SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
13. februārī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
4
4

Valdība apstiprina ar “Brexit” saistīto likumprojektu paketi

FOTO: Andy Rain, STF

Otrdien, 12. februārī, Ministru kabinets lēma virzīt tālākai izskatīšanai Saeimā grozījumus tiesību aktos, kas nepieciešami, lai nodrošinātu aptuveni 1200 Latvijā dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu statusu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Cita starpā izskatīšanai Saeimā tiek nodots likumprojekts par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī par sociālo iemaksu turpmāko veikšanu tām personām, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Apvienotajā Karalistē vai Latvijā līdz 2019. gada 29. martam un arī pēc šī datuma dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē. 

Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā noteiktais divu gadu termiņš, kurā ir jānoslēdz izstāšanās līgums, kas noteiktu Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības kārtību un pārejas posmu, strauji tuvojas noslēgumam. Risks, ka vienošanās ar Eiropas Savienību netiks panākta un Lielbritānija jau 30. martā kļūs par trešo valsti bez pārejas perioda, pieaug.

Lai mazinātu iespējamā nesakārtotā jeb “cietā” “Brexit” ietekmi uz līdzšinējām pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienības robežās, nacionālās valstis, tai skaitā Latvija, savlaicīgi sper individuālus sagatavošanās soļus situācijai, ja izstāšanās notiks bez vienošanās ar Eiropas Savienību.

Tā 2019. gada 7. februārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma deklarāciju par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc izstāšanās no Eiropas Savienības. Pieņemot deklarāciju, Saeima kā valsts augstākā likumdevēja iestāde apliecināja, ka arī tādā gadījumā, ja Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības notiks bez skaidriem nosacījumiem, visiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā, arī turpmāk tiks nodrošināti iespējami labvēlīgi uzturēšanās noteikumi, un deva mandātu Ministru kabinetam izstrādāt nepieciešamos grozījumus tiesību aktos. 

“Mēs neviens šobrīd nezinām, kā Apvienotās Karalistes izstāšanās process beigsies, tāpēc Latvijai līdz 29. martam ir jābūt sagatavotai jebkādam iznākumam,” pēc valdības sadarbības sanāksmes 11. februārī norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

“Valdībā atbalstītā likumprojektu pakete sastāv no svarīgākajām izmaiņām, kādas nepieciešams veikt, lai garantētu Latvijā dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesības Latvijā bez pārtraukuma, arī tad, ja “Brexit” norit bez vienošanās,” LV portālam norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Lielbritānijas pilsoņiem Latvijā būs jāreģistrējas

Izstrādājot likumprojektus, ir ievērota deklarācijā paustā Latvijas likumdevēja nostāja noteikt pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, kura laikā Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas līdz 2019. gada 29. martam būs likumīgi uzturējušies Latvijā, varēs pārreģistrēties, tādējādi saglabājot lielāko daļu līdzšinējo tiesību (t.sk. sociālās drošības jomā). Pārejas periods paredzēts tikpat garš, cik bija plānots Izstāšanās līgumā ar Eiropas Savienību.

Piemēram, likumprojektā “Grozījums Imigrācijas likumā ir paredzēta kārtība, kādā tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas jau šobrīd likumīgi uzturas Latvijas Republikā, varēs saņemt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus pēc 2019. gada 29. marta.

“Plānots, ka tiesiskais regulējums atvieglos administratīvo slogu tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas līdz 2019. gada 29. martam likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā. Viņiem tiks nosūtīta personīga vēstule, kurā tiks izskaidrota uzturēšanās tiesību pārreģistrācijas procedūra, norādīts termiņš, kādā šī pārreģistrācija ir jāveic, kā arī sekas, kādas iestāsies, ja pārreģistrācija netiks veikta,” skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele.

Tiesības uz sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpi

“Lai novērstu “tiesisko vakuumu” gadījumā, ja izstāšanās notiek bez vienošanās un attiecībā uz Apvienoto Karalisti vairs nav spēkā ES sociālās drošības shēmu koordinēšanas regulas, ir izstrādāts likumprojekts “Sociālā nodrošinājuma likums Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības bez Izstāšanās līguma gadījumā, kas ietver detalizētu regulējumu par pensiju, atlīdzību un pabalstu nodrošināšanu,” informē Labklājības ministrija.  

Likumprojekts precizē kārtību, kā turpmāk tiks nodrošinātas personu, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Latvijā vai Apvienotajā Karalistē līdz 2019. gada 29. martam un pēc 2019. gada 29. marta dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē, tiesības uz kādu no šādiem sociāliem pakalpojumiem – Latvijas valsts pensiju, apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem. Piemēram, tas cita starpā paredz, ka, izskatot tiesības uz pensiju, ja apdrošināšanas stāžs Latvijā ir nepietiekams pensijas piešķiršanai (šobrīd nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir 15 gadi), ņemt vērā līdz 2019. gada 29. martam uzkrātos apdrošināšanas periodus Apvienotajā Karalistē. Taču pensiju aprēķinās tikai par apdrošināšanas stāžu Latvijā, ja tiesības uz pensiju rodas, summējot apdrošināšanas periodus Latvijā un Apvienotajā Karalistē.

Likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā paredz noteikt, ka tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri būs ieguvuši tiesības uzturēties Latvijā līdz 2019. gada 29. martam, būs tiesības veikt Invaliditātes likumā noteikto prognozējamās invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi līdz 2020. gada 31. decembrim.

Savukārt likumprojekts “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” paredz Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas tiesības uzturēties Latvijā ieguvuši līdz 2019. gada 29. martam, tiesības saņemt šajā likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām līdz 2020. gada 31. decembrim, šos noteikumus attiecinot arī uz minēto pilsoņu ģimenes locekļiem.

Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz tiesības Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem noteiktajā pārejas periodā saņemt šajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un palīdzību, ja tiesības uzturēties Latvijā viņi ieguvuši līdz 2019. gada 29. martam.

Likumprojekts “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredz noteikt, ka līdz 2020. gada 31. decembrim Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri ir likumīgi uzturējušies Latvijā līdz 2019. gada 29. martam, ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros. "Šobrīd regulējums dod tiesības ES pilsonim, kurš Latvijā strādā vai ir pašnodarbināta persona, kā arī viņu ģimenes locekļiem saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Šī kārtība attiecībā uz Lielbritāniju saglabātos līdz 2019. gada 29. martam - brīdim, kad Lielbritānija izstājas no ES," skaidro Veselības ministrija. Pēc šī datuma tiesības uz Latvijas valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem būtu bijušas tikai nodarbinātajai personai, bet ne tās ģimenes locekļiem. Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas likumā.

Reglamentētās profesijas un studijas

Likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā nodrošina Apvienotās Karalistes pilsonim vienādas tiesības studēt augstskolā vai koledžā, kā tas ir Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim un Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam.

Savukārt likumprojekts “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” paredz radīt tiesisko pamatu Apvienotajā Karalistē iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās atzīšanai Latvijā.

Lai visi Apvienotās Karalistes iestādē izdotie dokumenti izdošanai Latvijā pēc “Brexit” nebūt jāapliecina ar apostille, likumprojekts “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā precizē, ka šīs likuma normas neattiecas uz dokumentiem, kas izsniegti Apvienotajā Karalistē, izņemot tās aizjūras teritorijas.

Likumprojektu pakete ietver arī vairākus uzņēmējus interesējošus jautājumus, proti, viņiem saistošs varētu būt likumprojekts “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, kā arī likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Sagaida līdzvērtīgi labvēlīgu attieksmi

Minētie likumprojekti vēl jāapstiprina Saeimā. Paredzēts, ka jau šonedēļ, 14. februārī, kārtējā Saeimas sēdē parlaments varētu lemt par likumprojektu tālāku nodošanu atbildīgajām komisijām izskatīšanai pirmajā lasījumā. Taču pirms tam, 13. februāra vakarā, plānota valdības ārkārtas sēde, lai lemtu par iespēju likumprojektus, kuri paredz pārejas periodu, apvienot konsolidētā versijā.

Veicot visas nepieciešamās darbības, lai saglabātu Latvijā mītošajiem Lielbritānijas pilsoņiem līdzšinējo tiesību apjomu, valdība sagaida, ka Apvienotā Karaliste nodrošinās līdzvērtīgi labvēlīgu attieksmi pret tur dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Šādu apņemšanos apliecina arī Apvienotās Karalistes valdības 2018. gada 6. decembrī publicētais politikas dokuments Citizens’ Rights – EU citizens in the UK and UK nationals in the EU (Pilsoņu tiesības – ES pilsoņi AK un AK valstspiederīgie ES).

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU