Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norāda: "Vislielāko ietekmi IKP veido būvniecības nozares ievērojamais kritums, kas noticis, neskatoties uz to, ka gada otrajā pusē paātrinājās ES fondu apguve. Kritumu būvniecībā ietekmē arī investīciju samazināšanās".
"Uz kopējo ekonomikas izaugsmi jālūkojas plašāk – tautsaimniecības izaugsmes nolūkā ir jāstiprina tās konkurētspēja un akūti nepieciešamas vispārējas, strukturālas reformas nevis atsevišķi risinājumi. Investīciju pieplūdumu bremzē nesakārtotā maksātnespējas sistēma un valsts īstenotā vājā investoru aizsardzība. Rūpniecības sektora attīstību kavē augstās elektroenerģijas cenas, kam Ekonomikas ministrija piedāvā risinājumu obligātās iepirkumu komponentes reformas ietvaros. Savukārt augstvērtīga cilvēkkapitāla piesaistei nepieciešama ilgtspējīga reforma izglītības un nodarbinātības sistēmās," turpina ministrs.
IKP kāpumu noteica apjoma pieaugums rūpniecībā par 2 % un pakalpojumu nozarēs – par 1 %. Ekonomiskā izaugsme Latvijā jau otro ceturksni pēc kārtas ir pozitīva, kaut gan gada griezumā (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni) izaugsmes temps ir mērenāks.
Latvijas eksportējošo nozaru pieauguma tempi galvenokārt ir pozitīvi. Kritums izaugsmē joprojām vērojams būvniecības sektorā. Arī eksporta pieaugums ir straujāks nekā IKP izmaiņas.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
