Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mainoties valstī noteiktajai minimālajai algai, vienlaikus palielinās arī šī pabalsta apmērs tiem, kam pabalsts piešķirts iepriekšējos gados.
LV portāla infografika
Pašvaldību vadītājiem, zaudējot amatu piecus gadus pirms pensijas vecuma (un arī pensijas vecumā), ir tiesības uz ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā vai daļu no šī pabalsta visu turpmāko mūžu. Domes deputāta statusa likums šo sociālo garantiju ļauj izmantot, ja kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir būts pašvaldības vadībā vismaz divus sasaukumus. Šīs tiesības arī turpmāk varēs izmantot tie, kas amatā bijuši līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Jaunās administratīvi teritoriālās reformas gatavošanas gaitā tika rosināts bijušajiem pašvaldību vadītājiem liegt šādas “izdienas pensijas”. Tomēr tiesiskās paļāvības principa saglabāšanai tik radikālu lēmumu Saeima nepieņēma, un Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā vien pieņēma grozījumus, kas privilēģiju saglabā tiem, kuri to būs nopelnījuši līdz šā gada 30. jūnijam.
Īpašas sociālās garantijas tika noteiktas pirms 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas, kurā daudzi pašvaldību vadītāji zaudēja amatus, jo to vienkārši kļuva ievērojami mazāk.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda uz likumā paredzēto: Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma (turpmāk –Deputāta statusa likums) 15.1 pantā ir noteiktas sociālās garantijas konkrētām amatpersonām, ja tās atbilst noteiktiem kritērijiem. No šī gada 4. maija minētā norma ir mainīta.
Attiecīgi Deputāta statusa likuma 15.1 panta pirmā daļa turpmāk noteic, ka tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā ir personai, kura laika posmā no 1990. gada 4. maija līdz 2021. gada 30. jūnijam bijusi pilsētas domes, vēlētas rajona padomes, novada domes vai pagasta padomes:
Vienlaikus personai, kura pretendē uz minēto ikmēneša pabalstu, jāatbilst likuma 15.1 panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem:
Pašvaldībai ir pienākums izdot obligāto administratīvo aktu par pabalsta piešķiršanu, ja tiek konstatēta personas atbilstība visiem pabalsta saņemšanas kritērijiem.1
Arī pašvaldībās vietvaru koalīcijas mēdz pārgrupēties, un līderi mainās. Atbildot uz LV portāla jautājumu, vai “ieskaitei” ir jānostrādā viss sasaukums vai arī tad, ja sasaukumos būts amatā tikai kādu laiku, pienākas likumā paredzētās tiesības uz pašvaldības pabalstu, VARAM norāda: uz pašvaldības pabalstu konkrētās amatpersonas var pretendēt, ja ir nostrādāti pilni divi sasaukumi. Izņēmums zināmos apstākļos var pastāvēt Deputāta statusa likuma 15.1 panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajā gadījumā –priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienā pašvaldībā vienu sasaukumu un priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks vienu sasaukumu šajā pašvaldībā līdz dienai, kad tā apvienojusies ar citu pašvaldību.
Šogad valstī noteiktā minimālā mēnešalga ir palielināta līdz 500 eiro. Tatad pabalsts ir 1000 eiro. Vai minimālās algas izmaiņas ietekmē arī iepriekš deputātiem piešķirtos pabalstus?
Mainoties valstī noteiktajai minimālajai algai, vienlaikus palielinās arī šī pabalsta apmērs tiem, kam pabalsts piešķirts iepriekšējos gados, jo ikmēneša pabalsta piešķiršanas tiesiskais pamats ir Deputāta statusa likuma 15.1 pants un konkrētajā normā ir arī noteikts ikmēneša pabalsta apmērs – divu minimālo mēnešalgu apmērs, skaidro VARAM.
Jau minētais konkrētais likuma pants noteic, ka pašvaldība ne tikai maksā pabalstu, bet arī veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kurai ir piešķirts un tiek izmaksāts pabalsts un kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.
Kārtību, kādā veicamas un atmaksājamas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai par personu, kura saņem pabalstu, un šo iemaksu apmēru, kā arī kārtību, kādā reģistrējams minēto personu valsts pensijas kapitāls, nosaka Ministru kabineta 2008. gada 9. septembra noteikumi Nr. 728.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Vita Cinīte skaidro: par personu, kura bijusi pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks (turpmāk: bijušais domes vadītājs) un saņem pašvaldības pabalstu, pašvaldība valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) pensiju apdrošināšanai veic no pašvaldības budžeta līdzekļiem 20% apmērā no pabalsta summas.
Tā kā saskaņā ar likuma 15.1 pantu ikmēneša pašvaldības pabalsta summa bijušajam domes vadītājam ir noteikta divu minimālo algu apmērā, tas arī ir VSAOI objekts.
Piemēram, ja šogad pabalsts ir 1000 eiro, tad pašvaldība maksā bijušajam vadītājam 1000 eiro (pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa) un vēl kā iemaksas pārskaita 200 eiro (20%) no pabalsta (bruto) pensiju budžetā. Līdz ar to par šo summu papildinās pabalsta saņēmēja pensijas kapitāls.
Tā kā ikmēneša pašvaldības pabalsta summa bijušajam domes vadītājam ir piesaistīta valstī noteiktajai minimālajai algai, tad arī VSAOI objekts mainās līdz ar valstī noteiktās minimālās algas apmēru maiņu.
Sākotnēji (no 2008. gada) likumā bija paredzēts, ka pabalstu maksā personai, kura ir sasniegusi vecumu, kas ir vismaz par pieciem gadiem mazāks nekā vecums, no kura rodas tiesības uz vecuma pensiju, vai personai, kas atzīta par invalīdu. Ar 2010. gada 13. maija likuma grozījumiem pabalsta tiesības tika noteiktas arī personai, kas sasniegusi pensijas vecumu.
Tātad pabalstu var pieprasīt arī pensijas vecumā. Vienlaikus gan abus maksājumus pilnā apmērā – pensiju un vēl arī pabalstu – cilvēks tomēr nesaņem.
Ja personai vienlaikus ir tiesības uz likuma 15.1 pantā noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad pašvaldība izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz attiecīgi invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru, norāda V. Cinīte.
Tas nozīmē, ka arī iemaksas pensiju apdrošināšanai par pašvaldības pabalsta saņēmēju pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma (vai dienas, kad personai piešķirta vecuma pensija ar atvieglotiem noteikumiem) sasniegšanas pašvaldība vairs neveic.
Likumā ir noteikts, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai neveic par laikposmu, kurā persona ir nestrādājošs invalīds. Kā šī norma saprotama?
Kā skaidro V. Cinīte, VSAOI pensiju apdrošināšanai par laikposmu, kurā bijušais domes vadītājs ir nestrādājošs invalīds, tiek veiktas saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” kā par personu ar invaliditāti, kura nav reģistrēta kā darba ņēmējs vai nav obligāti sociāli apdrošināta kā pašnodarbinātais.
Par šādām personām VSAOI pensiju apdrošināšanai tiek veiktas no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta 20% apmērā no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50%. (To nosaka MK 2001. gada 5. jūnija noteikumu Nr. 230 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem” 14.2. apakšpunkts).
Ja bijušais domes vadītājs strādā, tad neatkarīgi no tā, vai persona saņem invaliditātes pensiju vai ne, pašvaldība pabalstu nepiešķir un nemaksā.
Deputāta statusa likumā noteiktais pabalsts tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Bijušajiem pašvaldību vadītājiem maksāto ikmēneša pabalstu (divu minimālo mēnešalgu apmērā) apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 23% nodokļa likmi (ja ienākuma izmaksātājs elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā nav atzīmēts kā galvenā ienākuma gūšanas vieta). Un šis pabalsts tiek ieskaitīts gada apliekamajā ienākumā, piemērojot progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes 20%, 23% un 34%, nodokļa piemērošanas kārtību paskaidro Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Šāds pabalsts – pēcnodarbinātības labums – likumā tika ieviests 2007. gadā, tā nepieciešamību pamatojot ar vairākiem apstākļiem, tostarp ar vēlētas amatpersonas grūtībām atgriezties darbā iepriekšējā specialitātē.
Valsts kontrole 2019. gadā veiktajā revīzijā “Vai valstī īstenotā sociālās iekļaušanas politika sasniedz tai izvirzītos mērķus nabadzības mazināšanas jomā?” aprēķinājusi: tā kā pabalsta apmērs ir atkarīgs no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz ar minimālās mēneša algas izmaiņām laikā no pabalsta ieviešanas 2007. gadā līdz 2018. gadam tā apmērs jau bija palielinājies 2,5 reizes.
