AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Jānis Lielpēteris
Jurists, mediju tiesiskā regulējuma eksperts
05. novembrī, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Kultūrpolitika
21
21

Ko sagaidīt no pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas?

FOTO: Freepik

Eiropas Komisija sagatavojusi grozījumus Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, kas nozīmīgi ietekmēs gan satura lietotājus, gan regulēto pakalpojumu sniedzējus un regulatorus. Šajā rakstā – par būtiskākajiem uzlabojumiem, ko ietver plānotās izmaiņas.

īsumā
  • Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas galvenais mērķis ir paredzēt noteikumus vienotajam Eiropas Savienības audiovizuālo mediju tirgum.
  • Pēc ilgstošām diskusijām ar dalībvalstīm un citām iesaistītajām pusēm Eiropa Komisija ir sagatavojusi šīs direktīvas grozījumu teksta piedāvājumu.
  • Izmaiņas paredz pastiprinātu nepilngadīgo aizsardzību pret tiem nepiemērota audiovizuālā satura brīvu izplatību.
  • Viens no būtiskākajiem pārskatītās direktīvas jauninājumiem ir video koplietošanas platformu iekļaušana regulējamo pakalpojumu skaitā.
  • Sekmējama izcelsmes valsts principa nostiprināšanās, kas paredz, ka pakalpojumu sniedzējiem ir jāseko izcelsmes valsts normatīvajam regulējumam.
  • Direktīva sekmēs Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu audiovizuālo mediju pakalpojumos pēc pieprasījuma, kā arī stiprinās pakalpojumu regulatoru neatkarību.
  • Plānoti elastīgāki noteikumi attiecībā uz televīzijas reklāmu, daļēji atsakoties no stundā pieļaujamā reklāmas apjoma.

2016. gada maijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2010/13/ES jeb Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (turpmāk – direktīva) pārskatīšanai. Atgādināšu, ka direktīvas galvenais mērķis ir paredzēt noteikumus vienotajam Eiropas Savienības audiovizuālo mediju tirgum, šobrīd regulējot tādus audiovizuālo mediju pakalpojumus kā televīzija un pakalpojumi pēc pieprasījuma.

Straujas pārmaiņas ar negatīvām blaknēm

Normatīvā akta pārskatīšanas procesā EK iecerējusi modernizēt direktīvas noteikumus, ņemot vērā internetā pieejamo audiovizuālā satura pakalpojumu straujo konverģenci, klasiskajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem ievērojami zaudējot savu pozīciju kopējās satura patēriņa tendencēs. Šādam procesam EK novērojusi vairākus negatīvus blakusefektus, piemēram, naidu kurinoša satura strauju izplatīšanos, kā arī nepilngadīgo aizsardzības mazināšanos. Vienlaikus Eiropas Komisija konstatējusi riskus mediju regulatoru neatkarībai, kā arī pievērsusies pakalpojumu regulācijas efektivitātes jautājumiem.

2018. gada oktobrī pēc ilgstošām diskusijām gan ar dalībvalstīm, gan citām iesaistītajām pusēm EK sagatavojusi direktīvas grozījumu teksta piedāvājumu. Pārskatītais dokumenta teksts piedāvā vairākus nozīmīgus jauninājumus direktīvas regulētajās jomās. Paredzētās izmaiņas vienlīdz nozīmīgi ietekmēs gan satura lietotājus, gan regulēto pakalpojumu sniedzējus, gan pakalpojumu regulatorus. Šajā rakstā – par būtiskākajiem direktīvas pārskatīšanas gaitā iecerētajiem uzlabojumiem.

Nepilngadīgo aizsardzība un Eiropas satura popularizēšana

Visupirms EK iecerējusi stiprināt pakalpojumu izcelsmes valsts principu. Izcelsmes valsts princips paredz, ka pakalpojumu sniedzējiem ir jāseko izcelsmes valsts normatīvajam regulējumam, nevis jebkuras pakalpojuma mērķa valsts noteikumiem.

Tāpat pārskatītā direktīva paredz pastiprinātu nepilngadīgo aizsardzību pret tiem nepiemērota audiovizuālā satura brīvu izplatību, kas ietver, piemēram, vardarbības vai seksuālu ainu attēlojumu. Sagaidāms, ka tiks noteiktas papildu prasības audiovizuālā satura pieejamībai personām ar invaliditāti.

Pārskatītā direktīva sekmēs Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanu audiovizuālo mediju pakalpojumos pēc pieprasījuma, kā arī stiprinās pakalpojumu regulatoru neatkarību. Direktīvas teksts paredz, ka pakalpojumu regulatoriem jābūt gan juridiski, gan funkcionāli nošķirtiem no citām publiskām un privātām institūcijām.

