz šim Apvienotās Karalistes valdība ir paudusi viedokli, ka tā nemainīgi turpinās savu dalību NATO, kā arī izstāšanās no ES nenozīmē, ka Apvienotā Karaliste vairs nepiedalīsies Eiropas drošības iniciatīvās.
Aizsardzības ministrija norāda, ka pēc “Brexit” Latvija un Apvienotā Karaliste turpinās sadarboties NATO formātā, kas arī šobrīd ir galvenais sadarbības formāts. Tiks turpināti uzsāktie divpusējie projekti, piemēram, Apvienotie reaģēšanas spēki (JEF), Nacionālo bruņoto spēku mehanizācijas projekts un citi.
Aizsardzības ministrija ir ieinteresēta sadarboties ar Apvienoto Karalisti visos pašreizējos sadarbības formātos, kā arī Latvija ir starp tām ES dalībvalstīm, kuras atbalsta elastīgu un atvērtu pieeju ES partnervalstu dalībai ES aizsardzības iniciatīvās, piemēram, pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO) un Eiropas Aizsardzības fondā.
Pagājušonedēļ Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka ir panākta daļēja politiska vienošanās par jaundibināmo Eiropas Aizsardzības fondu. Iniciatīvu par Eiropas Aizsardzības fondu EK ierosināja 2018. gada jūnijā kā daļu no ES ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam. Šī vienošanās veicinās inovatīvu un konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecisko bāzi un palīdzēs nodrošināt ES stratēģisko autonomiju, norāda EK pārstāvniecība Latvijā.
Vienošanās paredz, piemēram, ka fonds ar augstākām finansējuma likmēm stimulēs pārrobežu projektus, kuros piedalās aizsardzības jomas piegādes ķēdes mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmumi ar vidēju kapitālu. Domāts, ka projekti tiks veidoti saskaņā ar aizsardzības prioritātēm, par kurām dalībvalstis būs vienojušās kopīgās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, īpaši Spēju attīstības plāna (CDP) kontekstā, tomēr varēs ņemt vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, piemēram, NATO ietvaros.
Politiskā vienošanās, kas panākta starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju tā sauktajās trīspusējās sarunās, tagad ir oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentā un Padomē.
