Trešdien, 30. aprīlī, notikušajā Cilvēkkapitāla attīstības padomes (CAP) sēdē, kas norisinājās EM reģionālajā pārstāvniecībā Jelgavā, ministrijas turpināja darbu pie Valsts kontroles rekomendāciju izpildes, kas saistītas ar pieaugušo izglītības pārvaldību. Tiek veidota vienota sistēmiska pieeja, kas ietver darba tirgus vajadzību noteikšanu, elastīgas un darba tirgum piemērotas izglītības sistēmas attīstību, izglītības kvalitāti un monitoringu, kā arī vienotu personu pieteikšanos un konsultācijas. CAP sēdē tika skatīts arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pieteiktais jautājums, kā veicināt pieprasījuma un piedāvājuma tuvināšanu augstākajā izglītībā.
Vienots cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības modelis nosaka atbildības ministrijām cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības kontekstā un uzlabo institucionālo sadarbību. Vienlaikus modelis pievērš lielāku uzmanību indivīda mācību vajadzībām un iztrūkstošajām prasmēm, skatot tās perspektīvā ar darba tirgus vajadzībām. CAP vienojās skaidri sadalīt atbildību starp EM, IZM, LM, nosakot uzdevumus katrai ministrijai attiecīgo procesu pilnveidei.
“Mūsu mērķis ir izveidot sistēmisku pieeju cilvēkkapitāla attīstības pārvaldībai, kas spēj elastīgi reaģēt uz tautsaimniecības vajadzībām, nodrošināt efektīvu pieaugušo izglītības finansējuma izlietojumu un mērķētu pieeju indivīda prasmju pilnveidei un karjeras izaugsmei. Ekonomikas ministrija iestājas par pārdomātu, uz datiem balstītu pieeju cilvēkkapitāla attīstībai, kur katrs sagatavotais speciālists var sniegt ieguldījumu valsts izaugsmē,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Tāpat viens no sēdes tematiem bija augstākās un profesionālās vidējās izglītības programmu saskaņošana ar darba tirgus vajadzībām. Šāda pieeja ļaus mērķtiecīgāk plānot cilvēkresursus un nodrošināt speciālistu sagatavošanu atbilstoši nozarēs definētajām vidēja un augsta līmeņa kvalifikācijām. EM atbalsta šo pieeju, jo tā veicina resursu efektīvāku izmantošanu darba tirgus vajadzību nodrošināšanai.
“Mūsu mērķis ir veidot izglītību kā stratēģisku valsts attīstības instrumentu – tādu, kas elastīgi pielāgojas darba tirgus vajadzībām, veicina produktivitāti un sagatavo cilvēkus ar spējām risināt rītdienas izaicinājumus. Tieši tāpēc ir būtiski, lai darba tirgus prioritātes skaidri atspoguļotos izglītības pasūtījumā visos līmeņos – no profesionālās izglītības līdz augstākajai izglītībai,” saka izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
“Labklājības ministrija atbalsta Cilvēkkapitāla attīstības padomes centienus virzīties uz efektīvu pieaugušo izglītības pārvaldību un ar to saistīto Valsts kontroles ieteikumu praktisku īstenošanu. Uzskatu, ka nepieciešams nostiprināt un attīstīt Nodarbinātības valsts aģentūras funkcijas darba tirgum atbilstošu prasmju nodrošināšanā gan bezdarbniekiem un darba meklētājiem, gan arī nodarbinātajiem. Tāpat uzskatu, ka Nodarbinātības valsts aģentūrai jādarbojas kā galvenajam atbalsta punktam šo mērķa grupu profilēšanā, karjeras konsultāciju sniegšanā, nodrošinot atbalstu karjeras ceļa definēšanā, vienlaikus nodrošinot koordinētu iedzīvotāju pieteikšanos pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumiem, lai tostarp īstenotu Valsts kontroles ieteikumus,” norāda labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.
Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla – ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības – institūcija, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību un pieejamību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām augstākas pievienotās vērtības radīšanai, kas sniedz labumu sabiedrībai kopumā.
