VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Iveta Buiķe
publiciste, speciāli LV portālam
14. februārī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Eiropas Savienība
8
8

Nav dūmu bez uguns

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Februāra sākumā sociālie tīkli nedaudz saviļņojās pēc britu tabloīda “The Daily Mail” publikācijas ar netiešu mājienu, ka Lielbritānijas valdība varētu šantažēt Baltijas valstis, lai tās atbalsta “Brexit” sarunu atjaunošanu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību. Pretējā gadījumā 900 karavīru lielais britu armijas kontingents Austrumeiropā varētu tikt samazināts.

īsumā
  • Svarīgi, lai vēlētāji pret maijā gaidāmo Eiropas Parlamenta deputātu izraudzīšanu attiektos ļoti atbildīgi.
  • Spēki, kuri vēlētos Eiropas Savienības izjukšanu vai vismaz tās nozīmes mazināšanu, šobrīd aktīvi uzsākuši cīņu par deputātu mandātu iegūšanu.
  • 21. gadsimtā Eiropa spēs pastāvēt tikai kā vienots spēks – pārāk spēcīgi ir pārējie globālie spēlētāji.
  • Bez Eiropas valstu solidaritātes un atbalsta mēs nez vai pilnvērtīgi spēsim aizsargāties pret uzbrukumu “x stundā”.
  • Lielbritānijā aizvien skaļāk tiek runāts par jaunu virzienu aizsardzības jomā – tai esot jānovēršas no Eiropas un jāmeklē jauni, nozīmīgāki, partneri.

“The Daily Mail”, kurā atrodama publikācija, nudien nav uzticams ziņu avots (pat Vikipēdija pirms dažiem gadiem nolēma nepieļaut atsauksmes uz to kā uzticamu ziņu avotu), un tāda veida šantāža nešķiet pārāk iespējama no nopietnas valsts vadītāju puses. Tomēr ne Polija, ne Baltijas valstis nevar būt pilnīgi pārliecinātas par Lielbritānijas turpmāko rīcību aizsardzības politikā. Uz to tviterī norādīja arī bijušais Saeimas deputāts Veiko Spolītis.

Šis starpgadījums nebūtu pieminēšanas vērts, ja tas neuzrādītu interesantu pretrunu sabiedrības uzskatos par Eiropas Savienību (ES) – tā bieži sabiedriskajā telpā tiek nopelta kā birokrātiska, pat nedemokrātiska. Arī dažs labs valsts struktūru pārstāvis publiski žēlojies par Briseli, kura atņēmusi suverenitāti Itālijai un neļauj tai jau tā lielo valsts parādu vēl vairāk palielināt.

Tomēr, tiklīdz parādās kaut mazākā norāde, ka kāda Eiropas valsts varētu vairs nevēlēties sargāt ES austrumu robežu, atstājot Baltijas valstu aizsardzību pašu baltiešu rokās, tā uzreiz visiem ir skaidrs, ka Brisele mums tomēr ir vērtīga un vajadzīga. Bez Eiropas valstu solidaritātes un atbalsta mēs nez vai pilnvērtīgi spēsim aizsargāties pret uzbrukumu “x stundā”, ja tāda pienāktu. Starp citu, vāja ES šāda uzbrukuma draudus tikai pastiprina, nevis otrādi.

Maijā gaidāmās vēlēšanas ir svarīgas visām Baltijas valstīm

Tieši šī iemesla dēļ mūsu vēlētājiem ir svarīgi attiekties pret maijā gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) deputātu izraudzīšanu ļoti atbildīgi. EP nebūt nav viena liela pļāpātava, kā to tagad mums cenšas iestāstīt vienā no autobusu reklāmām pašreizējā parlamenta sasaukumā ievēlēta deputāte. Tieši otrādi – mums šobrīd ir svarīgāk nekā jebkad agrāk uz turieni nosūtīt gudrus, spējīgus un strādāt gribošus pārstāvjus.

Jāpatur prātā, ka spēki, kuri vēlētos ES izjukšanu vai vismaz tās nozīmes mazināšanu, šobrīd aktīvi uzsākuši cīņu par deputātu mandātu iegūšanu. Bijušais Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas menedžeris Stīvs Banons ir nodibinājis apvienību “The Movement”, kuras mērķis ir apvienot visus tos Eiropas politiskos spēkus, kuri vēlas ES izjukšanu. Kustībai ir pieejami lieli finanšu līdzekļi, un tā cer iegūt līdz pat 30% deputātu vietu.

Jāatgādina, ka S. Banons stāvēja arī pie dezinformācijas portāla “Breitbart News” šūpuļa, kura mērķis (līdzīgi kā “Russia Today”) ir diskreditēt Eiropu, demokrātiju, liberālismu un solidaritāti valstu starpā. Latvijā šo portālu izplatītā dezinformācija atrod dzirdīgas ausis, tāpēc nav neiespējams, ka arī pie mums atbalstu var saņemt vienotās Eiropas projektam naidīgi spēki. Ja plāns izdosies, tad vienas no lielākajām cietējām būs Baltijas valstis.

Šobrīd jau vairs nevienam nav noslēpums, ka “Brexit” balsojums tika sasniegts pateicoties plaši izvērstai maldinošai kampaņai ar īstiem meliem un demagoģiju, ar dažādām aktivitātēm, precīzi mērķētām reklāmām sociālajos tīklos. “Brexit” kampaņa bija dārgs pasākums, un tās finansējuma avoti īsti nav zināmi līdz pat šodienai.

