Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Lita Krone/ LETA
Parasti vēlēšanu rezultātā Latvijā nomainās aptuveni trešā daļa pašvaldību priekšsēdētāju. Tas nodrošina zināmu stabilitāti – iepriekš uzsāktie darbi tiek turpināti, priekšrocības vietējiem vēlētājiem un vietējiem uzņēmējiem tiek saglabātas. Nespējot ar idejām, priekšlikumiem vai agrāk paveikto pārliecināt vēlētājus, tiek rosināts vadītāju nomainīt. Trešā daļa jauno domes priekšsēdētāju nav maz. Tas nodrošina jaunas pieejas un ļauj labot iepriekš pieļautās kļūdas. Tas atbilst normālam demokrātijas pārstāvniecības vērtējumam – notiek pakāpeniska līderu nomaiņa.
Atšķirīgās vēsturiskās situācijās un atsevišķās teritorijās prasība ierobežot laiku amatā var dot gan pozitīvu, gan negatīvu efektu. Šādi ierobežojumi var kļūt tiesiski, tie prasīs izmaiņas likumos un aprēķināmus papildu izdevumus, taču tehniskie un finanšu jautājumi nebūt nav svarīgākie. Savukārt aspekti, kas varētu rosināt priekšlikuma piekritējus vai pretiniekus precizēt savu viedokli, ir vairāki.
Neformālā līdera vietā jāievēl mazāk efektīvs (formālais) līderis
Dome ir teritorijas vēlētāju spogulis – viņi izvēlas sarakstu un pārvieto vēlamos kandidātus saraksta augšgalā atbilstoši saviem priekšstatiem par vēlamo vadību. Demokrātija nenodrošina prasmīgākos vadītājus, taču garantē iespēju nomainīt neveiksmīgus lēmējus. Vadītāju izvēlas deputāti.
Pašvaldības politiskais vadītājs ir domes priekšsēdētājs. Viņam nav jābūt profesionālim kādā noteiktā jomā. Vislabāk būtu, ja šis vadītājs būtu profesionāls politiķis. Lai tehniski vadītu darbus pašvaldībā, obligāti tiek izveidots izpilddirektora amats, kurā būtu jāstrādā vadīšanas speciālistam. Atkarībā no domes priekšsēdētāja prasmēm un vadības stila dome deleģē izpilddirektoram vadības funkciju apjomu.
"Trešā daļa jauno domes priekšsēdētāju nav maz."
Lai novērtētu ievēlēšanas laika ierobežojumu, ir svarīgi saprast, kā Latvijā tiek iegūts un zaudēts pašvaldības domes priekšsēdētāja amats. Lielākajā daļā pašvaldību tūlīt pēc vēlēšanām tiek sāktas sarunas ar mērķi izveidot vairākumu priekšsēdētāja ievēlēšanai. Šo sarunu gaitā tiek pārrunāti kopīgi veicamie darbi, lai vismaz daļēji izpildītu atšķirīgās priekšvēlēšanu programmās solīto. Deputāti no sava vidus meklē līderi, kas spēs nodrošināt pozitīvu virzību pašvaldības attīstībā. Cilvēku no malas ievēlēt nevar – tam jābūt cilvēkam ar deputāta mandātu, kurš prot veidot komandu. Tādējādi sistēma veicina, ka amatā nonāk neformālais līderis.
Dažkārt procesā iejaucas politiskās partijas, kas īsteno kaulēšanās procesu par amatiem pēc pašvaldību vēlēšanām, taču vairumā gadījumu šim procesam ir vietējs raksturs – ievēlētie deputāti meklē līderi, kurš ir spējīgs ap sevi apvienot darboties spējīgu koalīciju.
Aizliegums ievēlēt reālo līderi radītu situāciju, ka tiktu izvirzīts viņa "aizstājējs", kura loma ir vadīt sēdes, pakļaujoties reālā līdera vadībai. Pirms kāda laika šādu situāciju varēja novērot Krievijā, kad Putinu uz laiku nomainīja Medvedevs.
