Civillikuma 1692. pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Ja persona ir galvinieks (ir noslēgusi galvojuma līgumu) un ja aizņēmējs nespēj nomaksāt kredītu, tad kreditors ir tiesīgs izlietot savas prasījumu tiesības arī pret galvinieku.

Augstākās tiesas judikatūrā (2016. gada 16. jūnija nolēmums lietā Nr. C12183912 (SKC-178/2016)) ir atzīts, ka galvenā parādnieka maksātnespēja un viņa atbrīvošana no neizpildītajām saistībām neizbeidz galvojumu, jo netiek sasniegts galvojuma mērķis – atbildēt kreditoram par trešās personas parādu – un attiecībā uz galvojumu nav piemērojams Civillikuma 1710. un 1712. pantā noteiktais atbrīvojums no galvojuma.

Savukārt, neatkarīgi no tā, kad galvenais parādnieks ir pasludinājis maksātnespēju, Civillikuma 1703. panta 2. punkts dod kreditoram tiesības vispirms prasīt parāda piedziņu no galvinieka.

Civillikuma 1703. pants nosaka, ka pret galvinieku celt prasību tūliņ var arī tad:

1. ja galvenais parādnieks atrodas prombūtnē vai galvinieks nevar uzdot viņa dzīves vietu;
2. ja ir pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss.

Izpildu raksts ir tiesas izdots dokuments, kas uz likumīgā spēkā stājušās sprieduma pamata, dod tiesības piedzinējam uzsākt parāda piespiedu piedziņu. Līdz ar ko varētu secināt, ka tiesa ir atzinusi piedzinēja tiesības vērst piedziņu pret galvinieku.

Jebkurā gadījumā, ja galvinieks ir nonācis tādā situācijā, kad galvenais parādnieks nepilda savas saistības un kreditors ir uzsācis piespiedu saistību izpildi pret galveno parādnieku un/vai parādnieks ir uzsācis fiziskās personas maksātnespējas procesu, būtu ieteicams kopā ar juridiskās palīdzības sniedzēju rūpīgi izvērtēt noslēgtā galvojuma līguma noteikumus, jo tajā var būt dažādas būtiskas nianses.

Plašāk par tēmu >>

• Galvotāja atbildība aizņēmēja maksātnespējas gadījumā