Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Peter Klaunzer, AP
14. februārī Saeima atbalstīja ar “Brexit” saistīto likumprojektu paketes nodošanu tālākai izskatīšanai Ārlietu komisijā. Likumprojektu mērķis ir noteikt Latvijas tiesiskā regulējuma piemērošanas kārtību imigrācijas, sociālās drošības, veselības aprūpes un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomās pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Tāpat likumprojektu paketē ir iekļauti jautājumi, kas attiecas uz sadarbību pārrobežu civillietās un krimināllietās pēc 2019. gada 29. marta, ja tajās iesaistīta Apvienotā Karaliste.
Ministru kabinets ārkārtas sēdē 13. februārī atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu 12. februāra sēdē apstiprinātos astoņus likumprojektus, kuri vērsti uz Lielbritānijas pilsoņu tiesību aizsardzību Latvijā, konsolidēt vienā, bet atlikušos trīs virzīt atsevišķi.
Tādējādi Saeimas 14. februāra sēdē tālākai virzībai – izskatīšanai Saeimas Ārlietu komisijā – tika nodoti četri likumprojekti, kas saistīti ar Latvijas tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības:
Konsolidētā likumprojekta mērķis ir vienkopus noteikt tiesiskā regulējuma piemērošanas kārtību, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesības Latvijā pēc “Brexit” neatkarīgi no tā, vai izstāšanās notiks saskaņā ar Izstāšanās līgumu vai bez tā.
Likumprojektā precizētas Apvienotās Karalistes pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības uzturēties Latvijas Republikā, kā arī daudzi sociālās nodrošināšanas, veselības aprūpes un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jautājumi, kas plašāk izklāstīti LV portāla publikācijā – Valdība apstiprina ar “Brexit” saistīto likumprojektu paketi.
Papildus minētajam konsolidētajā likumprojektā ir iekļauti jautājumi, kas attiecas uz izmaiņām pārrobežu sadarbībā tieslietu jomā. Piemēram, likumprojektā ir iekļauts 21. pants, kas paredz iespēju saglabāt iegūtās tiesības praktizēt Latvijā strādājošiem advokātiem no Apvienotās Karalistes.
Lai mazinātu tiesiskās nenoteiktības risku un nodrošinātu atbilstošu tiesisko pēctecību gadījumā, ja “Brexit” noritēs bez Izstāšanās līguma un vienotiem, savstarpēji saistošiem pārejas noteikumiem, likumprojekts papildināts ar 22. pantu, kurā uzskaitīti vairāki Eiropas Savienības tiesību akti pārrobežu civillietās, kuri Latvijā būs piemērojami situācijās, kurās ir iesaistīta Apvienotā Karaliste, arī pēc 2019. gada 29. marta, ja tiesvedība būs uzsākta vai lieta pie zvērināta advokāta, pieteikums vai tiesiskās palīdzības lūgums kompetentajās iestādēs būs iesniegts līdz minētajam datumam.
Savukārt likumprojekta 23. pantā ir noteikta tiesiskā sadarbība pārrobežu krimināllietās, kas saistītas ar Apvienoto Karalisti, paredzot, ka Eiropas apcietinājuma lēmums, nolēmums, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, nolēmums par mantiska rakstura piedziņu, nolēmums par mantas konfiskāciju, procesuāls nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanai, lēmums, kas nosaka ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanu, Eiropas izmeklēšanas rīkojums un Eiropas aizsardzības rīkojums, kurš saņemts no Apvienotās Karalistes līdz 2019. gada 29. martam, būs izpildāms līdzšinējā kārtībā arī pēc “Brexit”.
Lai novērstu “tiesisko vakuumu” gadījumā, ja izstāšanās notiek bez vienošanās un attiecībā uz Apvienoto Karalisti vairs nav attiecināmi ES tiesību akti, likumprojektiem ir jābūt spēkā jau 30. martā. “Taču, neskatoties uz to, ka līdz Lielbritānijas izstāšanās datumam ir atlikušas vien sešas nedēļas, ir būtiski nodrošināt, ka “Brexit” likumprojektu pakete gūst atbalstu Saeimā trīs lasījumos, nepiešķirot steidzamību, kas to ļautu izskatīt ātrāk,” Ministru kabineta 12. februāra sēdē skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Šāda piesardzība ir nepieciešama, jo skaidrības par “Brexit” praktisko norisi, iespējams, nebūs līdz pat pēdējam brīdim un Latvijas likumdevējam ir jāspēj operatīvi reaģēt. Teorētiski pat pieļaujams, ka Apvienotā Karaliste pēdējā brīdī apstiprina Izstāšanās līgumu vai lūdz termiņa pagarinājumu, vai pat atsauc izstāšanās paziņojumu. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes 75. pants izslēdz iespēju, ka Valsts prezidents varētu pieprasīt steidzamības kārtā pieņemta likuma otrreizēju caurlūkošanu – tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad prezidents pieņemto likumu ir saņēmis. “Savā ziņā mēs visi esam Lielbritānijas iekšpolitiskās situācijas ķīlnieki, taču Latvijai līdz 29. martam ir jābūt sagatavotai jebkādam iznākumam,” rezumēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
