AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
06. jūlijā, 2018
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Maksātnespēja
1
9
1
9

Lielas atlīdzības ir saņēmuši tikai 5% maksātnespējas administratoru

LV portālam: INESE ŠTEINA, Maksātnespējas kontroles dienesta direktore

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

Pērn viena eiro atgūšana kreditoriem izmaksāja vidēji 2,17 eiro. “Šāds rādītājs ir uzskatāms par kritisku, un tieši tāpēc maksātnespējas procesa izmaksu kontrole šobrīd ir viena no Maksātnespējas administrācijas prioritātēm,” uzsver Maksātnespējas kontroles dienesta direktore INESE ŠTEINA.  Intervijas “Pārbaužu skaits maksātnespējas administratoru prakses vietās palielināsies” turpinājumā LV portāls izvaicāja maksātnespējas procesu uzraugošās institūcijas vadītāju par to, kā veidojas maksātnespējas izmaksas un administratoru atlīdzība, tostarp arī gadījumos, kad parādniekam – fiziskai personai – nav mantas.

īsumā
  • Administratora atlīdzība ir tieši atkarīga no maksātnespējīgā subjekta finansiālā stāvokļa – jo vairāk aktīvu ir tā īpašumā, jo vairāk naudas administrators atgūs, lai apmierinātu kreditoru prasījumus, un attiecīgi lielāka būs arī administratora atlīdzība.
  • No 2017. gadā pabeigtajiem 670 maksātnespējas procesiem tikai 260 bijuši ar aktīviem – tas nozīmē, ka vairumā gadījumu, uzsākot maksātnespējas procesu, jau sākotnēji bija zināms, ka nepastāv iespēja atgūt kreditoru prasījumus.

Nereti cilvēkiem nav skaidrs, kā veidojas maksātnespējas administratoru atlīdzība un kāpēc dažiem administratoriem tā ir pat vairāku miljonu apmērā. Kas veido administratoru atlīdzību?

Administratora atlīdzības aprēķināšanas kārtība ir noteikta Maksātnespējas likumā, un pamatā to veido trīs daļas. Pirmkārt, atlīdzība divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Otrkārt, tā ir atlīdzība 10% apmērā no atgūtās parādnieka mantas, proti, mantas pārdošana un parādu piedziņa. Visbeidzot, atlīdzība ne mazāk kā 10% apmērā no parādnieka ieķīlātās mantas pārdošanas.

Līdz ar to administratora atlīdzība ir tieši atkarīga no maksātnespējīgā subjekta finansiālā stāvokļa – jo vairāk aktīvu ir tā īpašumā, jo vairāk naudas administrators atgūs, lai apmierinātu kreditoru prasījumus, un attiecīgi lielāka būs arī administratora atlīdzība.

Vienlaikus Maksātnespējas likumā ir paredzētas administratora tiesības vienoties ar kreditoru sapulci par citu atlīdzības apmēru vai segšanas kārtību, piemēram, kreditoru sapulce var nolemt, ka administratoram maksājama ikmēneša atlīdzība noteiktā apmērā. Praksē šāds atlīdzības modelis bieži vien tiek piemērots, ja maksātnespējīgais subjekts ir liels uzņēmums vai tas turpina saimniecisko darbību, līdz ar to administrators pēc būtības pilda uzņēmuma vadītāja pienākumus.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs iepriekš norādījis, ka maksātnespējas administratoru saņemto līdzekļu īpatsvaram pret maksātnespējas procesos atgūto līdzekļu apjomu jābūt mazākam. Kāds ir jūsu viedoklis, vai maksātnespējas izdevumus varētu mazināt?

Vispirms es gribētu norādīt, ka maksātnespējas procesu struktūra nav viendabīga un atlīdzības, kas ir kvalificējamas kā lielas, 30 000–230 000 eiro, ir saņēmuši tikai 5,2% administratoru. 2017. gadā Elektroniskajā maksātnespējas uzraudzības sistēmā 252 administratori iesniedza 670 juridisko personu noslēguma pārskatus, kuros norādīto apkopojot secināms, ka kopā atlīdzībās izmaksāti 1 612 011  eiro, kas vidēji ir 6397 eiro vienam administratoram gadā vai vidēji 2406 eiro vienā maksātnespējas procesā.