Stratēģiskās vadības efektivitāte var mazināties
Sistēma valsts un pašvaldību pārvaldē ir izveidota tā, lai maksimāli kavētu pašvaldību īstenotus vidēja termiņa vai ilgtermiņa pasākumus. Lai pašvaldība sasniegtu (vai vismaz tuvinātu) kādu mērķi, tai jāpārvar daudz vairāk problēmu nekā privātajam uzņēmējam.
Mērķis ir jāiestrādā savā attīstības stratēģijā, turklāt sabiedriskās apspriešanas procesā var rasties pretinieki. Gatavojot stratēģiju, ir jānodrošina gan iekšējā, gan ārējā diskusija, jāsaprot, kas būs tiešie ieguvēji un potenciālie zaudētāji, jāparedz kompensācijas pasākumi zaudētājiem, kā arī jāpārliecina centrālā valdība, ka šis pasākums ir vismaz līdzfinansējams no ES fondiem, un jāvienojas iekšienē, kādus darbus pašvaldība neveiks, līdzfinansējot iecerēto attīstības pasākumu. Aprakstītā procedūra aptuveni atbilst vienam ievēlēšanas periodam, taču iecere joprojām atrodas tikai uz papīra.
Lai saņemtu ES fondu vai citu valsts budžeta finansējumu, jāpārvar daudz birokrātisku šķēršļu. Pašu darbu veikšanai nepieciešams izstrādāt projektu, kas jāiepērk publiskajā iepirkumā, un jāatrod izpildītājs, kas atkal jāatrod publiskajā iepirkumā. Gan pirmā, gan otrā iepirkuma rezultāti var tikt apstrīdēti tiesu procesos.
"Pirms kāda laika šādu situāciju varēja novērot Krievijā, kad Putinu uz laiku nomainīja Medvedevs."
Pārregulējuma dēļ (un tā nav pašvaldības, bet ES un valsts atbildība) tiek izšķērdēts ne vien laiks (izstiepjot vienkārši atrisināmus darbus daudzu gadu garumā, projekta idejas morāli noveco), bet arī milzu resursi. Pašvaldības darbiniekiem jāpilda neloģiskas prasības un jātērē spēki, atbildot uz visdažādāko kontrolētāju un uzraugu jautājumiem. Ja projekts ir pabeigts jau otrā vēlēšanu perioda beigās, tad sekas kļūst redzamas tikai trešajā periodā.
Šis hipotētiskais labas idejas ieviešanas piemērs ir domāts, lai ātrākas vadības nomaiņas rosinātāji novērtētu, ka pašvaldības vadītājam vajag pietiekami daudz laika, lai mērķtiecīgi daudzu gadu garumā pieturētos pie noteiktas attīstības koncepcijas un to īstenotu. Mēs varam vērot ilgtermiņa pozitīvās pārmaiņas tieši tajās pašvaldībās, kurās domes priekšsēdētāji ir "ilgdzīvotāji". Mākslīgi samazinot atļauto vadības laiku, pastāv risks, ka stratēģiskās vadīšanas vietā dominēs īstermiņa populistiski risinājumi.
Idejai par vadītāju straujāku nomaiņu ir jēga, ja ir nepieciešami bezierunu izpildītāji – ko liek, to dara. Biežā maiņa šķietami samazina korupcijas risku. Turpretī, ja vajadzīga gudra ilgtermiņa vadība, tās īstenotājiem jābūt orientētiem uz ilgāku periodu.
Normālas profesionālās garantijas var šķist par dārgu
Obligātai priekšsēdētāja nomaiņai būtu blakusefekti. Pašlaik vairums deputātu strādā ārpus pašvaldības iestādēm, pamatā viņu darbs notiek brīvajā laikā, neskaitot domes un komiteju sēdes. Deputāti saglabā savas profesionālās iemaņas vai savas uzņēmēja prasmes. Turpretī interešu konflikta apkarošanas likumdošana aizliedz to darīt pašvaldības domes priekšsēdētājam – pēc valsts amatpersonas pienākumu izbeigšanās nav tik viegli atrast dzīves ekonomisko pamatu. Ieviešot obligāto nomaiņu, vai nu būtu jāievieš sociālās garantijas kā valsts prezidentam, vai jāļauj saglabāt profesionālās iemaņas.
Arī pašreizējā sistēmā pašvaldības vadītājs ir profesionāli neaizsargāts. Kļūt par domes priekšsēdētāju nevienu nemāca. Pirms nokļūšanas politiskā amatā vairumam cilvēku ir kāda karjera – tie ir skolotāji, zinātnieki, ārsti, uzņēmēji un citu visdažādāko profesiju pārstāvji, kuri, nonākot pašvaldības darbā, zaudē savu profesionālo kvalifikāciju. Šo kvalifikāciju neļauj uzturēt un saglabāt interešu konfliktu apkarošanas vārdā, neskaitot dažus izņēmumus.
Pašvaldības domes priekšsēdētājs zaudē amatu jau nākamajā sēdē, ja viņa kolēģi izdomā izveidot citādu koalīciju. Nav vajadzīgi nekādi pārkāpumi, pietiek ar lēmumu strādāt citādi. Līdz ar to privātajā sektorā pašvaldības vadītājam nav priekšrocību. Termiņa ierobežošana liktu izskatīt jautājumu par garantijām, kas daļai sabiedrības varētu šķist par dārgu.
Grozījumi būtu izdevīgi nestabilitātes veicinātājiem
Biežāka vadītāju maiņa nozīmē nestabilitātes pieaugumu, kā arī iedzīvotāju uzticības mazināšanos. Tas ir izdevīgi gan iekšējām, gan ārējām interešu grupām, kuru plānos ir ekonomiskā un politiskā nestabilitāte Latvijā.
Pirmkārt, tās ir lielvalstis, kurām nav vēlama ekonomiskā augšupeja ne ES, ne Latvijā. Otrkārt, tās ir ES dalībvalstis un starptautiskas korporācijas, kuras lūkojas uz Latviju kā savu preču un pakalpojumu tirgu un nevēlas produktivitātes pieaugumu, jo nestabilitāte mazina interesi investēt un orientēties uz produktīvu un labi apmaksātu darbu. Treškārt, tie ir iekšējie politiskie spēki, kuri, lai sasniegtu savus īstermiņa mērķus, labprāt izraisītu zināmu haosu.
Katrai politiskajai partijai ir savs dzīves cikls, tomēr nestabilitātes veicināšana pašvaldībās diez vai šo ciklu pagarinās. Ir tādi spēki, kuri seko ārvalstu interesēm, kuriem ir izdevīga vāja Latvija.
Izdevīgi partijām ar iepriekš kļūdainu reģionālo politiku
Vairākas Saeimā pārstāvētās partijas nerada vēlētājiem iespaidu, ka tās gribētu palīdzēt teritorijām, kurās ir pastiprināta depopulācija, kurās nav labi apmaksātu darbvietu vai kuras ir ar sliktām komunikācijas iespējām.
Reģionālās politikas līdzeklis ir arī nodokļu politika. Šīs politikas rezultātā veidojas teritorijas ar lieliem vai maziem pašvaldību ieņēmumiem neatkarīgi no reālā labklājības līmeņa. Nevēlēšanās labot šādas kļūdas tāpat noved pie vēlētāju neuzticēšanās politikas autoriem. Šo partiju saraksti negūst atbalstu lielākajā daļā pašvaldību, uzvar vēlētāju piedāvātie saraksti vai reģionālās partijas. Vēlētāji cer, ka šie deputāti rīkosies saskaņā ar vietējām vajadzībām un vietējām prioritātēm.
Nevarēdamas uzvarēt godīgā konkurencē, uz Rīgu orientētās partijas labprāt likumīgi nomainītu "nepareizos" vadītājus.
Izdevīgi ienācējiem politikā
Katrās vēlēšanās parādās saraksti, kuru vienīgā priekšrocība ir solījums būt godīgākiem. Tam arī daudzi notic, nesaprotot, ka pašvaldības vadīšana ir smags un komplicēts darbs, kurā jābūt zināmai skaidrībai, kā panākt vēlētājiem solītos labumus.
Tomēr šādu partiju vai sarakstu pārstāvji meklē vēl kādu ceļu, kā nokļūt pie varas. Tāpēc iespēja atcelt līdzšinējos vadītājus atbilst šādām interesēm – cerībā, ka nonākt pie varas varēs, nezinot, kas būtu darāms konkrētajā pašvaldībā.
