Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Neatkarīgi no tā, kad galvenais parādnieks ir pasludinājis maksātnespēju, Civillikuma 1703. panta 2. punkts dod kreditoram tiesības vispirms prasīt parāda piedziņu no galvinieka.
FOTO: Freepik
Galvojuma mērķis jeb definējums izriet no Civillikuma 1692. panta, kas nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no parāda. No tā izriet, ka galvotājs jeb galvinieks ar savu doto galvojumu apsola kreditoram, ka aizņēmējs pildīs uzņemtās saistības jeb atmaksās kreditoram tam piešķirto aizdevumu.
Galvenie parādnieki – maksātnespējīgi
Pēdējos gados, kad kreditēšanas pakalpojums kļuva teju katram gribētājam pieejams un kad amerikāņu sapnis par skaisto dzīvi kļuva nepārvarams ikdienas slogs, daļa patērētāju, nespējot rast risinājumu, pieteica fiziskās personas maksātnespēju. Beidzoties maksātnespējas procesam, persona tika "atbrīvota" no atlikušo kredītu sloga jeb atlikušās kredītsaistības tika dzēstas.
Galvotāji varēja mierīgi uzelpot, jo Civillikuma 1710. pants un 1712. pants noteica, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, vai ar ikvienu notikumu, kas atbrīvo galveno parādnieku. Šo Civillikuma regulējumu galvotāji izmantoja sev par labu, jo pirmšķietami varēja nonākt pie viedokļa: ja jau galvenais parādnieks ir atbrīvots no savu saistību izpildes, kas arī tā notiek, tiesai pieņemot lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pabeigšanu, tad galvotājam jau vairs nav, par ko galvot, un arī viņa galvojumam ir jāizbeidzas. Šo praksi ilgu laiku arī tiesas izmantoja savos nolēmumos, atbrīvojot galvotājus no saistību izpildes.
Neizbeidz galvojumu
Taču 2016. gada vasarā viss būtiski mainījās, jo Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 16. jūnijā pieņēma nolēmumu lietā Nr.C12183912 (SKC-178/2016), kurā Augstākā tiesa nonāca pie viedokļa, ka galvenā parādnieka maksātnespēja un viņa atbrīvošana no neizpildītajām saistībām neizbeidz galvojumu, jo netiek sasniegts galvojuma mērķis – atbildēt kreditoram par trešās personas parādu.
Galvinieka pienākums atbildēt kreditoram izriet no galvojuma līguma, proti, galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Tātad galviniekam jāatbild kreditoram par galvenā parādnieka neizpildītajām saistībām arī tad, ja pēdējais nonācis finansiālās grūtībās.
"Galviniekam jāatbild kreditoram par galvenā parādnieka neizpildītajām saistībām arī tad, ja pēdējais nonācis finansiālās grūtībās."
Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi, kas noteikts Civillikuma 1692. pantā.
Augstākā tiesa arī norādīja, ka gadījumā, ja ar tiesas lēmumu tiek izbeigta galvenā parādnieka, kas ir fiziskā persona, saistību dzēšanas procedūra un maksātnespējas process, dzēšot šīs personas saistību dzēšanas plānā norādītās neizpildītās saistības, galvojums netiek izbeigts, tādējādi attiecībā uz galvojumu nav piemērojams Civillikuma 1710. un 1712. pantā noteiktais atbrīvojums no galvojuma.
Nopietnība un sekas
Šis Augstākās tiesas nolēmums lika aizdomāties un vairāk apzināties galvojuma nopietnību un sekas – tas nav vienkāršs papīra gabals, ko paraksti par sava drauga, rada vai sadarbības partnera kredītsaistību izpildes garantēšanu, tās ir reālas sekas un, iespējams, nākotnē arī tavas saistības, ko var nākties atmaksāt, lai arī nevienu centu no šī aizdevuma neesi saņēmis.
Svarīgi zināt!
Noteikti svarīgi ir atcerēties, ka neatkarīgi no tā, kad galvenais parādnieks ir pasludinājis maksātnespēju, Civillikuma 1703. panta 2. punkts dod kreditoram tiesības vispirms prasīt parāda piedziņu no galvinieka, jo piedziņa no galvenā parādnieka noteikta ar īpašu (maksātnespējas) regulējumu, kur piedziņas darbības tiek atliktas uz nenoteiktu laiku un piedziņas rezultāti nav prognozējami.
No tā izriet, ka kreditoram nav jāgaida, kad būs beidzies galvenā parādnieka maksātnespējas process. Kreditoram jau no tā brīža, kad publiskajos reģistros ir pieejama informācija par galvenā parādnieka maksātnespējas procesu, ir tiesības celt prasību tiesā par parāda piedziņu no galvotāja.