Turklāt administratora atlīdzība ir tikai viena no maksātnespējas procesa izmaksu kategorijām – maksātnespējas procesa izmaksas sastāv no administratora atlīdzības un maksātnespējas procesa izdevumiem. Apkopojot informāciju par 2017. gadu, esam secinājuši, ka maksātnespējas procesa izmaksas (administratora atlīdzība un procesa izdevumi) vidēji bija 2,17 eiro, t.i., tik daudz kreditoriem izmaksāja viena eiro atgūšana. Šāds rādītājs ir uzskatāms par kritisku, un tieši tāpēc maksātnespējas procesa izmaksu kontrole šobrīd ir viena no Maksātnespējas administrācijas prioritātēm. Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka minētā informācija apkopota par maksātnespējas procesiem, kas izbeigti 2017. gadā, līdz ar to tā neaptver maksātnespējas procesus, kas pasludināti pēc 2017. gada 6. janvāra, kad ar grozījumiem Maksātnespējas likumā tika veikta administratoru profesijas reforma.

Šobrīd aktuāla ir arī tā saukto tukšo procesu problēma – tās ir kapitālsabiedrības, kurām nav aktīvu. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes rīkotajā maksātnespējas tēmai veltītajā konferencē tika ierosināts ieviest šādiem procesiem vienkāršotu procedūru. Kā jūs to vērtējat?

Tas ietver vairākas būtiskas problēmas, tostarp maksātnespējas procesa būtības ignorēšanu. Turklāt jāatzīmē, ka jau šobrīd pastāv vienkāršota likvidācijas procedūra, kuru normatīvajos aktos noteiktos gadījumos piemēro Uzņēmumu reģistrs un Valsts ieņēmumu dienests. Šī lielā mērā ir cīņa ar sekām, un šādu procedūru klāsta palielināšana, iespējams, tikai palielinātu tukšo procesu skaitu.

Manuprāt, vairāk būtu jāanalizē cits šī jautājuma aspekts. Viens no galvenajiem maksātnespējas procesa rezultatīvajiem rādītājiem ir tā saucamais atgūšanas koeficients (recovery rate). 2017. gada rezultāti – atgūts 31 cents no 1 atzīta eiro nodrošinātajiem kreditoriem, savukārt 4 centi no 1 atzīta eiro nenodrošinātajiem kreditoriem – atspoguļo vairākas uzņēmējdarbības vides problēmas, kuras atklājas, analizējot statistisko rādītāju veidojošos faktorus.

2017. gadā bija 670 maksātnespējas procesi, par kuriem Maksātnespējas administrācijā tika iesniegti noslēguma pārskati. Atgūšanas koeficients ir vidējais rādītājs par visiem procesiem, kas nozīmē, ka ir procesi, kuros kreditoru prasījumi segti 100% apmērā. Taču zīmīgi, ka no 2017. gadā pabeigtajiem 670 maksātnespējas procesiem tikai 260 bijuši ar aktīviem. Tas nozīmē, ka vairumā gadījumu, uzsākot maksātnespējas procesu, jau sākotnēji bija zināms, ka iespējas atgūt kreditoru prasījumus nepastāv. 2017. gadā pabeigtajos maksātnespējas procesos 61% gadījumu sagatavots ziņojums par mantas neesamību.

Svarīgi atzīmēt, ka minētos rādītājus būtiski ietekmē vairāki faktori, piemēram, ekonomiskā situācija valstī, tai skaitā kreditēšanas politika un nodokļu politika. Tāpat nozīme ir savlaicīgai maksātnespējas procesa ierosināšanai, tā likumīgai un efektīvai norisei, kur viens no nozīmīgākajiem elementiem ir maksātnespējas procesa izmaksu kontrole. Diemžēl maksātnespējas procesi Latvijā nereti tiek uzsākti pēc tam, kad parādnieks ir veicis darbības, kas ir vērstas uz mantas samazināšanu, vienlaikus nerisinot parādsaistības ar kreditoriem. Tas arī ir viens no iemesliem zemajiem maksātnespējas procesu kreditoru prasījumu atgūstamības rezultatīvajiem rādītājiem.

Kāda ir bijusi regulējuma izmaiņu, kas stājās spēkā 2017. gadā, ietekme?

Arī šie statistikas dati – informācija par maksātnespējas procesa izmaksām – apkopoti par 2017. gadā pabeigtajiem maksātnespējas procesiem, bet dati par 2018. gadu būs pieejami 2019. gada 1. februārī. Līdz ar to normatīvā regulējuma izmaiņu, kas stājās spēkā 2017. gadā, ietekmi uz maksātnespējas procesiem varēs sākt vērtēt tikai vidējā termiņā, jo maksātnespējas procesi vidēji ilgst 1,67 gadus, bet nereti ilgāk.

Saeimā 31. maijā konceptuāli tika atbalstīti grozījumi Maksātnespējas likumā, kas paredz palielināt naudas sodu par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Par kādām summām varētu būt runa, un kā tas varētu uzlabot situāciju?

Atbalstītajos grozījumos ir paredzēts palielināt gan minimālo, gan maksimālo naudas soda apmēru par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu. Šobrīd par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu paredzētais naudas sods ir no 280 līdz 700 eiro, savukārt atbalstītajā likumprojektā paredzētais naudas sods ir no 300 līdz 1000 eiro.

Attiecīgie grozījumi tiek virzīti, jo šobrīd, ņemot vērā lielo juridisko personu maksātnespējas procesu, kuros tiek sagatavots ziņojums par mantas neesamību, skaitu, var secināt, ka administratīvā soda mērķis tā preventīvajā daļā netiek sasniegts.

Palielinot administratīvā soda apmēru, plānots, ka tas liks parādniekam atturēties no novēlotas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas, un tādējādi tiks sekmēta kreditoru prasījumu apmierināšana lielākā apmērā.

Maksātnespējas procesa izmaksas (administratora atlīdzība un procesa izdevumi) 2017. gadā vidēji bija 2,17 eiro – tik daudz kreditoriem izmaksāja viena eiro atgūšana. Šāds rādītājs ir uzskatāms par kritisku, un tieši tāpēc maksātnespējas procesa izmaksu kontrole šobrīd ir viena no Maksātnespējas administrācijas prioritātēm.

Šajā likumprojektā paredzēts arīdzan vienkāršot sodu piemērošanas kārtību. Proti, no 2015. gada administratīvos sodus par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36 pants) veiksmīgi piemēro Maksātnespējas administrācija, savukārt atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.35 pants) – Valsts policija un Valsts ieņēmumu dienests. Atbalstītajā likumprojektā paredzēts Valsts policijas vietā noteikt Maksātnespējas administrāciju, jo tā jau šobrīd apliecinājusi savu spēju nodrošināt šādas funkcijas izpildi, piemērojot sodus par pārkāpumiem maksātnespējas procesa ietvaros.

Pēdējo gadu laikā ir ļoti mainījies cilvēku parādsaistību veids, jo daļa parādnieku par tādiem kļuvuši “ātro kredītu” dēļ. Viņiem ne tikai nav īpašumu, kurus pārdot, bet arī ienākumu līmenis ir daudz zemāks. Vai, jūsuprāt, ir nepieciešamas kādas izmaiņas fiziskās personas maksātnespējas procesā?

Jāatzīmē, ka Maksātnespējas administrācija līdz šim nav apkopojusi datus, kas ļautu identificēt fizisko personu parādsaistību struktūru, jo iestādei šāda informācija nav pieejama. Tomēr ir acīmredzami, ka parādnieku īpatsvars, kuru saistības veido nenodrošinātie parādi un kuriem nav arī mantas, ir ievērojams. Līdz ar to likumdevējam tuvākajā laikā būs jārisina šī problēma. Svarīgi norādīt, ka Tieslietu ministrija Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam ir izvirzījusi uzdevumu izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, kas būtu paredzēts fiziskajām personām, kurām nav hipotekāro kredītu un mantas, kā arī parādsaistību apjoms nav liels, un noteikti turpinās darbu šajā virzienā.