Grozījumi būtu neizdevīgi iedzīvotājiem pašvaldībās ar stratēģisko vadību
Formāli stratēģiskā vadīšana tiek īstenota katrā pašvaldībā saistībā ar Attīstības plānošanas sistēmas likumu. Taču ir gan aktīvākas, gan mazāk aktīvas pašvaldības patstāvīgu iniciatīvu īstenošanā.
Likums ļauj pašvaldībai galvenokārt censties īstenot likumā noteikto, pieņemot, ka tirgus neredzamā roka kopā ar valsts redzamo roku atrisinās pārējās problēmas.
Likums ļauj īstenot arī aktīvāku pieeju. Šādās pašvaldībās tiek analizētas gan valdības, gan tirgus nepilnības, kuras pašvaldība cenšas mazināt patstāvīgi. Tas prasa lielāku uzņēmību un potenciāli rada lielākus konfliktus ar valdību vai atsevišķām uzņēmēju grupām. Vienlaikus stratēģiskajai vadībai šādās pašvaldībās nepieciešama lielāka stabilitāte.
Iedzīvotājiem otrā veida pašvaldībās šādi grozījumi samazinātu potenciālos ieguvumus no ilgtermiņa politikas.
Neizdevīgi uzņēmējiem pašvaldībās, kurās izprot līdzsvaru starp konkurenci un savējo aizsardzību
Uzņēmējdarbības atbalstu regulē pretrunīga likumdošana. Atbalstīt uzņēmējdarbību ir pašvaldības obligāts pienākums, viena no pašvaldības autonomajām funkcijām, taču gan ES, gan nacionālie likumi šādas iespējas ierobežo. Latvijā pastāv daudz iestāžu, kas rūpējas, lai pašvaldība nepalīdzētu savējiem iedzīvotājiem vai savējiem uzņēmējiem.
"Tas ir izdevīgi gan iekšējām, gan ārējām interešu grupām, kuru plānos ir ekonomiskā un politiskā nestabilitāte Latvijā."
Ekonomikas teorija neapgalvo, ka protekcionisms vienmēr ir slikts. Gluži otrādi – aizstāvot savējos, var paātrināt strukturālās reformas vai īstenot sociālos mērķus. Politikas māksla nav atbalstīt konkurenci un pilnībā noliegt protekcionismu. Politikas māksla ir atrast iedzīvotāju atbalstītu un ekonomiski pamatotu līdzsvaru.
Šī māksla nerodas vienā dienā. Pašvaldības vadītājam nepieciešama pieredze, kura veido izpratni par pareizo līdzsvaru savējo atbalstīšanā un prasmi to īstenot likumīgā veidā. Pārāk strauja vadītāju maiņa mazinātu atbalstu uzņēmējiem.
Neizdevīgi cilvēkiem, kuri izprot nosacījumus straujākam ekonomiskās aktivitātes un labklājības pieaugumam
Subjektīvi izdevīgums vai neizdevīgums ir atkarīgs no saņemtās informācijas un zināšanām. Cilvēki, kas domā, ka pašvaldības vienīgais uzdevums ir rīkoties saimnieciski, pildot likumā vai Ministru kabineta noteikumos uzdoto, tiek dezinformēti. Šādas dezinformācijas ietekmē biežāka pašvaldības vadītāju maiņa varētu likties izdevīga.
Realitātē nākotnes ekonomiskā attīstība Latvijā būs atkarīga no daudzveidības un prāta. Vajadzīgi gudri uzņēmēji, kas prot nopelnīt, maksājot lielas algas par produktīvu un radošu darbu. Te neder viena recepte, katrā teritorijā būtu vēlami atšķirīgi risinājumi. Lai katram novadam atrastu savu atšķirīgu nišu no kaimiņu novada un lai katrā vietā atrastu īpatnēju veidu, kā kļūt starptautiski konkurētspējīgiem, ir nepieciešams laiks un stabilitāte.
Sistēmas maiņu nevajadzētu pakārtot interešu grupu vēlmei nomainīt vienu vai otru pašvaldības priekšsēdētāju.
