Oktobra beigās norisināsies UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa, kuras gaitā 24. un 25. oktobrī Kauņā notiks starptautiska medijpratības tēmai veltīta konference “Media and Information Literate Cities: Voices, Powers, and Change Makers”, bet 26. oktobrī Rīgā notiks jaunatnes forums “Medijpratība algoritmu laikmetā: jaunatnes formula”. Cik sena ir UNESCO medijpratības nedēļu rīkošanas vēsture?
G. Spurava: Pasaulē UNESCO medijpratības un informācijpratības nedēļas tiek rīkotas kopš 2012. gada. Tradicionāli viens no galvenajiem pasākumiem šīs nedēļas laikā ir starptautiska medijpratības tēmai veltīta konference, kas šogad tiek organizēta Lietuvā un Latvijā. Konferenci organizēt palīdz arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedra.
Mūsu uzmanības lokā ir tieši jauniešu loma medijpratības veicināšanā, un ir prieks par to, ka esam iniciatori pirmajam tāda mēroga jaunatnes medijpratības forumam pasaulē. Īpašu uzmanību pievērsīsim jautājumiem, kas kļuvuši aktuāli saistībā ar tehnoloģiju un digitālo mediju straujo attīstību. Runāsim par mākslīgā intelekta arvien intensīvāku izmantojumu dažādu digitālo platformu, jo īpaši sociālo mediju, reklāmas biznesa interesēs. Un to, ko medijpratības jomā var darīt jauni cilvēki, lai digitālo algoritmu laikmetā neapjuktu un saprastu tās spēles noteikumus, kurā gribot negribot esam spiesti piedalīties.
Vai UNESCO medijpratības nedēļa jauniešu auditorijai pievēršas pirmoreiz?
Nē, jauniešu auditorija UNESCO vienmēr ir bijusi nozīmīga. Medijpratības nedēļā arī divus iepriekšējos gadus, kad forums notika Brazīlijā un Jamaikā, tika organizēts jaunatnes forums. Tomēr mēroga, izvēlētās tematikas ziņā šis būs atšķirīgs. Piedāvājām UNESCO forumu Rīgā organizēt, fokusējoties uz to, ko jaunieši patiešām var darīt, lai sekmētu sabiedrības medijpratību digitālajā vidē. Meklējot to, kāda ir pašu jauniešu medijpratības formula algoritmu laikmetā.
Kāpēc tieši jauniešiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība medijpratībai?
Izprast mediju dabu, to darbības principus ir nepieciešams visām paaudzēm. Bet tas, kāpēc tieši jaunieši ir mūsu uzmanības centrā, lielākoties saistīts ar medijpratību digitālajā vidē. Tehnoloģiju, dažādu platformu, sociālo mediju straujā attīstība ik dienu piedāvā mums ko jaunu un ietekmē mūsu dzīvi. Bieži nespējam tikt līdzi šīm straujajām izmaiņām, apgūt iespējas, ko sniedz digitālā vide, saprast riskus.
Jauniešu potenciāls izprast procesus, kas notiek internetā, ir augstāks nekā vecākām paaudzēm. Prasmes lietot tehnoloģijas un pieredze, kas internetā iegūta dažādās globālās platformās, jauno paaudzi padara par potenciāli labiem padomdevējiem arī medijpratības jomā. Kā to izmantot, kā sadzirdēt to, ko jaunieši var mums iemācīt, kā motivēt pašus jauniešus?
Arī medijpratības ekspertu, pētnieku vidē ir jānotiek paaudžu maiņai vai vismaz jāveicina pieredzes un zināšanu apmaiņa ar jauniešiem. Akadēmiķiem, kuri nodarbojas ar medijpratības pētniecību, lielākoties nav mazāk par 40, 50 gadiem. Ko varam saprast par “YouTube” un “Instagram”, ja mūsu pašu tur nav?
Lai izprastu to, kas notiek digitālajā vidē, ir svarīgi sastrādāties ar to paaudzi, kuru mēdzam dēvēt par “digital native” (dzimuši digitālajā vidē – no angļu val.), pētīt un analizēt procesus ar viņiem kopā. Tā arī ir viena no jaunatnes foruma pamatidejām – veidot tiltu starp paaudzēm, lai kopā pārvarētu “digitālās plaisas”.