Šiem cilvēkiem grūtības sagādā arī salīdzinoši lielais depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā, kas jāiemaksā, lai uzsāktu maksātnespējas procesu. Šogad tie ir 860 eiro – daudziem tā ir ļoti liela nauda. Ja tiesa var atbrīvot personu no tiesas izdevumiem, tad maksātnespējas pieteikuma gadījumā šādas iespējas nav. Arī LV portāls e-konsultāciju sadaļā saņem daudz jautājumu par šo problēmu, kas vedina domāt, ka maksātnespējas process nav piemērots visiem. 

Jā, maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikumi ir valsts nodevas un depozīta samaksa. Gan depozīts, gan valsts nodeva ir maksājama gan fiziskās, gan juridiskās personas maksātnespējas procesā.

Jāatzīmē, ka arī Maksātnespējas likums paredz atsevišķus gadījumus, kad tiesa var pilnīgi vai daļēji atbrīvot darbinieku no depozīta samaksas, tomēr tie ir izņēmuma gadījumi. Līdz ar to, jā, parādniekiem – fiziskajām personām – šāda iespēja nav paredzēta. Taču šāda kārtība ir saistīta ar to, ka no depozīta tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas gadījumā, ja parādniekam nav nekādas mantas. Līdz ar to, neesot šādam finansējumam, procesa norise nemaz nebūs iespējama.

Pieaugot minimālajai algai, ir pieaudzis arī depozīta apmērs, līdz ar to fiziskajai personai jāizvērtē, vai fiziskās personas maksātnespējas process ir piemērotākais risinājums finanšu grūtību atrisināšanai – samērojams ar personas parādsaistību apmēru. Vēlreiz jāatgādina, ka Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam ir paredzēts izstrādāt atvieglotu fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu fiziskajām personām, kuru parādsaistību apjoms nav liels.  

Kāds ir MNA galvenais mērķis šim gadam, un kādus risinājumus administrācija uzraudzības efektivitātes paaugstināšanai paredz ieviest turpmāk?

Maksātnespējas administrācija 2018. gadā ir noteikusi vairākas prioritātes, kas vērstas uz Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam noteikto mērķu sasniegšanu. Pirmkārt, tiek turpināta administratora profesijas reformas īstenošana. Tāpat ir plānots nostiprināt pārskatīto preventīvās uzraudzības mehānismu praktisko piemērošanu, kā arī meklēt jaunus risinājumus uzraudzības efektivitātes paaugstināšanai.

Pastiprināta uzmanība šajā gadā tiek veltīta maksātnespējas procesa izmaksu kontrolei, īstenojot uzraudzības pasākumus, tostarp veicot klātienes pārbaudes un piedaloties kreditoru sapulcēs.

Ņemot vērā to, ka klātienes pārbaudēs lielākoties tiek konstatēti pārkāpumi administratoru darbībā, kā prioritāte šogad ir izvirzīta pārbaužu skaita palielināšana, pārbaudes koncentrējot uz biežāk konstatētajiem pārkāpumiem un, kā jau minēts, maksātnespējas procesa izmaksu kontroli.

Vēl viena nozīmīga iestādes prioritāte ir Elektroniskās maksātnespējas uzraudzības sistēmas attīstība. Šai sistēmai jākļūst par efektīvu iestādes rīku, optimizējot uzraudzības pasākumu veikšanu, kā arī administratora un citu maksātnespējas procesā iesaistīto personu darba vidi.

Kā jau minēju, no 1. jūlija ir mainījies Maksātnespējas administrācijas nosaukums, kas turpmāk būs – Maksātnespējas kontroles dienests. Tas daudz precīzāk atspoguļos iestādes darbības jomu un kliedēs bieži sastopamo mītu sabiedrībā, ka Maksātnespējas administrācijā strādā maksātnespējas procesa administratori, kaut gan Maksātnespējas administrācija ir administratoru darbību uzraugošā institūcija.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU