Domes vadības vēlēšanas. Kāda ir kārtība pirmajā domes sēdē?

Deputātu skaits pašvaldībā – atbilstoši iedzīvotāju skatam

Kopumā 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti 1614 deputāti, no tiem 40 pašvaldībās – deviņi deputāti, četrās pašvaldībās – 13 deputāti, 58 pašvaldībās – 15 deputāti, 16 pašvaldībās – 17 deputāti, Rīgas domē – 60 deputāti.

Atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldībā deputāti iegūst attiecīgu skaitu mandātu. Jūrmalā – 15 deputāti, Valmierā – 13 deputāti, Liepājā – 15 deputāti, Ventspilī – 13 deputāti, Daugavpils – 15 deputāti, Rēzeknē – 13 deputāti, Jelgavā – 15 deputāti, Jēkabpilī – 13 deputāti, Ādažos – 15, Gulbenē – 17, Alūksnē – 15, Balvos – 15, Preiļos – 15, Viļānos – 15, Aizputē – 15, Mērsragā – 9, Talsos – 17, Dobelē – 17, Tērvetē – 9, Engurē – 15. Pārējo pilsētu ievēlēto deputātu mandātu skaitu var meklēt CVK mājaslapā.

Lielākais domes sastāvs ir Rīgā – tie ir 60 jaunievēlēti deputāti. Viņu pirmā domes sēde notiek šodien, 22. jūnijā, līdz ar to galvaspilsētā stāsies spēkā gan jaunievēlēto deputātu pilnvaras, gan tiks ievēlēts domes priekšsēdētājs un vietnieks. Līdz šim daudzās pašvaldībās jau ir notikusi pirmā domes sēde, kurā tika ievēlēts vai pārvēlēts jaunais domes priekšsēdētājs, piemēram, Ventspilī ievēlēja Aivaru Lembergu, Ogrē – Egilu Helmani, Limbažos – Didzi Zemmeru, Talsos – Edgaru Zelderi, Preiļos – Marutu Plivdu, Ludzā – Edgaru Mekšu, Rēzeknē – Monvīdu Švarcu. Turpretī, piemēram, Valmierā domes pirmā sēde ir plānota tikai 29. jūnijā.

Kontaktpersona – saraksta iesniedzējs

Vispirms, kad ir zināmi vēlēšanu rezultāti, tos apstiprina vēlēšanu komisija. Pēc tam 3 darba dienu laikā rezultātus var apstrīdēt. Visus iesniegtos protestus par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu izskata CVK. Pēc 3 darba dienām pirmais pēcvēlēšanu darba kārtības punkts ir uzskatāms par izpildītu. "Rīgā bija iesniegti protesti, bet pēc CVK izskatīšanas visi tika noraidīti," stāsta J. Kokins.

"Jaunievēlētās domes pirmā sēde notiek neatkarīgi no tā, vai mainās vai nemainās domes sastāvs."

Vēlēšanu rezultātus paziņo kandidātu saraksta iesniedzējam vai iesniedzējiem, ja tādi ir vairāki. J. Kokins skaidro, ka saraksta iesniedzējam tiek paziņots ievēlēto deputātu skaits un viņu vārdi, personīgi jaunievēlētajiem deputātiem nekas netiek paziņots. "Agrāk, vēl 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, pieteikumā katram deputāta kandidātam bija jānorāda arī sava adrese, līdz ar to katram jaunievēlētajam deputātam tika individuāli nosūtīts paziņojums par mandāta iegūšanu ierakstītas vēstules veidā. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās kandidātiem vajadzēja norādīt tikai pilsētu, kurā reģistrēta dzīvesvieta, tāpat pieteikumā netiek prasīts ne mobilais telefons, ne e-pasts, tāpēc saziņas persona ir saraksta iesniedzējs," turpina J. Kokins.

Pirmā jaunievēlētās domes sēde

Likuma "Par pašvaldībām" 19. pants nosaka, ka jaunievēlētās domes pirmo sēdi sasauc republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs iepriekš noteiktā termiņā. Savukārt Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 45. pants paredz, ka vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs jeb sēdes vadītājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas.

Ar jaunievēlētās domes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās domes pilnvaras. Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins skaidro, ka "neatkarīgi no tā, vai mainās vai nemainās domes sastāvs, notiek gan pirmā jaunievēlētās domes sēde, gan tiek ievēlēts domes priekšsēdētājs, jo esošajiem deputātiem beidzas pilnvaru termiņš, bet jaunievēlētajiem tas sākas".

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa norāda, ka "pirmā domes sēde un ar to saistāmie jautājumi vairs nav CVK kompetencē, izņemot Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kā izpildi mēs pārraugām, noteiktais, proti, ka pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi". Taču K. Bērziņa vērš uzmanību, ka detalizētāka kārtība, kādā izvēlas kandidātus domes priekšsēdētāja amatam, ir noteikta katras pašvaldības iekšējos normatīvajos aktos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesaka pirmo domes sēdi attiecīgajā datumā sasaukt līdz plkst.12.

Balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm

Likuma "Par pašvaldībām" 34. pants nosaka, ka novada domes sēdi var atklāt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no ievēlēto deputātu skaita. Savukārt VARAM norāda: "Ja jaunievēlētās domes pirmajā sēdē deputātu skaits neveido kvorumu, sēdi nedrīkst atklāt." Tādā gadījumā pirmā jaunievēlētās domes sēde ir jāsasauc atkārtoti.

"Personīgi jaunievēlētajiem deputātiem nekas netiek paziņots."