Regulējamas arī video koplietošanas platformas

Viens no būtiskākajiem pārskatītās direktīvas jauninājumiem ir video koplietošanas platformu iekļaušana regulējamo pakalpojumu skaitā. Proti, direktīva tiks attiecināta arī uz sociālajos tīklos izvietotiem un lietotāju veidotiem video, ja šādu video izvietošana ir ievērojama sociālā tīkla funkcionalitātes sastāvdaļa.

Video koplietošanas platformu pakalpojums pārskatītajā direktīvā tiks regulēts kā atsevišķs pakalpojuma veids, tādējādi uz to netiks attiecināti pilnībā analoģiski noteikumi kā uz citiem direktīvā regulētajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem. Ar video koplietošanas platformu regulējumu plānots sekmēt naidu kurinoša satura izplatības ierobežošanu, kā arī nepilngadīgo interešu aizsardzības nodrošināšanu šādos pakalpojumos.

Tāpat video koplietošanas platformu pakalpojumos būs jāievēro atsevišķi noteikumi, kuri regulē produktu izvietošanas kārtību audiovizuālajā saturā. Tādējādi prasības video koplietošanas platformās izvietotajam audiovizuālajam saturam tiks lielā mērā pielīdzinātas jau šobrīd regulētajiem pakalpojumiem gan paša satura, gan komerciālo paziņojumu izvietošanas kontekstā.

Stiprāka pašregulācija, elastīgāki nosacījumi reklāmas pauzēm

Direktīvā plānots turpmāk paredzēt elastīgākus noteikumus attiecībā uz televīzijas reklāmu. Šobrīd spēkā esošie nosacījumi paredz ievērot 20% reklāmas ierobežojumu stundā, turpretim pārskatītajā direktīvā iecerēts šo slieksni attiecināt uz laika posmu no plkst. 6.00 līdz 18.00. Tādējādi, atkāpjoties no maksimālā pieļaujamā 12 minūšu reklāmas apjoma stundā, pakalpojumu sniedzējiem būs iespējams izvēlēties reklāmas izvietojuma sadalījumu norādītajā laika periodā.

Pārskatītā direktīva paredz arī efektīvu kopregulācijas un pašregulācijas mehānismu stiprināšanu. Pašregulācija nozīmē brīvprātīgas pakalpojumu sniedzēju iniciatīvas pakalpojumu regulācijā, kuras radītas nolūkā sekmēt direktīvas mērķu sasniegšanu. Turpretim kopregulācijā vismaz daļēji piedalās arī valsts regulatīvās iestādes, atzīstot kopregulācijas mehānismu, veicot tā pārskatīšanu, kā arī nodrošinot finansējumu šāda mehānisma īstenošanai.

Lai arī jau spēkā esošais direktīvas teksts iniciē pašregulācijas un kopregulācijas formātu attīstību, Latvijā līdz šim nav novērojamas spēcīgas tradīcijas pašregulācijas vai kopregulācijas mehānismu darbībā direktīvas regulētajās jomās. Tādējādi pārskatītā direktīva, precizējot šādu mehānismu funkcijas un mērķus, varētu sekmēt to ieviešanu audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā, kas būtu viens no priekšnosacījumiem mūsdienīgas un profesionālas pakalpojumu regulācijas nodrošināšanai.

Pašregulācijas un kopregulācijas mehānismu ietvaros iespējams daudz veiksmīgāk identificēt nozarei raksturīgās problēmas, risinot tās tādā institucionālā formātā, kuru mazāk ietekmē valstij raksturīgās birokrātijas procedūras, vienlaikus nodrošinot un sekmējot šādus pakalpojumus sniedzošo uzņēmēju konkurētspēju.

Jākāpina reaģēšanas ātrums

Pēc pārskatītās direktīvas teksta apstiprināšanas Eiropas Parlamentā gaidāms nākamais izaicinājums, kas saistāms ar direktīvā paredzēto noteikumu iekļaušanu Latvijā elektronisko mediju jomu regulējošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tas ir ne mazāk nozīmīgs solis, lai īstenotu direktīvā paredzēto iniciatīvu sekmīgu nostiprināšanos praksē.

Pārskatītā direktīva risina konverģentajai 21. gadsimta mediju telpai raksturīgu problemātiku. Tomēr, izstrādājot regulējumu šobrīd tik strauji mainīgai videi kā audiovizuālo mediju pakalpojumi, Eiropas likumdevēja spējai reaģēt uz nozares izmaiņām ir jābūt ievērojami ātrākai. Savukārt audiovizuālo mediju pakalpojumu regulējumam jākļūst pēc iespējas tehnoloģiski neitrālākam. Vienlaikus nedrīkst nonivelēt nepieciešamību nodrošināt audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru neatkarību, kuru darbs šādu pakalpojumu regulēšanā ir izšķiroši svarīgs tiesiskajā regulējumā paredzēto mērķu sasniegšanai.

Labs saturs
21
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU