VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
12. septembrī, 2017
Lasīšanai: 10 minūtes
1
1

Deputāta kompetence pašvaldības darbā. Kādai tai jābūt?

LV portālam: AIVARS DRAUDIŅŠ, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos, MĀRIS PŪĶIS, Dr.oec., LPS vecākais padomnieks, GUNTARS GOGULIS, Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors, AINĀRS MEŽULIS, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts.
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ne Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ne Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā pašvaldības deputātam nav noteikts konkrēts zināšanu loks, izglītības pakāpe vai izglītības standarti.

LV portāla infografika

Personām, kas nolēmušas kandidēt uz pašvaldības deputāta krēslu, tiesību akti nosaka prasības un arī ierobežojumus. Lai gan izglītība ir vispāratzīts kritērijs, tiesību akti nenosaka, ka kandidātam ir nepieciešama augstākā izglītība. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kopā ar žurnāla “Logs” redakciju jau piekto reizi ir sagatavojusi un izdevusi “Pašvaldības deputāta rokasgrāmatu”. Vai tas nozīmē, ka par labu pašvaldības deputātu var kļūt, izejot “dzīves skolu”, un īpašas zināšanas pirms statusa iegūšanas nav vajadzīgas?
īsumā
  • Aivars Draudiņš: "Deputātam nav noteikts konkrēts zināšanu loks, izglītības pakāpe vai izglītības standarti."
  • Māris Pūķis: "Ļeņina ideja, ka "katra ķēkša var pārvaldīt valsti", Latvijā ir populāra."
  • Guntars Gogulis: "Deputātam galvenais ir iedzīvotāju uzticība."
  • Ainārs Mežulis: "Priecē, ka pašvaldību darbā aktīvi iesaistās arī gados jauni cilvēki."

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 8. pants nosaka, kam ir tiesības kandidēt domes vēlēšanās un iegūt deputāta statusu, savukārt minētā likuma 9. pantā ir noteikts, kuras personas nevar pieteikt savu kandidatūru un nevar tikt ievēlētas.

Prasības, kas ir izvirzītas deputāta kandidātam: viņam ir jābūt Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā un ir sasniedzis 18 gadu vecumu, viņam nav likumā paredzētajā kārtībā ierobežota rīcībspēja, neizcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, nav sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, savukārt sodāmības gadījumā tā ir dzēsta vai noņemta, tāpat kandidāts nav darbojies pēc 1991. gada 13. janvāra PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, kā arī nav sodīts ar aizliegumu kandidēt vēlēšanās, izņemot, ja ir reabilitēts vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

Jāvērš uzmanība, ka norādītajos pantos nav atrunāta kandidātam nepieciešamā izglītība. Turklāt tas nav noteikts arī Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.

Ņemot vērā pašvaldību vēlēšanu rezultātus un to, ka daudzās pašvaldībās par deputātiem kļuva personas, kam nav iepriekšējas pieredzes,  LPS un žurnāla "Logs" redakcijas izdotajā "Pašvaldības deputāta rokasgrāmatā" ir pieejama teorētiskā sadaļa, kas būtu jāzina pašvaldības deputātam. LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Bunkus norāda, ka tajā ir sniegts ieskats pašvaldību darbības regulējuma normās, pašvaldības politikas veidošanā un darba organizācijā, autonomajās un deleģētajās funkcijās, finanšu sistēmā un LPS sarunu kārtībā ar ministrijām, politiķa atbildības jautājumos, pašvaldības deputāta tiesībās un pienākumos, kā arī aplūkoti citi ar pašvaldības ikdienu saistīti jautājumi.

LV portāls jautā: Vai un kāda izglītība personai ir nepieciešama vai būtu vēlama pirms pašvaldības deputāta statusa iegūšanas?

Aivars Draudiņš, VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos:

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka prasības personām, kuras var kandidēt domes vēlēšanās, un nosaka ierobežojumus personām, kuras nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt. Ne minētais likums, ne Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums nenosaka prasības deputāta nepieciešamajai izglītībai vai profesionālajai kvalifikācijai. Ņemot vērā minēto un to, ka deputāti ir tautas vēlēti pārstāvji un, vēlot deputātus, iedzīvotāji pauž brīvo gribu un uzticību konkrētajiem kandidātiem, kas, pēc iedzīvotāju domām, varētu visvairāk aizsargāt viņu tiesības un intereses, deputātam nav noteikts konkrēts zināšanu loks, izglītības pakāpe vai izglītības standarti.

Katram, kandidējot pašvaldību vēlēšanās, pašam jāapzinās savas spējas iedzīvotāju interešu aizsardzībā, kā arī jāsaprot, ka, kļūstot par deputātu, viņš uzņemas godu aizsargāt savu vēlētāju intereses un atbildību par saviem lēmumiem. Neapšaubāmi, strādājot domē, deputātam ir nepieciešams iepazīties un zināt gan savas tiesības un pilnvaras, gan citu institūciju kompetenci, jo no tā ir atkarīgs pilnvērtīgs deputāta darbs.

VARAM augsti vērtē LPS iniciatīvu, izdodot "Pašvaldības deputāta rokasgrāmatu", jo tajā iekļautā informācija palīdz jaunievēlētajiem deputātiem orientēties normatīvo aktu lokā un saprast deputāta pilnvaras un kompetenci.

Tāpat jāatzīmē, ka Satversmes 101. pants nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas un ES pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam ES pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

Māris Pūķis, Dr.oec., LPS vecākais padomnieks:

Jautājums par juridiskajiem nosacījumiem, proti, kādām prasībām vajadzētu atbilst deputātam, ir bijis diskusiju temats vairākkārt. Savulaik Visvaldis Lācis piedāvāja, ka deputātam vajadzētu augstāko izglītību un izziņu, ka viņš nav traks. Tomēr valsts tiesībnieki un politologi šos priekšlikumus noraidīja. Ja runājam par zināšanām, tad deputātam būtu vēlamas vismaz pamatzināšanas par publisko pārvaldi (no angļu val. - Public management, Public administration) un politiku.

Zināšanu minimumā varētu ietvert sekojošo:

  • izpratni par dalīto suverenitāti (populārāko starptautisko organizāciju, ES, Latvijas Republikas un pašvaldību kompetenci – tiesībspēju un rīcībspēju), kas ļautu atšķirt pašam deputāta kandidātam, kuri programmas solījumi attiecas uz nākamo darbu, kuri attiecas uz citiem varas mērogiem;
  • izpratni par valsts pārvaldes un pašvaldības organizāciju, jo vajadzētu zināt, kas ir subsidiaritātes princips un kas ir proporcionalitātes princips;
  • izpratni par to, kādus ierobežojumus uzliks likumi viņa cilvēktiesībām, no kā visa ierastā sadzīvē nāksies atteikties, kļūstot par deputātu;
  • izpratni par politikas īstenošanas formām – darbību partijā un organizētajā pilsoniskajā sabiedrībā, politikas izskaidrošanu un popularizēšanu medijos.

Šobrīd deputātam nav noteikts izglītības standarts, taču ir zinātnes nozares, kuras var apgūt augstskolā. Manuprāt, visatbilstošākā nozare ir sabiedrības vadība (vadībzinātnes apakšnozare), savukārt mazāk piemērotas ir politikas zinātnes apakšnozares, tādas kā socioloģijas apakšnozares, psiholoģijas vai antropoloģijas apakšnozares, jo tajās nemāca vadīt valsti vai pašvaldību. Protams, ir arī citas izglītības iespējas, kas veicina vienu vai citu deputāta darba pratību.

Taču jāatzīmē, ka saskaņā ar izglītības standartu vidusskolā deputāta pamatzināšanas nemāca. Turklāt izvēles priekšmetā "Politika un tiesības" pašvaldībām ir veltīta 1/100 daļa no programmas. Līdz ar to, beidzot skolu, tās audzēkņi neko neuzzina par pašvaldības atšķirībām no valsts. Ļeņina ideja, ka "katra ķēkša var pārvaldīt valsti", Latvijā ir populāra.

Katram iedzīvotājam, ne tikai deputātam, tiešsaistē ir pieejama LPS "Pašvaldības deputāta rokasgrāmata". Iesaku to palasīt tiem, kas piedalās politiskajās partijās un vēlētāju apvienībās. Savukārt jautājums par deputāta kandidāta motivāciju ir lietderīga zinātnisko pētījumu tēma. Tas, ka katram ir iespēja kļūt par deputātu, pieder pie augsta demokrātijas standarta. Taču tajā pašā laikā veselais saprāts mums saka, ka, darot kādu darbu, vajadzētu būt arī zināšanām.

Guntars Gogulis, Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors:

Ņemot vērā, ka deputāts darbojas valsts pārvaldē, viņam ir jābūt valstij lojālam, ko nodrošina likumā noteiktās prasības personai, kas vēlas un vispār var kandidēt pašvaldības vēlēšanās. Deputātam galvenais ir iedzīvotāju uzticība. Tieši viņš ir tā persona, kura atbilst lielākajai daļai teritorijas iedzīvotāju dzīves vērtību, uzskatiem un kurai ir spējas formulēt viedokli un realizēt iedzīvotāju idejas.

Ainārs Mežulis, ZZS Saeimas frakcijas deputāts, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts, bijušais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs:

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka to personu loku, kuras var kandidēt pašvaldības vēlēšanās, tostarp nosakot konkrētus ierobežojumus. Savukārt pilsoņiem, attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem, ir noteiktas vēlēšanu tiesības. Tieši vēlētāji ir tie, kuri, izvērtējot deputātu kandidātu pieredzi, zināšanas, padarīto un izteiktos solījumus, ievēl savus priekšstāvjus pašvaldības domē. Pieredze liecina, ka pašvaldību domēs pārstāvētie deputāti ir ar dažādu profesionālo un dzīves pieredzi, kā arī zināšanām un izglītību. Īpaši priecē tas, ka pašvaldību darbā aktīvi iesaistās arī gados jauni cilvēki, kuriem ir jaunas idejas un jauns skatījums uz to, kā attīstīt savu novadu vai pilsētu.

Uzskatu, ka LPS "Pašvaldības deputāta rokasgrāmata" var kalpot kā labs palīgs un izziņas avots pašvaldību deputātiem ikdienas darbā, risinot pašvaldības iedzīvotājiem būtiskus jautājumus.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI