Sabiedriskajā apspriešanā: muzeju neatkarību stiprinoši grozījumi

Izmaiņas paredz Kultūras ministrijas virzītie grozījumi Muzeju likumā.

Ar tiem paredzēts: precizēt Latvijas Muzeju padomes kompetenci, aktualizēt starptautiski pieņemto muzeja definīciju, noteikt muzeju darbības principus un valsts muzeju publisko maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas kārtību, precizēt muzeju institucionālo padotību, papildināt muzeju tiesības, kā arī precizēt kārtību, kādā darbā tiek pieņemti pašvaldību muzeju vadītāji.

Grozījumi nodoti sabiedriskajai apspriešanai, kura ilgs līdz šā gada 24. aprīlim.

Pilnveido definīciju, stiprinot muzeju neatkarību

Ar grozījumiem rosināts aktualizēt muzeja kā iestādes definējumu saskaņā ar Starptautiskās Muzeju padomes 2022. gadā apstiprināto definīciju. Atbilstoši tai plānots noteikt, ka “muzejs ir pastāvīga institūcija, kas kalpo sabiedrībai, pētot, kolekcionējot, saglabājot un eksponējot materiālo un nemateriālo mantojumu, un tā nolūks nav peļņas gūšana. Muzeji veicina dažādību un ilgtspējību, ir atvērti sabiedrībai, pieejami un iekļaujoši. Tie darbojas un komunicē ētiski, profesionāli un ar kopienu līdzdalību, piedāvājot daudzveidīgu izglītības, emocionālā pārdzīvojuma, pārdomu un zināšanu apmaiņas pieredzi”.

Ņemot vērā minēto, likumu rosināts papildināts ar normu, kas paredz, ka “muzeja pamatfunkciju īstenošana nevar tikt ierobežota ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem. Ierobežojumus muzeja krājuma komplektēšanā var noteikt tikai ar likumu”.

Lai gan likumprojekta anotācijā tas nav norādīts, tomēr jāatgādina: par nepieciešamību stiprināt muzejus pret politisku iejaukšanos 2023. gadā aktualizēja Muzeju padome, reaģējot uz konfliktu starp Ogres novada pašvaldības vadību un Ogres Vēstures un mākslas muzeja darbiniekiem, kuri iebilda pret domes priekšsēdētāja ieceri muzejā rīkot sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Pjotra Avena porcelāna kolekcijas izstādi.

Patlaban Muzeju likums nosaka: “Muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu.”

Padotības forma – pārraudzība, nevis pakļautība

Lai nodrošinātu muzeju neatkarību savu pamatfunkciju veikšanā, likumprojekts paredz valsts un pašvaldību muzejiem noteikt institucionālo padotības formu – pārraudzību.

Muzeju likums patlaban noteic, ka valsts muzejs – atvasināta publiska persona – atrodas tā ministra institucionālajā pārraudzībā, kurš ir atbildīgs par attiecīgā muzeja darbības jomu. Savukārt saskaņā ar valsts muzeju – iestāžu – Ministru kabinetā apstiprinātajiem nolikumiem tie ir attiecīgās ministrijas pakļautībā esošas valsts tiešās pārvaldes iestādes.

“Ņemot vērā, ka valsts muzeju funkciju un uzdevumu raksturs ir vērsts uz kultūrvēsturiskā mantojuma (muzeja krājuma) komplektēšanu, saglabāšanu, izpēti un popularizēšanu sabiedrības labā, kā arī to, ka vēlams stiprināt valsts muzeju kā institūcijas neatkarību no politisko režīmu, ideoloģisko vai reliģisko pārliecību iespaidotiem rīkojumiem vai lēmumiem, Muzeju likumā ir nepieciešams noteikt, ka valsts muzeji atrodas attiecīgās ministrijas institucionālajā pārraudzībā,” pamatots likumprojekta anotācijā.

Muzeju likumā patlaban nav noteikta arī pašvaldību muzeju institucionālā padotības forma.

Praksē daļa pašvaldību muzeju ir pašvaldību institucionālajā pakļautībā, kas dod pašvaldībai tiesības dot rīkojumus muzejam.

Bet vēl daļa šo muzeju ir pašvaldības pārraudzībā, kas dod vietvarai tiesības pārbaudīt muzeja vai muzeja amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu. Tā kā nepastāv vienota prakse un tādējādi tiek ievēroti atšķirīgi darbības nosacījumi, rosināts noteikt, ka pašvaldības muzeji atrodas dibinātāja institucionālajā pārraudzībā.

Grozījumi arī paredz pašvaldību muzeju vadītājus izraudzīties atklātā konkursā. Patlaban likums šādu nosacījumu attiecina tikai uz valsts muzeju vadītājiem.

Lielāka neatkarība pakalpojumu cenu noteikšanā un muzeju sadarbības tiesībās

Muzeju tiesību jomā grozījumi paredz vairākus pilnveidojumus. Ar likumprojektu rosināts noteikt, ka valsts muzeja direktors atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam maksas pakalpojumu katalogam, pakalpojumu minimālajam un maksimālajam cenu intervālam un izcenojumu noteikšanas metodikai apstiprina muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Tas, kā skaidrots anotācijā, nepieciešams, ņemot vērā muzeju pakalpojumu dinamisko attīstību un ar to sniegšanu saistīto izmaksu mainību, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu valsts pārvaldē un nevajadzētu virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā katra valsts muzeja maksas pakalpojumu cenrādi vai tā grozījumus.

Ņemot vērā, ka atbilstoši Muzeju likumam muzeji ir tiesīgi patstāvīgi sadarboties ar muzejiem citās valstīs, iestāties starptautiskajās muzeju organizācijās un piedalīties to darbībā, bet likumā šādas tiesības nav noteiktas attiecībā uz Latvijas mēroga muzeju nozares profesionālajām organizācijām, ar grozījumiem rosināts to atļaut.