Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Deputāta darbības apstākļu nodrošināšanu un atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu nosaka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums. Algas un sociālo garantiju robežas reglamentē citi likumi, kā arī par to lemj pati dome.
Likums paredz algot domes priekšsēdētāju, bet neierobežo citu algotu amatu skaitu
Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 63. pantu domes priekšsēdētāja amats ir algots. Dome var lemt par citu domes algotu amatu noteikšanu. Vai tam ir kādi kritēriji, piemēram, cik būs vietnieku?
"Priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki. Par vietnieku skaitu lemj dome un nosaka to pašvaldības nolikumā. Tā ir autonoma pašvaldības kompetence, un katra pašvaldība nosaka savu organizatorisko un vadības struktūru atbilstoši funkcijām, noslogotībai, kapacitātei un finansējumam," uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Laura Jansone.
Nosakot domes amatpersonu un pārējo deputātu atlīdzību un sociālās garantijas, domei ir jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) prasības.
Pašvaldības dome reglamentē mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot šajā likumā norādītos ierobežojumus. Ja pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldības domes komitejas priekšsēdētājs vai pašvaldības domes deputāts neieņem algotu amatu pašvaldības domē, mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam.
Atlīdzības likuma 5. panta pirmajā daļā ir konkrēti noteikts, ka pašvaldības domes deputātu mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kam piemērots šāds koeficients:
Mēnešalgas aprēķinā ņem vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikā paziņoto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru pilnos eiro, piemērojot attiecīgu koeficientu. Šogad šo koeficientu reizina ar 818 eiro (2015. gada vidējā alga). Līdz ar to alga mainās līdz ar vidējo darba samaksu valstī.
Deputāts var strādāt arī citu algotu darbu pašvaldībā, par kura veikšanu ar viņu tiek noslēgts darba līgums atbilstoši Darba likuma nosacījumiem.
Līdz ar to pašvaldības domes deputāts, kurš ir, piemēram, skolas direktors, sociālā dienesta vadītājs, personāla lietvedis u. tml. un neieņem algotu amatu domē, par savu tiešo darba pienākumu pildīšanu saņem mēnešalgu atbilstoši attiecīgajiem amata (darba) pienākumiem.
Savukārt par deputāta pienākumu pildīšanu viņš saņem deputāta mēnešalgu proporcionāli nostrādātajam laikam, tas ir, proporcionāli laikam, kas veltīts deputāta pienākuma pildīšanai, paskaidrots ministrijas sniegtajā informācijā.
Pašvaldība lēmumos patstāvīga, algas atklātas
Uz jautāto, vai pašvaldībām nolikumi par deputātu darba samaksu un sociālajām garantijām ir jāsaskaņo VARAM un kas kontrolē iespējamās neatbilstības, L. Jansone norāda, ka pašvaldību iekšējos noteikumus nesaskaņo ar VARAM. Primāri tā ir domes atbildība. Pašvaldību rīcību ar finanšu līdzekļiem kontrolē Valsts kontrole, veicot revīzijas. Saņemot konkrētu sūdzību par konkrētu pašvaldību, VARAM to pārbauda un, ja konstatē nepilnības, norāda pašvaldībai, ka ir pārkāptas likuma prasības.
"Katrai pašvaldībai darbības laikā ir izveidojusies sava prakse un pieredze atlīdzības sistēmas veidošanā, un pašvaldībām ir rīcības brīvība sava finansējuma izlietošanā un atlīdzības noteikšanā," uzsver VARAM pārstāve.
Tātad katras pašvaldības dome pati konkrēti nosaka darba samaksas, sociālo garantiju maksāšanas kārtību.
Pašvaldību pienākums ir publiskot deputātu algas. Tādējādi iedzīvotāji, ja ir interese, var gūt informāciju, cik daudz vai maz deputāts par savu darbu saņem.
Saskaņā ar likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto pašvaldības deputātiem ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestā valsts amatpersonas deklarācija. Tās ir publiskas.
Deputāta statusa likums paredz pašvaldībai pienākumu nodrošināt deputātam darba apstākļus:
Atlīdzības likumā ir precizējoši noteikts, kādā apmērā izdevumus drīkst apmaksāt, un arī par to sava kārtība ir jānosaka domei.
Atlīdzības likumā ir noteikta arī virkne sociālo garantiju.
Deputāti ir sociāli apdrošināti
Tā kā pašvaldības deputāti algu saņem proporcionāli nostrādātajam laikam, tā var būt visdažādākā – daži desmiti eiro mēnesī, vairāki simti utt. Vai no šīs algas ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas un attiecīgi deputāts tad ir sociāli apdrošināts? Līdz ar to, ja iestājas sociālās apdrošināšanas gadījums, piemēram, deputāts saslimst vai deputāte dodas maternitātes atvaļinājumā, arī šīs iemaksas ņem vērā, aprēķinot pabalstus?
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga skaidro, ka saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2.c punktā noteikto pašvaldības deputāts, kuram ir noteikta atlīdzība, ir darba ņēmējs. Tātad, ja pašvaldības deputātam ir noteikta atlīdzība, tad neatkarīgi no atlīdzības apmēra viņš ir darba ņēmējs, un darba devējam šis deputāts ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā darba ņēmējs, kā arī jāiekļauj viņš darba devēja ziņojumā, norādot darba ienākumus un aprēķinātos nodokļus.
Līdz ar to šāds pašvaldības deputāts ir sociāli apdrošināts un, ja iestājas sociālās apdrošināšanas gadījums, piemēram, deputāts saslimst vai deputāte dodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, šīs iemaksas ņem vērā, aprēķinot slimības un maternitātes pabalstus.
VSAA atgādina, ka slimības un maternitātes pabalstus piešķir, ja pabalsta saņēmējs darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā negūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.
Tiesības uz ikmēneša divu algu pabalstu
Domes vadītājiem, kas bijuši amatā pēc 1990. gada 4. maija un ir pirmspensijas vecumā, noteiktas īpašas sociālās garantijas, ja viņi zaudē amatu. Pašvaldība viņiem maksā pabalstu un veic arī sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijai.
A. Jakseboga klāsta, ka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.1 pantā ir noteiktas bijušā pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka tiesības uz ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā.
Pabalstu pašvaldība piešķir, pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu, kuru iesniedz attiecīgajai pašvaldībai, ja persona atbilst visiem minētajiem kritērijiem:
Ja personai vienlaikus ir tiesības uz šajā pantā noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz attiecīgi invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.
Savukārt 2008. gada 9.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 728 paredz kārtību, kādā pašvaldība par minētā pabalsta saņēmējiem veic sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijas apdrošināšanai.
Personas pensijas apdrošināšanai tiek reģistrētas VSAA. 2016. gadā pensijas apdrošināšanai VSAA ir reģistrētas 22 personas, kuras kā bijušie pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāji vai priekšsēdētāja vietnieki saņem minēto pašvaldības pabalstu.
No pašvaldības maksātā regulārā ikmēneša pabalsta tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nodokļu maksātājam ir tiesības uz neapliekamo minimumu. Par to varat izlasīt LV portāla e-konsultācijā "Par neapliekamā minimuma piemērošanu".
