Foruma mērķis bija dalīties ar labās prakses piemēriem, kā sekmēt cilvēku ar invaliditāti tiesības uz nodarbinātību, kas ir viens no priekšnoteikumiem neatkarīgai dzīvei sabiedrībā, uzsverot izglītības un prasmju nozīmi cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū. Forumā savā pieredzē dalījās darba devēji, nevalstiskais organizāciju pārstāvji un izglītības jomas speciālisti.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks: “Latvijā pēdējos gados ir sperti nozīmīgi soļi, lai uzlabotu vides pieejamību un atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, taču mūsu mērķis ir daudz plašāks, radīt tādu sabiedrību, kur ikvienam ir iespēja mācīties, strādāt un attīstīties. Tieši tāpēc rīkojam domnīcas un uzklausām cilvēku ar invaliditāti vajadzības darba tirgū. Pozitīvi, ka arī sabiedrības attieksme mainās, dažādība kļūst par vērtību, kas stiprina gan uzņēmumus, gan ekonomiku. Cilvēki ar invaliditāti ir 12% mūsu sabiedrības, un viņiem ir tiesības uz pilnvērtīgu līdzdalību, savukārt, mūsu pienākums ir nodrošināt vidi un atbalsta mehānismus, kas to padara iespējamu.”
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jomā Kristīne Niedre-Lathere, runājot par iekļaujošu izglītību, uzsvēra, ka “mēs dzīvojam laikā, kad vairs nepietiek tikai ar vārdiem “vienlīdzība” un “cilvēktiesības”. Šie jēdzieni iegūst īstu nozīmi tikai tad, kad tie materializējas ikdienas praksē — kad katrs bērns var mācīties skolā, kur viņu pieņem, saprot un atbalsta, un kad katrs pieaugušais var atrast darbu, kur viņa spējas tiek novērtētas, nevis ierobežotas”.
Nodibinājuma “Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons” sociālā darbiniece, projekta vadītāja uzsvēra, ka “izglītība ir pamats, tā dod zināšanas, prasmes un ticību sev. Iekļaujoša nodarbinātība nav tikai sociāls jautājums – tā ir mūsu kopīgās nākotnes ekonomikas pamats – jo vairāk cilvēku var strādāt, jo stiprāka ir mūsu sabiedrība, mazāka atkarība no sociālajiem pabalstiem un lielāka cilvēku personīgā pašapziņa.”.
Forums tika organizēts trīs daļās. Paneļdiskusijā "Cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības stiprināšana caur praktisku atbalstu darba vidē” darba devēji, Nodarbinātība valsts aģentūras un nevalstiskās organizācijas pārstāvji diskutēja par nepieciešamajiem priekšnoteikumiem cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū. Diskusijas dalībnieki atzina, ka vienlīdz svarīga ir sadarbība, ieklausīšanās, attieksmes maiņa un visu iesaistīt pušu – gan darba ņēmēju, gan darba devēju - motivācija veidot iekļaujošu darba vidi. Foruma sesijā “Atbalstītā darba sistēma – starptautiskā pieredze un iespējas Latvijā” dalībnieki sniedza savu viedokli un redzējumu par atbalstītā darba sistēmu, tās ietekmi gan uz darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan sabiedrību kopumā. Būtiska loma atbalstītā darba konceptā ir mentoriem un darba audzinātājiem, un apziņai, ka cilvēki ar invaliditātīt ir dažādi un dažādas ir arī viņu vajadzības. Savukārt sesijā “Iekļaujošas izglītības izaicinājumi” tika runāts par iekļaujošas izlutinās nozīmi un lomu bērna izaugsmē un turpmākajās iespējās iekļauties darba tirgū un dzīvot neatkarīgu dzīvi sabiedrībā. Kā nozīmīgi aspekti iekļaujošas izglītības jomā ir gan pedagoģiskā un nepedagoģiskā personāla pietiekamība, piekļūstamas vides un tehnoloģiju esamība, sadarbība un empātija, pieņemot un atbalstot bērnus ar dažādām vajadzībām izglītības procesa ietvaros.
“Ikviens no mums nevar visu – katram ir savas stiprās un vājās puses, savi talanti. Tas attiecas arī uz cilvēkiem, kuriem ir veselības ierobežojumi. Būtiski ir novērtēt cilvēka spējas, nevis koncentrēties uz to, ko viņš nevar. Mums ir jāpalīdz cilvēkiem ar invaliditāti noticēt saviem talantiem un savām spējām, nebaidīties tās parādīt darba devējiem, lai varētu iekļauties darba tirgū. Svarīgi ir sarunāties, sadzirdēt vienam otru, saprasties un sadarboties,” paneļdiskusijā uzsvēra NVA direktore Evita Simsone.
Gan iekļaujošas nodarbinātības, gan iekļaujošas nodarbinātības stiprināšanai būtiska ir sadarbība, informācijas pieejamība un atvērtība inovatīvu un elastīgu pieeju ieviešanai izglītības un darba procesā.