Rīgas forumā akcentējat algoritmu ēru, mākslīgā intelekta ietekmi uz jauniešiem, lietojot medijus.
A. Reinholds: Jaunieši ir pieraduši pie mobilajiem telefoniem, pie informācijas pieejamības jebkurā brīdī. Taču arī viņi ne vienmēr saprot, kā tas viņus ietekmē, kas tam visam ir apakšā, kā algoritmi ietekmē ikdienas dzīvi. Daudz varam runāt par “filtru burbuļiem”, piemēram, par to, kāpēc “Facebook” vai “Instagram” algoritms dod mums konkrētas ziņas vai rāda tādus draugus, bet citus draugus izlaiž. Pastāv principi, pēc kuriem strādā šie digitālie mediji. Lai vairāk apzinātos šo ietekmi, forumā runāsim par algoritmiem, kā tie ietekmē mūsu ikdienas dzīvi, lai gan tos neredzam.
G. Spurava: Foruma pirmā sesija būs veltīta tam, lai iezīmētu, kas vispār notiek jaunās auditorijas digitālo mediju lietojumā, lai raksturotu tendences. Šajā sadaļā runāsim par “new screen ecology” (jauno ekrāna ekoloģiju – no angļu val.). Nav paredzēti lektoru priekšlasījumi, bet gan sarunas, kur akadēmiskās vides profesionāļi no dažādām valstīm – Somijas, Indijas un ASV – dialogos ar jauniem mediju vides profesionāļiem runās par digitālajiem algoritmiem, mākslīgo intelektu un tā lomu mūsu dzīvē.
Piemēram, profesore Sirku Kotilainena no Somijas šiem jautājumiem pieskarsies no akadēmiskās puses, bet Andris vairāk pievērsīs uzmanību tam, kā tiek plānota reklāma sociālajos medijos. Un, jā, tas notiek, pielietojot algoritmus, kalkulējot un atrodot reklāmas klientam vajadzīgo informāciju par mums, izmantojot mūsu datus. Pašiem pat nenojaušot, internetā pieejamā informācija par mums tiek pakļauta monitoringam. Tā ir viena no lietām, par ko runāt ir ļoti svarīgi. Gluži nesen esam piedzīvojuši nozīmīgus notikumus, kur manipulācijas ar personas datiem sociālajos medijos ir būtiski ietekmējušas globālus notikumus un ļoti nozīmīgus procesus. ASV prezidenta vēlēšanas un “Brexit” gadījums ir spilgti piemēri.
Latvijā pagaidām maz par to tiek runāts, bet, piemēram, Somija ir viena no valstīm, kur mediju izglītība iet roku rokā ar tehnoloģiju attīstību. Izprast algoritmu dabu, to pielietojumu digitālo mediju biznesā un to nozīmi cilvēku dzīvē var tad, ja saprot, kā darbojas digitālā vide. Viens no veidiem, kā Somijā tiek mācīta medijpratība digitālajā vidē, ir – apgūstot programmēšanu. Tā ir arī viena no mūsu iecerēm. Arī mēs plānojam izveidot apmācību kursu, kur runāsim par algoritmu dabu medijpratības kontekstā.
Ir svarīgi saprast, ka terminoloģija, ko lietojam, – algoritmi un mākslīgais intelekts – nav tikai stilīgi vārdi, bet tas ir kas ļoti funkcionāls, kas šodien skar mūs visus. Mākslīgais intelekts digitālajā vidē tiek izmantots gan biznesa interesēs, gan politisku mērķu sasniegšanai. Mūsu dati, internetā pieejamā informācija par mums ļauj sociālo mediju īpašniekiem komerciālās interesēs manipulēt ar mums un ar algoritmu palīdzību veidot un ietekmēt to informatīvo telpu, kurā katrs no mums atrodas. Un tā nav zinātniskā fantastika, tā ir realitāte.
Tātad medijpratībā vajadzētu iekļaut arī programmēšanu?