Tālāk tiek apstiprināta darba kārtība, proti, saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 19. pantu tiek paziņota domes pirmās sēdes darba kārtība – notiek domes priekšsēdētāja vēlēšanas. VARAM skaidro, ka vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs pirmajā domes sēdē ierosina izvirzīt kandidātus domes priekšsēdētāja vēlēšanām, kam seko neliels pārtraukums, kura laikā kandidātu uzvārdi tiek ierakstīti balsošanas vēlēšanu zīmēs.

Nosaka balsu skaitīšanas komisiju

Turpinot pirmo domes sēdi, tās vadītājs ierosina vienoties par balsu skaitīšanas komisijas gan skaitlisko sastāvu, gan vārdisko sastāvu, proti, notiek balsošana, kurā tiek noteikts balsu skaitīšanas komisijas sastāvs. Tajā tiek ievēlēts attiecīgs jaunievēlēto deputātu skaits (parasti nepāra).

"Izvirzīt kandidatūru var kaut vai visi," stāsta J. Kokins.  VARAM norāda, ka "balsu skaitīšanas komisijā ir vismaz trīs personas, tie var arī nebūt deputāti". Turpinot J. Kokins norāda, ka "balsu skaitīšanas komisijas izveide normatīvajos aktos nav aprakstīta, bet tā ir standarta procedūra visās sanāksmēs un kongresos, proti, tiek noteikts skaitliskais sastāvs, tiek izvirzītas kandidatūras, pēc kā notiek balsošana un tiek ievēlēti vairākumu ieguvušie kandidāti".

Debatēs laiks ir ierobežots

Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs dod iespēju izteikties izvirzītajiem kandidātiem un uzdot viņiem jautājumus, kā arī apspriest kandidatūras, ja deputāti šādu vēlmi izsaka. Piemēram, Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums paredz, ka debatēs, uzstājoties par vienu jautājumu, katram runātājam tiek dotas 5 minūtes, bet atkārtoti var uzstāties vienu reizi – 3 minūtes. J. Kokins skaidro, ka minētajā nolikumā nav atrunāts, cik ilgi var uzstāties ar savu runu domes priekšsēdētāja kandidāts – par to kopīgi vienojas jaunievēlētie deputāti, taču parasti tās ir 15 minūtes ne vairāk.

Sēdes vadītājs pasludina pārtraukumu, kurā izveidotā balsu skaitīšanas komisija ieraksta vēlēšanu zīmēs kandidātus nu jau domes priekšsēdētāja vēlēšanām. Pēc pārtraukuma sēdes vadītājs dod vārdu balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam, kurš iepazīstina ar balsošanas kārtību.

Nepieciešama vairāk nekā puse balsu

VARAM norāda, ka tālāk vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs izsludina pārtraukumu, kurā notiek aizklātā balsošana un kurā balsu skaitīšanas komisija saskaita par domes priekšsēdētāja kandidātiem nodotās balsis. Tad tiek paziņoti aizklātās balsošanas rezultāti. J. Kokins skaidro, ka "nodotās balsošanas zīmes skaita manuāli un Rīgā tas nemaz tik ātri nenotiek, jo, kamēr saskaita un saraksta visu protokolos, laiciņš paiet". Vēlēšanu zīmes netiek iznīcinātas, ja ir nepieciešamība, tās var atkārtoti pārbaudīt.

"Katram runātājam tiek dotas 5 minūtes, bet atkārtoti var uzstāties vienu reizi – 3 minūtes."

Savukārt saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 19. panta ceturto un piekto daļu "novada domes priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts saņēmis vairāk nekā pusi no novada domes deputātu balsīm. Ja ir izvirzīti vairāki kandidāti un neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu pirmajā kārtā, tiek rīkota atkārtota balsošana par tiem diviem kandidātiem, kuri saņēmuši visvairāk balsu. Ievēlēts ir tas kandidāts, kurš saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Ja arī otrajā kārtā neviens no kandidātiem nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota balsošana par to kandidātu, kurš otrajā kārtā saņēmis vairāk balsu". Savukārt, ja neviens no kandidātiem trešajā kārtā nav saņēmis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas domes priekšsēdētāja vēlēšanas. Turpretī, ja nosacījumi ir izpildīti, sēdes vadītājs pasludina priekšsēdētāju par ievēlētu un nodod domes sēdes vadību viņam.

Likuma 20. pants nosaka, ka pirmajā domes sēdē pēc domes priekšsēdētāja ievēlēšanas no domes deputātu vidus ievēl arī priekšsēdētāja vietnieku un pastāvīgās komitejas. Turklāt domes priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki, par to lemj deputāti. Dome priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar klātesošo domes deputātu balsu vairākumu.

Mazajās pašvaldībās jaunievēlētie deputāti pirmajā sēdē nereti iepazīstas ar domes nolikumu, ja visi šādai redakcijai piekrīt, atbilstoši nolikumam notiek arī domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāju un vietnieku ievēlēšana. "Iespējams, ka tas notiek pirmajā domes sēdē, taču, ja deputāti lemj, ka ir nepieciešamas izmaiņas nolikumā, piemēram, nepieciešams izveidot vēl kādu komiteju, tad vispirms tiek veiktas izmaiņas nolikumā un tikai tad nākamajā domes sēdē tiek balsots par komiteju vadītājiem," skaidro Mārupes novada sabiedrisko attiecību speciāliste Uva Bērziņa.

Darbs neapstājas

Saskaņā ar Rīgas pašvaldības nolikumu, ja domes priekšsēdētāja nomaiņa notiek kārtējo vēlēšanu rezultātā, tad pašvaldības darba nepārtrauktību pārejas periodā līdz jaunā domes priekšsēdētāja ievēlēšanai nodrošina Rīgas pilsētas izpilddirektors, kuram Rīgas domes sekretariāts nodod izskatīšanai domei, domes priekšsēdētājam, viņa vietniekam un domes komitejām adresētos dokumentus.