VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Iveta Kažoka
Domnīcas “Providus” direktore
14. decembrī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Politika
17
17

Mediju darbs pirms 13. Saeimas vēlēšanām: par ko liecina pēcvēlēšanu aptauja?

FOTO: Ieva Lūka, LETA

13. Saeimas vēlēšanu rezultātā Latvijas parlamentā būtiski pamainījās politiskais līdzsvars – iepriekšējās “varas partijas” apsteidza jauni politiskie spēki, kuri nebija pārstāvēti iepriekšējā Saeimā. Gandrīz katrā politiskajā nišā sacentās vismaz divi politiskie spēki – labējās, kreisās, nacionālistiskās, liberālās, konservatīvās, pretkorupcijas, lauku iedzīvotāju, nelatviešu partijas, šādi piedāvājot vēlētājiem plašu izvēli. Salīdzinoši jauna iezīme 2018. gada priekšvēlēšanu kampaņā: ievērojama tās daļa notika sociālajos tīklos, sevišķi “Facebook”.

īsumā
  • Vēlētāju atbildes liecina, ka arī 2018. gadā galvenais mediju veids politiskās informācijas gūšanai bija televīzija, taču tai strauji tuvojas interneta ziņu portāli.
  • Pieaug sociālo tīklu loma – 50% Latvijas pilsoņu pirms vēlēšanām ir pamanījuši politiskās reklāmas “Facebook”.
  • Ja mediju redakcionālajai politikai vispār ir kāda ietekme uz to auditorijas vēlēšanu izvēlēm, šī ietekme nav liela.
  • Latvijas pilsoņiem ir raksturīgi vai nu uzticēties konkrētiem medijiem, vai arī nespēt tos novērtēt.
  • 8% Latvijas iedzīvotāju dzīvo ārpus mediju telpas – nelieto televīziju, radio, interneta ziņu portālus vai drukātos medijus. Tie lielākoties ir gados jauni cilvēki.
  • Partiju sniegums priekšvēlēšanu diskusijās, kā arī paziņu, draugu ieteikumi ir bijuši galvenie informācijas avoti vēlētājiem, lemjot par to, kuru partiju atbalstīt.
  • Svarīgi, lai mediju darbs, pirms vēlēšanām atspoguļojot partiju popularitātes rādītājus, būtu atbildīgs.

Lai dziļāk izprastu vēlētāju noskaņojumu un vēlētājiem pieejamos politiskās informācijas avotus, domnīca “Providus” un Baltijas Mediju izcilības centrs uzreiz pēc vēlēšanām pasūtīja pētījumu centram SKDS veikt Latvijas pilsoņu aptauju. Tā tika veikta laikā no 2018. gada 13. līdz 23. oktobrim, respondentu dzīvesvietās aptaujājot 854 Latvijas pilsoņus.

Šajā rakstā pievērsīšos secinājumiem, kuri no šīs aptaujas izriet par Latvijas mediju darbu.

Salīdzinoši liels mediju plurālisms

Pēcvēlēšanu aptaujā Latvijas pilsoņiem tika jautāts, no kuriem medijiem viņi pirms vēlēšanām ir ieguvuši politisko informāciju. Vēlētāju atbildes liecina, ka arī 2018. gadā galvenais mediju veids politiskās informācijas gūšanai bija televīzija, taču tai strauji tuvojas interneta ziņu portāli. Mediju lietošanas paradumos ir skaidri redzamas paaudžu atšķirības: mazāk nekā 10% jauniešu vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem drukātajā presē lasa par politiku, viņi arī retāk klausās radio un skatās televīziju. Savukārt pilsoņi vecumā virs 64 gadiem ievērojami retāk informāciju iegūst internetā.