G. Spurava: Jā, programmēšanas pamatu apgūšana medijpratības kontekstā ir nepieciešama, lai mēs saprastu, kā funkcionē digitālie mediji, kā darbojas sociālo tīklu platformas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc forumā uzaicinājām piedalīties Lindu Sinku, kura māca mazākiem skolas vecuma bērniem programmēšanu. Viena no foruma idejām ir – demistificēt medijpratības konceptu un runāt par to, kā medijpratība attiecas uz mūsu dzīvi. Stāstīt un rādīt, ko jaunieši var palīdzēt šajā jomā. Lindas un viņas kolēģu darbs ir ļoti vērtīgs medijpratības kontekstā, proti, lai iemācītu bērniem to, kā darbojas digitālie mediji.
A. Reinholds: Forumā vēlamies parādīt, ka medijpratība neaprobežojas tikai un vienīgi ar ļoti aktuālo tēmu – “fake news” jeb viltus ziņām, bet pastāstīt, ka tas ir krietni plašāks lauks – kā cilvēki medijus lieto ikdienā, kas ir tie faktori, kā tiekam pie ziņām, u. tml.
Iepriekš medijos esat izteikusies, ka jauniešiem digitālajā vidē dominē izklaide un socializēšanās. Informatīvās un izzināšanas vajadzības lielākoties tiek apmierinātas tikai tiktāl, cik bērni un pusaudži paši saprot, kur ko atrast. Taču to vajadzētu iemācīt skolā – kā dažādas interneta platformas var izmantot arī izglītojoši, informatīvi un lietderīgi. Vai par to forumā arī runāsiet?
G. Spurava: Jā, noteikti. Šīs atziņas gūtas no bērnu un pusaudžu medijpratības pētījuma rezultātiem, kuru veicām pagājušā gada nogalē Kultūras ministrijas uzdevumā. Skaidrs, ka ir jādomā, kā veicināt iespējami lietderīgu digitālās vides izmantošanu. Bērni, pusaudži un jaunieši izvēlas to, kas viņiem ir atraktīvāk un interesantāk, bet digitālā vide jau piedāvā daudz un dažādus interesantus un noderīgus risinājumus.
Kādu mediju saturu jaunieši izmanto? Vai jaunieši lieto klasiskos medijus – portālus, avīzes?
A. Reinholds: Jauniešus, pusaudžus ir ļoti grūti sasniegt tradicionālajos medijos. Ja vēlamies atrast jauniešus, tie būs sociālie tīkli, kur varam kaut kādā veidā viņus uzrunāt.
G. Spurava: Pētījumā bija sadaļa par tradicionālajiem, tajā skaitā drukātajiem, medijiem. Te jaunās auditorijas uzmanība ir minimāla. Tā parasti ir vecāku izvēle, kuras rezultātā, iespējams, tiek lasīts kāds no drukātajiem izdevumiem. Televīzija arī lielākoties tiek patērēta kopā ar vecākiem, filmas, seriāli lielākoties tiek patērēti digitālajā vidē, izmantojot datoru, bet visbiežāk mobilo telefonu. Radio klausās tad, kad brauc ar vecākiem automašīnā, ļoti reti.
Jaunās paaudzes tradicionālo mediju patēriņš rūk ievērojami. Domājot par tradicionālo mediju biznesa attīstību, perspektīva ir bēdīga. Tradicionālajiem medijiem neaug jauna auditorija.
Vai tas nozīmē, ka tradicionālie mediji nomirs līdz ar savu auditoriju?
A. Reinholds: Tas ir pārāk skaļi teikts. Visticamāk, notiks konverģence, saturs pārdzims citā formātā, notiks platformu maiņa. Varam ilgi runāt par TV miršanu, bet tā īsti nemirst. Jau redzam, ka sabiedriskie mediji veido saturu, kas ir patērējams “YouTube” un “Instagram TV”. Tātad mediji meklē veidus, kā radīt saturu jauniešiem jaunās platformās.
G. Spurava: Forumā viena no sesijām būs veltīta “YouTube” un video jauniešiem kā satura radītājiem šajās platformā. Zoja Gleta (Zoe Glatt), jauna pētniece no Londonas Ekonomikas skolas, aktualizēs jautājumus par jauno satura radītāju atbildību auditorijas priekšā. Jūtūberiem, influenceriem1 atšķirībā no žurnālistiem, kas darbojas tradicionālajos medijos un vismaz teorētiski ir informēti par žurnālistu ētikas principiem, parasti ir sveši mediju ētikas kodeksi, bieži nav zināmi pamatprincipi, kādi būtu jāņem vērā, strādājot ar auditoriju. Pat ja tie ir zināmi, viņu pamatinterese ir pelnīt digitālajā vidē. Medijpratības kontekstā ir ļoti būtiski runāt par jauno satura radītāju atbildību. Un to, kā jaunā auditorija un auditorija vispār uztver šos satura radītājus, šīs jaunās autoritātes.