VK pievērsusi uzmanību arī tam, ka daļa pašvaldību šo pabalstu bija izmaksājušas no sociālās aizsardzības izdevumiem. Revīzijā norādīts uz Valsts kontroles ieskatā apšaubāmu minētā pabalsta noteikšanas pamatojumu, kā arī uz šāda pabalsta vietu pašvaldību jau tā trūcīgajā sociālā atbalsta sistēmā, katru gadu atņemot tai nozīmīgus finanšu līdzekļus.
Saskaņā ar revidentu apkopoto informāciju no revīzijas izlasē iekļautās 21 pašvaldības 2017. gadā 14 pašvaldības pabalsta izmaksai izlietoja budžeta līdzekļus 220 473 eiro apmērā un 2018. gadā 15 pašvaldības – 307 740 eiro apmērā. Revidenti aplēsa, ka ar 2018. gadā 15 pašvaldībās šim pabalstam novirzīto finansējumu varētu finansēt pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai vismaz 69 Latvijas pašvaldībās.
Lai veicinātu efektīvu un produktīvu sociālā atbalsta pasākumiem paredzētā finansējuma izlietošanu un vienlīdzīgu attieksmi pret visām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajām personām, VK aicināja Ministru kabinetu izvērtēt likumā paredzētā pabalsta pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam nepieciešamību, ņemot vērā, ka valstī pastāv daudzi dažādi veidi pārkvalifikācijai, personai pārtraucot pildīt noteikta amata pienākumus.
Savukārt saimnieciskā gada pārskata revīzijā par 2019. gadu Valsts kontrole apkopoja visu 119 pašvaldību datus, konstatējot, ka 2019. gadā 85 pašvaldības ir aprēķinājušas minēto pēcnodarbinātības pabalstu 222 personām kopumā 1 miljona 126 774 eiro apmērā un šī pabalsta izmaksai turpmākajos periodos ir paredzējušas finansējumu 11 miljonu 180 568 eiro apmērā, kuru Valsts kontroles ieskatā varētu izmantot citu nozīmīgu pašvaldību iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai.
VK revīzijā norādīts, ka saskaņā ar normatīvā akta prasībām pašvaldībām noteiktos gadījumos ir pienākums nodrošināt noteiktu ikmēneša pabalsta izmaksu bijušajam pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam (vietniekam) un izveidot uzkrājumus atbilstoši paredzamajam mūža ilgumam pēc vecuma un dzimuma. Apkopojot informāciju par to, cik liels personu skaits valstī var pretendēt uz pabalsta saņemšanu un kāds ir uz pabalstu pieteikušos skaita īpatsvars, konstatēts, ka lielākajā daļā no pašvaldībām nav uzkrāta attiecīgā informācija, tāpēc pašvaldības ir iesniegušas savā rīcībā esošo informāciju, kas ir pieejama, sākot no 2009. gada.
Kopumā vismaz 722 personas atbilda normatīvajā aktā noteiktajam primārajam kritērijam – kā domes vai padomes priekšsēdētājs (algots vietnieks) šobrīd ir/vai ir bijis divus sasaukumus vienā pašvaldībā. Tostarp 222 personas jeb 31%, kas atbilst pabalsta piešķiršanai papildus noteiktajiem kritērijiem, pieteikušās un 2019. gadā saņēmušas pabalstu.
Deputāta statusa likumā noteikts, ka pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona neatbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem pabalsta piešķiršanai, kā arī tad, ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Pabalsta izmaksu izbeidz sakarā ar tās personas nāvi, kurai pabalsts piešķirts.
Pirms vairākiem gadiem komentārā LV portālam Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis rakstīja, ka parasti pēc vēlēšanām Latvijā nomainās aptuveni trešā daļa pašvaldību priekšsēdētāju.
2009. gada 1. jūlijā darbu sāka 109 novadu un deviņu republikas pilsētu domes – līdz tam bijušo vairāk nekā 500 pašvaldību vietā. Kopš 2011. gada 3. janvāra, kad stājās spēkā grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Latvijā ir 119 pašvaldības – 9 republikas pilsētas un 110 novadi.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz, ka Latvijā no 2021. gada 1. jūlija tiek izveidotas 42 administratīvās teritorijas – pašvaldības.
1 Administratīvās apgabaltiesas 2013. gada 5. marta spriedums lietā Nr. A420787110, 20. punkts.
