Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Arī Latvijai ir jābūt gatavai, ka Apvienotā Karaliste jau pēc astoņām nedēļām, 29. martā, varētu kļūt par trešo valsti, kurai nav saistoši Eiropas Savienības līgumi. Lai novērstu neskaidrību par Latvijā dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu statusu, paredzēts, ka šodien, 31. janvārī, Saeima pieņems deklarāciju par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām Latvijā pēc izstāšanās no Eiropas Savienības. Tāpat deklarācijā Saeima aicina Ministru kabinetu sagatavot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos.
Pieņemot deklarāciju par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesībām Latvijā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, Saeima kā Latvijas Republikas augstākā likumdevēja iestāde apliecina, ka arī tādā gadījumā, ja Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2019. gada 29. martā notiks bez skaidriem nosacījumiem, visiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā, arī turpmāk tiks nodrošināti iespējami labvēlīgi uzturēšanās noteikumi.
“Deklarācijā tiek pateikts, ka tiem aptuveni 1000 Lielbritānijas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā, tiks saglabāts līdzšinējais tiesību apjoms arī pēc izstāšanās no ES. Runa ir par sociālajām garantijām, darba tiesībām, veselības aprūpi u. tml. jautājumiem. Ar šo deklarāciju vēlamies panākt, lai šie cilvēki šajā neskaidrības laikā justos stabili un droši par savām tiesībām un nākotni,” skaidro Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Vienlaikus, paužot šādu nostāju visaugstākajā līmenī, Latvija sagaida līdzvērtīgi labvēlīgu Apvienotās Karalistes attieksmi pret tur dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem.
To, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri ir atraduši savas mājas Lielbritānijā, var rēķināties ar līdzvērtīgi labvēlīgu nostāju, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē, kas notika 30. janvārī, apliecināja arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Kīts Šenons (Keith Shannon). “Neskatoties uz pašreizējo neskaidro situāciju, britu valdība ir uzsvērusi, ka Eiropas Savienības pilsoņi, kuri būs uzturējušies Apvienotajā Karalistē līdz izstāšanās datumam, saglabās līdzšinējās tiesības.”
Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks atsaucās uz savas valdības 2018. gada 6. decembrī publicēto politikas dokumentu Citizens’ Rights – EU citizens in the UK and UK nationals in the EU (Pilsoņu tiesības – ES pilsoņi AK un AK valstspiederīgie ES), kurā britu valdība skaidro savu oficiālo nostāju attiecībā uz aptuveni 3 miljonu ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā, ja īstenosies t.s. “no deal” scenārijs un izstāšanās notiks bez vienošanās.
Tajā cita starpā ir teikts: “Mēs [..] augsti vērtējam ES pilsoņu ieguldījumu Apvienotās Karalistes sociālajā, ekonomiskajā un kultūras daudzveidībā [..]. Lai kliedētu jebkādas šaubas, Apvienotās Karalistes valdība garantē, ka ES pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvojuši Apvienotajā Karalistē līdz 2019. gada 29. martam, varēs palikt, un mēs spersim nepieciešamos soļus, lai aizsargātu viņu tiesības arī “no deal” scenārija gadījumā.”
Neatkarīgi no tā, vai “Brexit” norise būs sakārtota vai notiks bez vienošanās, ir jāveic vairāki grozījumi Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, kas garantēs minētās pilsoņu tiesības arī pēc tam, kad Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti, līdzīgi kā Ķīna vai Krievija. Ja Apvienotās Karalistes izstāšanās notiek bez līguma, šīm izmaiņām ir jāstājas spēkā jau 29. martā.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs R. Kols atgādina, ka imigrācijas jautājumi, kas saistās ar trešo valstu pilsoņu uzturēšanās atļaujām un tiesībām, ir katras ES dalībvalsts ekskluzīvā kompetence un jārisina divpusējās sarunās ar Lielbritāniju.
Ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kad izstāšanās līgums varētu tikt ratificēts, bet Līguma par Eiropas Savienību 50. pantā noteiktais divu gadu termiņš strauji tuvojas noslēgumam, ar šādas deklarācijas palīdzību Saeima dod mandātu Latvijas valdībai veikt nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, kuras Ministru kabinetā varētu tikt skatītas jau 12. februārī un nodotas tālāk izskatīšanai Saeimā, skaidroja R. Kols. Tādējādi Latvijas likumdevējs būtu gatavs jau pirms 29. marta spert neieciešamos soļus, lai pielāgotos jebkuram “Brexit” scenārijam.
Pieņemot deklarāciju par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām, Latvijas likumdevējs cita starpā ir paudis nostāju, ka tiesību aktos izdarāmajos grozījumos tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri līdz 2019. gada 29. martam būs likumīgi uzturējusies Latvijā, vajadzētu noteikt pārejas periodu uzturēšanās tiesību pārreģistrācijai līdz 2020. gada 31. decembrim.