Šobrīd līdzīga kampaņa sociālajos tīklos ir sākusies, atbalstot nenoregulēto Lielbritānijas izstāšanos no ES. Uz to norāda arī britu „The Guardian” savā trešdien publicētajā rakstā. Kādiem, kuriem ir daudz naudas, ir izdevīga Lielbritānijas izstāšanās bez līguma, ir izdevīga ES destabilizēšana. Arī uz Latvijas sabiedrību ir mērķēta līdzīga dezinformācijas kampaņa. Ir naivi cerēt, ka notiekošais ir plašu tautas slāņu interesēs. Ka ir kāds varonis vai varoņu organizācijas, kuras ir ar mieru anonīmi maksāt tādas summas, lai palīdzētu Eiropas tautām. Būs otrādi – galarezultātā cietēji būs vienkāršie cilvēki.

Tiem, kuri klusībā priecājas, ka briti ir parādījuši “nacionālo pašapziņu”, balsojot par izstāšanos no ES (un vispār – “tā Briselei vajadzēja”), derētu tomēr labi apdomāt, kādu iespaidu šis lēmums atstās uz Eiropas kopējo aizsardzības politiku un attiecīgi arī uz NATO. Lai arī cieša sadarbība aizsardzības jomā Lielbritānijas un ES starpā arī pēc “Brexit” ir abu valstu interesēs, tomēr sarunas abu pušu starpā rāda, ka vienošanās ir daudz grūtāk panākama, nekā iesākumā šķita.

Dažādi lūkojas uz turpmāko sadarbību aizsardzības jomā

Jau tagad ir iezīmējušās atšķirības šajā jautājumā. Jau pirms gada Minhenes Drošības konferencē Terēza Meja savā runā norādīja, ka Lielbritānija ir gatava arī turpmākai dalībai ES militārajās operācijās, bet tā vēlas lielāku ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu un iespēju Apvienotās Karalistes militārās rūpniecības uzņēmumiem piedalīties Eiropas Aizsardzības aģentūras un Eiropas Komisijas Aizsardzības fonda projektos.

Savukārt ES vēlas būt autonoma savos lēmumos un nepieļaut, ka vienošanās ar Lielbritāniju ietekmētu ES attiecības ar trešajām valstīm aizsardzības ziņā. Tāpat svarīgs jautājums ir Lielbritānijas pieeja Eiropas brīvajam tirgum. Tās aizsardzības uzņēmumi, kuri ir atkarīgi no starptautiskajām piegādēm, vēlētos paturēt brīvu pieeju tirgum un brīvu darbaspēka (speciālistu) migrāciju.

Protams, ES vēlētos aizsardzības jomā “Brexit” sarunas novest līdz pozitīvam iznākumam – kā nekā Lielbritānija ir viena no militārā ziņā labāk attīstītajām Eiropas valstīm un ES tikai iegūtu, ja šajā jomā izdotos saglabāt ciešu sadarbību. Tomēr arī šajā ziņā retorika Apvienotajā Karalistē par tās nozīmes palielināšanu globālajā arēnā ir novedusi pie tā, ka Lielbritānijā aizvien skaļāk tiek runāts par jaunu virzienu aizsardzības jomā – tai esot jānovēršas no Eiropas un jāmeklē jauni, nozīmīgāki, partneri. Rezultātā kontinentā pieaug bažas, ka pēc “Brexit” Lielbritānija vairs nebūs Eiropas stratēģiskais partneris un ka britu lēmums izstāties no ES vienlaikus nozīmē arī sadarbības pārtraukšanu.

“Galileo” projekts

Te vietā atgādināt, ka problēmas aizsardzības jomā nav tikai bažas un nākotnes vīzijas vien – jau šobrīd notiekošais ap Eiropas globālo satelītu navigācijas sistēmu “Galileo” ir pietiekami draudīgs. Projektam bija jau nākamajā gadā jāsāk darboties, bet vēl šobrīd nav skaidrs, kas notiks ar Lielbritānijas pieeju “Galileo” datiem pēc “Brexit, kā mainīsies finansēšana un daudzi citi jautājumi. Aģentūra “Reuters” ziņoja, ka Lielbritānija apsver plānus piedalīties kādā citā, ar “Galileo” konkurējošā, projektā. Londona nopietni apspriež šādu soli partnerībā ar Austrāliju vai Japānu.

Var atrast vēl citus piemērus aizsardzības sistēmas problemātikai, bet tas vairs nav tik būtiski, lai saprastu pašu galveno – “Brexit” ir novedis mūsu kontinentu tādu problēmu priekšā, kuru risinājumu varētu salīdzināt ar riņķa kvadratūru. Tas, kā zināms, ir neatrisināms uzdevums – tāda kvadrāta konstruēšana, kas ir vienādā lielumā ar doto riņķi.

Arī vēlētājiem maijā būs grūts uzdevums – uzticēt Latvijas interešu pārstāvēšanu tādiem cilvēkiem, kuri spēs sarežģītajos apstākļos atrast iespēju saglabāt Eiropu kā konsolidējošu vienību. Tie laiki, kad atsevišķas Eiropas valstis spēja ieņemt nozīmīgu lomu pasaulē ekonomiski, kulturāli un aizsardzības jomā, ir pagājuši. 21. gadsimtā Eiropa spēs pastāvēt tikai kā vienots spēks – pārāk spēcīgi ir pārējie globālie spēlētāji. Kā vēlētājiem tikt galā ar šo sarežģīto uzdevumu, kā neļaut apmānīt sevi no tukšu solījumu bārstītāju puses – par to sarunu turpināsim.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU