Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Maksātnespējas kontroles dienests
Pirms dažām dienām, no 1. jūlija, ir mainījies Maksātnespējas administrācijas nosaukums, kas turpmāk būs – Maksātnespējas kontroles dienests. “Tas daudz precīzāk atspoguļos iestādes darbības jomu un kliedēs sabiedrībā bieži sastopamo mītu, ka Maksātnespējas administrācijā strādā maksātnespējas procesa administratori, kaut gan Maksātnespējas administrācija ir administratoru darbību uzraugošā institūcija,” secina nu jau Maksātnespējas kontroles dienesta direktore INESE ŠTEINA. Intervijā LV portālam viņa stāsta par aktuālajām izmaiņām Maksātnespējas likumā un maksātnespējas administratoru prakses vietās veikto pārbaužu, kas tika uzsāktas pirms nepilna gada, rezultātiem.
Jūnija sākumā Maksātnespējas administrācija vērsās Valsts policijā un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā (CERT) ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja iejaukšanās maksātnespējas administratoru pretendentu rindas organizācijā. Kas vedina domāt, ka, iespējams, ticis apiets nejaušības princips? Vai līdz 30. maija traģiskajiem notikumiem, kad tika nogalināts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, nebija šādu aizdomu?
Atgādināšu, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā darbojas “administratoru rinda”, administrators, iestājoties rindā, tiek ievietots tajā pēc nejaušības principa. Šī gada 1. jūnijā tika konstatēts, ka trīs administratori, secīgi iestājoties rindā, tajā arī ievietojās secīgi. Tas vedina domāt, ka nejaušības princips rindas darbībā nav ievērots. Šobrīd nav iespējams komentēt minētās situācijas cēloņus, jo vēl joprojām turpinās neatkarīgas kompetentās institūcijas un Valsts policijas pārbaude.
2017. gada novembrī atbilstoši Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam tika veikta “administratoru rindas” darbības uzlabošana, tostarp stiprinot rindas nejaušības principu – rindas darbības algoritmu – un ieviešot risinājumus, lai nodrošinātu, ka administrators atsakās no administrēšanas tikai likumā paredzētajos gadījumos. Papildus šiem uzlabojumiem, lai novērstu rindas drošības riskus, tika veikti arī rindas drošības uzlabojumi. Pēc minēto uzlabojumu veikšanas tika arī saņemts kompetentās institūcijas CERT.LV atzinums, ka sistēma, kurā tiek uzturēta “administratoru rinda”, ir atbilstoša drošības prasībām.
1. jūlijā stājās spēkā apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā. Vai varat izklāstīt, kādas ir galvenās izmaiņas, ko tie paredz maksātnespējas jomā?
Galvenās izmaiņas likumos ir veiktas kārtībā, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Grozījumi paredz efektivizēt līdzšinējo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu, kā arī ieviest pagaidu aizsardzības piemērošanu noteiktos gadījumos arī maksātnespējas procesa lietās. Tāpat grozījumos ir noteiktas prasības administratora lēmumam, ja tas tiek sagatavots rakstveidā. Tas nodrošinās, ka kreditors būs skaidrāk informēts par lēmuma būtību un ka administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija. Tādējādi maksātnespējas process tiek padarīts skaidrāks kreditoram, novēršot nevajadzīgas domstarpības. Atbalstīto grozījumu rezultātā administratoram ir uzlikts pienākums nosūtīt kreditoru prasījumu reģistru Maksātnespējas administrācijai, kas, neapšaubāmi, iestādei nepieciešams uzraudzības pasākumu īstenošanai.
Reputācijas veidošanās ir sarežģīts process. Maksātnespējas administratora profesijas reputācija ir ilgstoši negatīvi ietekmēta, un būs jāpaiet ilgākam laikam, lai reformas īstenošanas rezultāti iedzīvinātos praksē.
Būtiska grozījumu daļa ir veltīta Elektroniskās maksātnespējas uzraudzības (pēc grozījumu spēkā stāšanās – uzskaites) sistēmas darbības nodrošināšanai un Maksātnespējas likuma saskaņošanai ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija). Grozījumi attiecībā uz sistēmu precizē un papildina tajā iekļaujamo ziņu apjomu un avotus, kā arī nosaka, ka attīstoties sistēma kļūs ne tikai par nozīmīgu Maksātnespējas administrācijas darba rīku, bet arī par administratoru darba vidi, kā arī vietni, kur kreditors tiešsaistē varēs iepazīties ar Maksātnespējas likumā noteikto informācijas apjomu.
Minētie grozījumi cita starpā maina Maksātnespējas administrācijas nosaukumu – tagad tas būs Maksātnespējas kontroles dienests. Vai, jūsuprāt, Maksātnespējas kontroles dienesta rīcībā ir pietiekami kontroles mehānismi, lai uzraudzītu šo procesu? Kas vēl, jūsuprāt, būtu darāms, lai maksātnespējas procedūra kļūtu pārskatāmāka un vairotu sabiedrības uzticību?
Maksātnespējas procesa norises likumības un administratoru rīcības kontrole tiek veikta, īstenojot preventīvos uzraudzības pasākumus, kā arī savas kompetences ietvaros izskatot sūdzības par administratoru rīcību. No 2017. gada 1. jūlija papildus līdzšinējiem administratoru uzraudzības līdzekļiem Maksātnespējas administrācija uzsāka veikt pārbaudes administratoru prakses vietās. Pārbaudes nodrošina iespēju savlaicīgi un vispusīgi pārliecināties par administratora rīcības pamatotības iemesliem, kā arī iegūt noteiktus ar maksātnespējas procesu saistītus dokumentus. Pārbaudes ir ļoti būtisks uzraudzības līdzeklis, jo, neveicot klātienes pārbaudes, bieži vien nav iespējams iegūt objektīvu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama savlaicīgai pārkāpuma konstatēšanai un novēršanai.
Līdz ar to šobrīd dienesta rīcībā ir nodots pietiekams skaits kontroles mehānismu, un viens no galvenajiem iestādes šā brīža uzdevumiem maksātnespējas procesa likumīgas un efektīvas gaitas nodrošināšanai ir sekmīgi piemērot šos instrumentus.
Iepriekš esat norādījusi, ka neplānoto pārbaužu skaits maksātnespējīgos uzņēmumos tikai palielināsies. Kādi ir secinājumi pēc neplānotajām pārbaudēm administratoru prakses vietās šobrīd?
Neraugoties uz preventīvajiem pasākumiem, tostarp informācijas nodrošināšanu maksātnespējas procesa administratoriem par biežāk pieļautajiem pārkāpumiem un trūkumiem administratoru darbā, tāpat kā 2017. gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu. 2017. un 2018. gadā līdz 25. jūnijam veikto 62 maksātnespējas procesu pārbaužu rezultāti apliecina, ka 76% gadījumu ir konstatēti trūkumi un pārkāpumi administratoru rīcībā – sagatavotie ziņojumi un to projekti ir negatīvi vai ar iebildumiem.
2018. gadā veiktajās pārbaudēs konstatēti dažādi trūkumi administratoru darbā un neatbilstības normatīvajā regulējumā noteiktajai kārtībai. Būtiskākie no tiem: maksātnespējas procesa administrēšanai tiek pieaicināti dažādi speciālisti, kuru atlīdzība segta no parādnieka naudas līdzekļiem, taču tas nav apstiprināts kreditoru sapulcē; savlaicīgi nav uzsākta parādnieka mantas pārdošana; administrators nevar pierādīt faktisko izmaksu pamatotību; Maksātnespējas administrācijai netiek nodrošināta iespēja iepazīties ar visiem maksātnespējas procesa lietas dokumentiem, netiek nodrošināta tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Pārbaudēs konstatēto pārkāpumu skaits un būtība rada pamatu secināt, ka pārbaudes ir nozīmīgs uzraudzības līdzeklis, jo, tikai veicot klātienes pārbaudes, ir iespējams iegūt objektīvu un pilnīgu informāciju, kas nepieciešama savlaicīgai pārkāpuma konstatēšanai un novēršanai. Tāpēc 2018. gadā plānots būtiski palielināt dienesta veikto pārbaužu skaitu.
2017. gadā Maksātnespējas administrācija identificējusi 82 juridisku personu maksātnespējas procesus, kuriem ir pievēršama pastiprināta uzraudzības kontrole. Vai šie procesi tiek uzraudzīti arī šobrīd? Pēc kādiem kritērijiem administratorus vai maksātnespējas procesus iedala augsta un vidēja riska zonā?
Ņemot vērā to, ka šobrīd kopumā ir apmēram pieci tūkstoši maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu, administratoru un procesu preventīvā uzraudzība tiek veikta, pamatojoties uz risku izvērtējumu.
Attiecībā uz maksātnespējas procesiem un tiesiskās aizsardzības procesiem – ir noteiktas divas procesu grupas, kurās iekļaujami paaugstināta riska procesi ar pastiprinātu uzraudzības kontroli. Pirmā grupa ir komerctiesiskajā vidē un ekonomikā nozīmīgie procesi. Kritēriji, lai procesu iekļautu šajā kategorijā, – trīs gadus pirms procesa pasludināšanas komersanta apgrozījums pārsniedzis 2 miljonus eiro un tas nodarbinājis vairāk nekā 50 darbinieku.
Pie otrās grupas pieskaitāmi pastāvīgi uzraugāmie procesi. Kritēriji, lai iekļautu šajā kategorijā, – procesa ietvaros saņemtas vismaz divas sūdzības par administratora vai uzraugošās personas rīcību, iepriekšējais administrators vai uzraugošā persona ir atcelta no pienākumu pildīšanas konkrētajā procesā par ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, atrašanos interešu konflikta situācijā, piemērots aizdomās turētā statuss vai pamatotas šaubas par objektivitāti, pārbaude administratora vai uzraugošās personas prakses vietā konkrētajā procesā beigusies ar negatīvu atzinumu, pēdējo divu gadu laikā administratora vai uzraugošās personas rīcībā konkrētajā procesā konstatēti vismaz divi normatīvo aktu pārkāpumi vai tā saukta pie administratīvās atbildības.
Saskaņā ar minētajiem noteikumiem procesu klasifikācija tiek pārskatīta reizi ceturksnī, un šobrīd kopumā ir identificēti 38 tautsaimniecībā un ekonomikā nozīmīgi procesi un 51 pastāvīgi uzraugāmais process, kopā 89 procesi. Tajā skaitā arī jūsu minētie juridiskās personas maksātnespējas procesi, ja vien šobrīd tie nav izbeigti.
Lai nodrošinātu uzraudzības mehānisma netraucētu funkcionēšanu, administratoru un maksātnespējas procesu riska pakāpes noteikšanas kritēriji ir ierobežotas pieejamības informācija.
Kā sevi praksē ir parādījusi iespēja kreditoriem pašiem ievēlēt tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu?
Ļoti strauja un diezgan kardināla tiesiskā regulējuma maiņa maksātnespējas jomā ir diezgan bieža parādība. 2017. gada jūlijā ievērojami mainījusies arī tiesiskās aizsardzības procesa norises kārtība – administratora vietā procesu koordinē uzraugošā persona, kuru izvēlas kreditori, tāpat kreditori nodrošina arī tiesiskās aizsardzības procesa finansēšanu.
Šobrīd ir grūti komentēt, kā tiesiskā regulējuma maiņa ir ietekmējusi procesa norisi, jo Maksātnespējas administrācija nepiedalās tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādē un saskaņošanā, līdz ar to atsevišķus secinājumus var izdarīt, tikai balstoties uz procesu dinamiku un veiktajām pārbaudēm. Atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem no 2017. gada 1. jūlija bija uzsākti 127 tiesiskās aizsardzības procesi, no kuriem 77 šobrīd izbeigti, nepasludinot tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un, ņemot vērā tiesiskās aizsardzības procesa ilgumu – 2 gadi, neviens no jaunajiem pasludinātajiem procesiem vēl nav noslēdzies. Ir jāatzīmē, ka Maksātnespējas administrācija ir veikusi vairākas pārbaudes uzraugošo personu prakses vietās. Pārbaužu rezultāti diemžēl liecina par to, ka uzraugošās personas, tostarp pašreizējie un bijušie administratori, līdz galam neizprot jaunā regulējuma konceptu, kā arī savu pienākumu apjomu. Līdz ar to, lai novērtētu izmaiņu ietekmi, ir nepieciešams ilgāks laika periods, kas ļauj regulējuma piemērotājiem adaptēties un identificēt regulējuma trūkumus.
Vai, jūsuprāt, sabiedrības acīs maksātnespējas administratoru reputācija uzlabojas?
Administratoru kvalifikācijas kontroles funkcija ir nodota valstij – Maksātnespējas kontroles dienestam un neatkarīgai eksaminācijas komisijai. Izmaiņas normatīvajā regulējumā paredz stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ir ieviesta regulāra administratoru eksaminācija, lai nodrošinātu, ka administratora profesijā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar amatam atbilstošām zināšanām, prasmēm un personiskajām īpašībām.
Lai arī normatīvo aktu līmenī administratora profesijas reforma ir notikusi, praksē kvalifikācijas eksāmenu šobrīd ir nokārtojusi aptuveni puse administratoru, kā arī pārbaudes administratora prakses vietā norisinās tikai nepilnu gadu. Reputācijas veidošanās ir sarežģīts process. Jāņem vērā, ka administratora profesijas reputācija ir ilgstoši negatīvi ietekmēta un būs jāpaiet ilgākam laikam, lai reformas īstenošanas rezultāti iedzīvinātos praksē.
Maksātnespējas likums tika pieņemts 2010. gadā, bet tajā jau ir veikti vairāk nekā desmit grozījumi. Par ko tas, jūsuprāt, liecina?
Maksātnespējas likums tika grozīts vairākkārt, pielāgojot tā regulējumu mainīgiem ārējiem apstākļiem, meklējot risinājumus ik pa laikam konstatētajiem problēmjautājumiem. Tomēr jāatzīst, ka ne vienmēr gan virzītie, gan atbalstītie grozījumi bija balstīti uz problēmjautājumu cēloņu analīzi, bet, lai sabalansētu likumdošanas procesa rezultātu, visvairāk laika ir jāvelta tieši šim aspektam. Tāpat jāatzīmē, ka šī procesa daļa prasa būtisku cilvēkresursu un laika ieguldījumu, līdz ar to tam būtu jāpievērš lielāka uzmanība.
Turpmāk vēl. Intervijas turpinājumā lasiet par maksātnespējas procesa izmaksām, maksātnespējas administratoru atlīdzības veidošanos un turpmāk veicamajiem darbiem maksātnespējas procesa efektivitātes celšanā.