A. Reinholds: Latvijā cilvēki vidēji 4–5 stundas dienā pavada pie TV ekrāna. Ja skatāmies, cik daudz laika jaunieši patērē, skatoties “YouTube”, tad laiks ir ļoti līdzīgs. Varbūt platformas mainās, bet cilvēku uzvedība īsti ne. Tad ir jāsaprot, kas ir katras platformas specifika.
Kur nākotnē sabiedrība smelsies ziņas par notikumiem, mediju informāciju? Vai par šo jautājumu arī runāsiet konferencē?
G. Spurava: Jā, šim jautājumam forumā pieskarsimies. Es neuzņemtos šobrīd prognozēt, kur nākotnē sabiedrība iegūs informāciju par aktualitātēm. Viena no lietām, kas visbūtiskāk raksturo mediju vidi šodien, ir tās nepastāvīgums, straujais mainīgums. Tas ir ļoti liels izaicinājums.
Sakarā ar šo straujo mainīgumu, raugoties no mediju izglītības viedokļa, ir ļoti grūti izstrādāt mācību saturu, kas būtu ilgtermiņā noderīgs. Savukārt, raugoties no mediju biznesa, ir ļoti grūti domāt un plānot stratēģiski ilgtermiņā. Tas ir gandrīz neiespējami, jo tehnoloģiju attīstības rezultātā atkal un atkal rodas jaunas platformas, jauni digitālie mediji, kas piedāvā lietotājiem jaunas iespējas, liekot mainīt līdzšinējos paradumus. Pat ja tās nav jaunas platformas, tad platformas, kas ir radītas pirms kāda laika, iegūst citu funkcionalitāti, piemēram, “YouTube”. Šī platforma ilgstoši neizvietoja reklāmas, iegūstot lielu auditoriju. Tikai relatīvi nesen “YouTube” sāka izvietot reklāmas, līdz ar to vide tur ir mainījusies pilnībā.
Ja runājam par to, kur pusaudži iegūst informāciju par jaunākajiem notikumiem Latvijā, joprojām dominē TV, kas ir saistīts ar vecāku ziņu patēriņa paradumiem. Protams, ziņas tiek iegūtas arī dažādās digitālajās platformās – Latvijā absolūti dominējošs kanāls šajā jomā ir ziņu portāls “Delfi”. Jaunieši kā ziņu ieguves avotu min arī “Facebook”, “Instagram” un “YouTube”.
Kopumā lielā mērā dominē izklaide un tā satura lietojums, kuru rada vlogeri un jūtūberi. Šis saturs ir dominējošs, ja runājam par to, kāda informācija tiek patērēta “YouTube” vidē. Praktiskas vai izglītojošas informācijas patēriņš šeit ir salīdzinoši mazs. Tā ir viena no medijpratības jomām. Ne tikai aizsargāt bērnus pret dažādiem riskiem internetā un digitālajā vidē, bet mācīt, kā šīs platformas izmantot jēgpilni un lietderīgi.
Kādas vēl redzat problēmas medijpratības jomā?
Viena no problēmām, par kuru sāk arvien vairāk runāt pasaulē, ir medijpratības un mediju izglītības finansēšana, valsts politikas veidošana šajā jomā. Lielākoties medijpratība tiek veicināta, balstoties dažādu fondu, īstermiņa projektu finansējumā. Trūkst sistemātiskas pieejas, ilgtermiņa plānošanas, procesi nav institucionalizēti. Taču katram no projektiem, katram no finansējuma devējiem, dažādiem fondiem ir savi mērķi, kas ne vienmēr saskan ar sabiedrības interesēm kopumā. Tā ir viena no lielākajām problēmām. Par to ir jārunā, esmu par to iecerējusi runāt konferencē Kauņā 24. oktobrī.
1 Jaunie satura radītāji dažādās sociālo mediju platformās, kuru pamatinterese ir pelnīt digitālajā vidē.
