Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Maksātnespējas procesa regulējums šogad vairākkārt nonācis likumdevēja redzeslokā. Ir veiktas izmaiņas Maksātnespējas likumā, taču Saeimā izskatīšanā patlaban ir vēl citi grozījumi un priekšlikumi, kā arī turpinās administratora profesijas reforma. Visu izdarītā kopumu caurlūkos arī Starptautiskā Valūtas fonda eksperti, kas nākamnedēļ uzturēsies Latvijā.
Maksātnespējas procesa regulējuma pilnveides nolūkā Saeima šovasar pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas tika papildināti ar grozījumiem Civilprocesa likumā. Tātad jaunās normas dažus mēnešus jau ir spēkā.
Grozījumu galvenais mērķis bija stiprināt tiesas kontroli pār maksātnespējas procesiem un risināt arī tos jautājumus, kas saistīti ar publiskās informācijas pieejamību par maksātnespējas procesiem, lai sabiedrībai (tiem, kurus šie procesi interesē, un tādu ir daudz) būtu viegli iespējams piekļūt informācijai, kas saistīta ar maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesiem, sarunā ar medijiem uzsvēra Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.
Būtiskākais no grozījumiem saistībā ar tiesu kontroli ir strīdu, kas saistīti ar maksātnespējas jautājumiem tiesā, izskatīšana, jo bieži vien tiesvedības procesi ir izmantoti vai nu tādēļ, lai novilcinātu, vai kāda no pusēm šajā procesā iegūtu nepamatotus labumus.
“Pašreiz esam paredzējuši tiesai daudz vairāk instrumentu, lai situācijās, kad ir saskatāmi aizskārumi vienai vai otrai iesaistītajai pusei, tiesai būtu iespēja rīkoties, pieņemt lēmumus, kas aizsargā aizskartos, un pārsvarā ir runa par kreditoriem,” skaidro L. Medina.
Savukārt publiskās informācijas pieejamībai šovasar ir atvērta elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas pirmā kārta. Nākamā gada janvārī šī sistēma sāks darboties pilnā apmērā. Tas nozīmē, ka būs gan digitālā darba vide – administratoriem, nedaudz vēlāk kreditoriem, gan arī būs iespēja izsekot līdzi tiem datiem, kas tiek uzkrāti maksātnespējas procesā.
Vissvarīgākais saistībā ar visām šaubām, kā darbojas maksātnespējas sistēma attiecībā uz administratoru rindu, – paredzēts, ka no 1. janvāra administratoru un tiesu procesu savietošana notiks pilnībā automātiski, vairs nebūs nekādu manuālu darbību. Proti, tiesu informācijas sistēma un maksātnespējas uzskaites sistēma būs saslēgtas vienotā mehānismā un vairs neparedzēs personu iesaistīšanos.
Ar grozījumiem likumā vienkāršota arī dokumentu viltošanas noteikšanas kārtība, ir pārskatīts ģimenes maksātnespējas process. Atsevišķi ierobežojumi maksātnespējas procesa piemērošanai ir noteikti fiziskajām personām.
Darbā pie iepriekšējiem grozījumiem Saeimā diskusijās nereti ir bijuši jautājumi par maksātnespējas procesa izmaksām, atzīst L. Medina, tajā skaitā par atlīdzības apmēru administratoriem. Pagājušajā gadā Maksātnespējas kontroles dienestam bija uzdots šo informāciju izanalizēt. Šā gada sākumā dienests informēja Maksātnespējas konsultatīvo padomi par secinājumiem. Galvenais no tiem – ir ļoti neskaidri jautājumi par to, kā veidojas maksātnespējas procesa izmaksas. Bieži vien tas ir saistīts ar personām, kuras ir saistītas ar konkrēto administratoru.
“Būtiskākais aspekts, ko saskatījām, – kreditori neīsteno savas tiesības maksātnespējas procesa izmaksas kontrolēt, līdz ar to izmaksas bieži vien ir neproporcionālas. Rezultātā pašiem kreditoriem summas, kas ir maksātnespējas procesa noslēgumā, tiek samazinātas. Tāpēc Tieslietu ministrija piedāvā pastiprināt Maksātnespējas kontroles dienesta pilnvaras šo izmaksu uzraudzībā, tajā skaitā – iesniegt sūdzību tiesā, ja šādas izmaksas ir nepamatotas, lai tādējādi stiprinātu tiesas kā neitrālas institūcijas kontroli, novēršot jebkādas šaubas par to, kā izmaksas veidojas un kāds ir to pamatojums,” par piedāvāto regulējumu stāsta TM amatpersona.
Otrs būtisks aspekts, kas paredzēts līdz ar priekšlikumiem likuma grozījumiem, ir izmaksu publiskošana. Informācija par personām, kas nāk talkā administratoram, būs jānorāda publiski, līdz ar to katrs varēs sekot līdzi un izprast, kā veidojas izmaksas dažādiem speciālistiem, kas procesā tiek piesaistīti.
Maksātnespējas kontroles dienests ir pasūtījis pētījumus par divām jomām, kas atbilstoši valdības plānam ir aktualizējamas, – par tiesiskās aizsardzības procesa regulējumu un par fizisko personu maksātnespējas procesu. Fizisko personu maksātnespējas procesa regulējumā būtiskākais uzsvars ir saistībā ar personām, kam ir ļoti mazi ienākumi un pašreiz paredzētās maksātnespējas procesa izmaksas ir pārāk lielas. Līdz ar to viņiem nav iespējas atbrīvoties no saistībām un uzsākt “dzīvi no jauna”, vērtē L. Medina.
Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem (kas sagaidāmi šā gada beigās), TM nākamā gada otrajā pusē strādās pie grozījumiem normatīvajos aktos abās iepriekšminētajās jomās.
Šā gada noslēgumā ir sagaidāms arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) novērtējums par visām reformām maksātnespējas jomā. Līdz ar to būs arī SVF rekomendācijas turpmākajiem diviem gadiem, lai turpinātu stiprināt gan tiesisko regulējumu, gan praktiskās darbības.
2018. gada beigās TM ir jāsniedz pārskats valdībai par Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.–2020. gadam izpildi. Tas būs starpposma novērtējums par to, kas ir izdarīts un kas darāms nākamajā periodā.
Nākamnedēļ no 1. līdz 5. oktobrim Latvijā uzturēsies SVF eksperti. Atbildot uz LV portāla vaicāto, kādu jautājumu loku SVF skatīs saistībā ar maksātnespējas procesiem, L. Medina pastāstīja, ka tiks vērtēti trīs jautājumi. Pirmais ir saistīts ar to, ka eksperti veic neitrālu novērtējumu par maksātnespējas administratoru reformu, par ieguvumiem un trūkumiem, kas vēl būtu novēršami nākotnē. Otrais ir saistīts ar juridisko personu maksātnespēju – kādā veidā process pilnveidojams. Trešais ir saistīts ar ekonomiskajiem rādītājiem/indikatoriem, pēc kā tiek vērtēts, kādā veidā maksātnespējas process ietekmē valsts ekonomiku kopumā.
Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kur šādi rādītāji ir noteikti. Kopā ar SVF ekspertiem rādītāji tiks caurlūkoti, vērtējot, kā tiek iegūti dati, kāda ir šo rādītāju ietekme un vai būtu nepieciešams kaut ko precizēt. Doma ir – lai labāk saprastu, vai reformas, grozījumi normatīvajos aktos dod kādu labumu Latvijas ekonomikai vai, tieši pretēji, nedod, rodot atbildi uz jautājumiem, pie kuriem būtu jāstrādā, ņemot vērā datus.
L. Medina spriež, ka liela daļu sarunu jaunnedēļ notiks tieši par indikatoriem, vērtējot maksātnespējas procesus tieši no šī skatpunkta. Tas sasaucas arī ar Valsts kontroles atzinumiem, ka steidzamās reformas ir paveiktas, īstenotas dzīvē un tagad ir jāmeklē sasaistes ar konkrētiem ieguvumiem ekonomikai.
Turpinot maksātnespējas procesa administratora profesijas reformu, šogad ir bijis viens pretendentu eksāmens un trīs kvalifikācijas eksāmeni sertificētiem administratoriem, kuri vēlas turpināt šo darbu. Par pēdējo, 12. septembra, eksāmenu, kuru kārtoja 34 administratori, dati vēl nav apkopoti.
Pirmos divus kvalifikācijas eksāmenus kārtojuši 93 administratori, nokārtojuši 80. Savukārt no 26 jaunajiem pretendentiem eksāmenu ir nokārtojuši tikai astoņi.
Šogad amatā ir iecelti 168 administratori, maksātnespējas reģistrā reģistrēts 221. Līdz ar to 80% ir iecelti amatā, pārējie kārtos eksāmenu nākamgad.
“Īstenojot reformu, vērtējam arī administratoru darbību, izbeidzam gan sertifikātu darbību, gan atceļam no amata par pārkāpumiem amatā jau ieceltos administratorus,” informēja Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore Alla Ličkovska.
Šogad 48 administratoriem izbeigta vai nu amata darbība, vai sertifikāta darbība. Iemesli ir dažādi, tajā skaitā – 13 nav nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenu, 20 bijušie administratori eksāmenu nekārtoja, viena persona nav atbildusi likumā 2017. gadā ar grozījumiem noteiktajai nevainojamas reputācijas prasībai.
Administratori ir pakļauti gan preventīvajai uzraudzībai, gan pārbaudēm prakses vietās, kā arī izskatot sūdzības. Prakses vietās visbiežāk atklātie pārkāpumi ir saistīti ar to, ka administrators nav varējis pierādīt faktisko izmaksu pamatotību, bijušas situācijas, kad administratora vietā faktiski darbojas citas personas, kā arī gadījumi, kad netiek nodrošināta iespēja iepazīties ar dokumentiem.
Lai nodrošinātu administratoru darbības pārskatāmību, Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē no šā gada 1. jūlija ir pieejama elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēma. Pašreiz darbojas sistēmas pirmais modulis, publiski ir pieejama informācija par administratora un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajām personām, profesionālās darbības ilgumu un pieredzi. Plānots, ka no nākamā gada sāks darboties elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas lielākie moduļi. Tā būs maksātnespējas procesa administratoru un uzraugošo personu darba vide, un šajā sistēmā tiks veiktas visas darbības, informēja Maksātnespējas kontroles dienesta direktores p.i. Baiba Banga, piebilstot, ka arī kontroles dienests daudz ātrāk un operatīvāk varēs novērtēt situāciju, piemēram, potenciālos riskus.
Paredzēts, ka no 2019. gada aprīļa sistēmai varēs pieslēgties kreditori, parādnieki un parādnieku pārstāvji.