Pieaug sociālo tīklu loma – 50% Latvijas pilsoņu pirms vēlēšanām ir pamanījuši politiskās reklāmas “Facebook”, 62% Latvijas pilsoņu atzīst, ka lieto šo platformu gandrīz katru dienu. Tas “Facebook” padara par vienu no divām nozīmīgākajām politiskās komunikācijas platformām. Tikpat liela nozīme šajās vēlēšanās ir bijusi arī LTV1: 50% pilsoņu vēlēšanu kampaņas laikā ziņas par politiku bija guvuši šajā kanālā. LTV1 rādītājiem strauji tuvojas portāls “Delfi”, kurā politisko informāciju priekšvēlēšanu laikā esot atraduši 45% pilsoņu.

Ranžējot Latvijas medijus atbilstoši to Latvijas pilsoņu skaitam, kuri tajos smēlušies politisko informāciju pirms vēlēšanām, var secināt, ka starp Latvijas medijiem nav izteikta līdera: 8 mediji pirms vēlēšanām ir spējuši sasniegt vismaz vienu piekto daļu pilsoņu.

Mediju redakcionālās politikas ietekme uz vēlētājiem: ja ir, tad neliela

Pēcvēlēšanu aptaujas dati liecina, ka Latvijas pilsoņa ģimenes valoda, vecums, izglītības līmenis, ienākumu līmenis, reģions parasti precīzāk ļauj prognozēt šī pilsoņa vēlēšanu izvēles nekā konkrētu mediju lietojums.

Par spīti atšķirīgajām redakcionālajām politikām, četru Latvijas laikrakstu un žurnālu – laikraksts “Diena”, laikraksts “NRA”, laikraksts “Dienas Bizness”, žurnāls “IR” – lasītāji ir visbiežāk balsojuši par vienām un tām pašām partijām: “Attīstībai/Par!”, Jauno konservatīvo partiju, kā arī par Nacionālo apvienību. Palūkojoties uz attiecīgo laikrakstu lasītāju vēlēšanu izvēlēm, grūti noteikt, kuru laikrakstu vai žurnālu viņi pirms vēlēšanām ir lasījuši.

Citādas vēlēšanu izvēles ir laikrakstu “Latvijas Avīze” un “Vesti” lasītājiem, bet šīs izvēles nav principiāli atšķirīgas no citiem vēlētājiem Latvijas laukos (“Latvijas Avīzes” gadījumā) vai nelatviešiem (laikraksta “Vesti” lasītājiem), kuri šos laikrakstus nav lasījuši.

Šī analīze ļauj pieņemt, ka tad, ja mediju redakcionālajai politikai vispār ir kāda ietekme uz to auditorijas vēlēšanu izvēlēm, – šī ietekme nav liela.

Mazefektīvi uzbrukumi medijiem

Latvijas pilsoņiem raksturīgi vai nu uzticēties konkrētiem medijiem, vai arī nespēt tos novērtēt, – Latvijā nav tāda medija, kuram pēcvēlēšanu aptaujā neuzticēšanos apliecinātu vairāk nekā 12% valsts pilsoņu.

Vislielākā vēlētāju uzticēšanās ir bijusi LTV1 – 41% pēcvēlēšanu aptaujā atzīmēja, ka sabiedriskajai televīzijai uzticas, kamēr 8% – neuzticas. Par spīti skarbajiem pārmetumiem, kurus pirms vēlēšanām “KPV LV” politiķi veltīja sabiedriskajiem medijiem, arī šīs partijas vēlētāji lielākoties uzticas LTV1 (uzticas 46%, neuzticas 6%).  LTV1 maz uzticas Latvijas Krievu savienības un “Saskaņas” vēlētāji.

Līdzīga tendence atklājas, analizējot vēlētāju attieksmi pret apgalvojumu “Sabiedriskie mediji ar necieņu izturējās pret dažu partiju vēlētājiem”. Kopumā šim apgalvojumam ir gatavi piekrist tikai 20% Latvijas pilsoņu.

Priekšvēlēšanu diskusijas – nozīmīgs palīgs vēlētājiem

Partiju sniegums priekšvēlēšanu diskusijās, kā arī paziņu, draugu ieteikumi ir bijuši galvenie informācijas avoti vēlētājiem, lemjot par to, kuru partiju atbalstīt. Divreiz retāk par nozīmīgu informācijas avotu atzītas partiju aktivitātes sociālajos tīklos, reklāmas, sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedoklis vai kāds cits iemesls.

Vēlēšanu kampaņas “karstākajā laikā” diskusijas medijos skatījusies vai klausījusies aptuveni trešā daļa pilsoņu. Satraucoši, ka diskusijas salīdzinoši maz skatījušies jaunieši, nelatvieši, kā arī pilsoņi ar pamatizglītību.

Dažu partiju vēlētājiem viņu partiju pārstāvju sniegums debatēs šķitis īpaši nozīmīgs, it sevišķi Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības vēlētājiem.

Partiju popularitātes atspoguļošana pirms vēlēšanām – problemātiska

81% vēlētāju, kuri piedalījās Saeimas vēlēšanās, pēcvēlēšanu aptaujā norādīja, ka, izvēloties partiju, par kuru balsot, viņiem bijis svarīgi, lai šai partijai ir labas izredzes pārvarēt 5% barjeru un iekļūt Saeimā.

Lai gan Saeimas vēlēšanās 5% barjeru pārvarēja septiņas partijas, reālas iespējas iekļūt Saeimā bija vēl trim partijām: Latvijas Reģionu apvienībai, Latvijas Krievu savienībai, kā arī partijai “Progresīvie”. Citu partiju vēlētāji atzina, ka būtu balsojuši par šīm partijām tad, ja viņiem būtu bijusi otrā balss un ja nebūtu jābaidās no 5% barjeras nepārvarēšanas. Ņemot vērā, ka šī gada vēlēšanās vairāk nekā trešā daļa no vēlētājiem savu gala lēmumu par atbalstu kādai partijai pieņēma tikai pēdējā vēlēšanu nedēļā, šo trīs partiju vēlēšanu izredzēm pēdējā vēlēšanu kampaņas nedēļa bija izšķiroša.

Tieši tādēļ ir svarīgi, lai mediju darbs, pirms vēlēšanām atspoguļojot partiju popularitātes rādītājus, būtu atbildīgs. Domnīcas “Providus” veiktais monitorings liecina, ka mediju darbs ar pirmsvēlēšanu socioloģiju lielākoties nebija atbildīgs – mediji ļoti reti, publiskojot jaunākos partiju popularitātes rādītājus, brīdināja vēlētājus, ka šie rādītāji nav jāuztver par vēlēšanu prognozi, kā arī reti sniedza elementāru konteksta informāciju par attiecīgajiem reitingiem (to veikšanas datums, izlase, aptaujas veikšanas metode).

Domājot par nākotni, medijiem, atlasot partijas dalībai diskusijās vai padziļinātai analīzei, būtu jāņem vērā tikai paši jaunākie partiju popularitātes rādītāji, turklāt kopā skaitot gan vēlētāju “pirmās izvēles”, gan “otrās izvēles” partijas. Pretējā gadījumā 5% barjera kļūst par pašpiepildošos pareģojumu: vēlētāji nebalso par partiju tādēļ, ka baidās, ka tā nepārvarēs 5% barjeru, lai gan partija būtu pārvarējusi 5% barjeru tad, ja vēlētāji nebūtu nobijušies no tās nepārvarēšanas.

Kas ir mediju nelietotāji?

Pēcvēlēšanu aptauja atklāja, ka 8% Latvijas iedzīvotāju dzīvo ārpus mediju telpas – nelieto televīziju, radio, interneta ziņu portālus vai drukātos medijus. Tie lielākoties ir gados jauni cilvēki – pēc citiem demogrāfiskajiem rādītājiem, viņi maz atšķiras no Latvijas vidējā pilsoņa.

Satraucoši ir tas, ka viņiem ir salīdzinoši radikālāki uzskati nekā citiem Latvijas pilsoņiem – viņi ievērojami biežāk izjūt aizvainojumu pret Latvijas valsti, saskata Latvijas nākotnē apdraudējumus, kā arī ir gatavi jebkādām pārmaiņām pat tad, ja “vecos blēžus nomainītu jauni”. Vienlaikus viņi arī divreiz retāk piedalījās 13. Saeimas vēlēšanās.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU