AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
16. janvārī, 2018
Lasīšanai: 28 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Pašvaldības
2
9
2
9

Medus piliens Kurzemē – Saldus novads. Ar pozīciju un opozīciju

LV portālam: REINIS DONIŅŠ, Saldus novada domes priekšsēdētājs

Reinis Doniņš: “Startējot vēlēšanās, mūsu mērķis bija tomēr kaut ko mainīt.”

FOTO: Sintija Zandersone, LETA

"Saldus novads – medus piliens Kurzemē." Tā lasām vietējās pašvaldības mājaslapā. Novada ilgstspējīgas attīstības stratēģijā izvērstāks paskaidrojums: "Saldus novadu var salīdzināt ar bišu stropu: bites – tie mūsu iedzīvotāji; strops – novada teritorija; bišu šūnas – novada pagasti un pilsēta." Patiešām, strops ir paprāvs: gandrīz 1700 km2 plašajā teritorijā, kas ietver Saldus pilsētu un 15 pagastus, mīt vairāk nekā 25 tūkstoši iedzīvotāju.
īsumā
  • Saldus novadu Latvijas mērogā var dēvēt par lielu: 1700 km2 plašajā teritorijā, kas ietver Saldus pilsētu un 15 pagastus, mīt vairāk nekā 25 tūkstoši iedzīvotāju.
  • Saldus novads ir nozīmīgs transporta mezgls Kurzemē un Latvijā.
  • Novads vēsturiski veidojies kā ražošanas un pakalpojumu centrs, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu kopējā Kurzemes reģiona attīstībā.
  • Tomēr novadā ir vairākas nopietnas problēmas: ļoti nevienmērīgi attīstīti un apdzīvoti pagasti, daudzviet slikti vietējie ceļi, vairākās skolās ir pārāk maz skolēnu..
  • Pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām Saldus novadam ir jauna vadība, deputāti sadalījušies pozīcijā un opozīcijā.

Šādas lielas pašvaldības vadīšanai, nenoliedzami, vajadzīga arī jaudīga domes deputātu un administrācijas kapacitāte, kā arī vienoti pūliņi nākotnes ceļa bruģēšanai. Kā ar to vedas šobrīd, kad no novada 17 deputātiem aptuveni puse pērnvasar ievēlēta no jauna un pārstāv septiņas partijas, turklāt sadaloties pozīcijā un opozīcijā? LV portāla saruna ar novada domes priekšsēdētāju Reini Doniņu.

Kā īsumā raksturosiet Saldus novadu, šo Kurzemes medus pilienu?

Ir pilsēta – novada centrs, un tad ir lauku pagasti, starp kuriem, var teikt, ir pat milzīgas atšķirības. Ir pagasti – pilsētas pavadoņi – Saldus pagasts ar centru Druvā, Draudzība Novadnieku pagastā, tie jau ir tādi kā mazie piepilsētas guļamrajoni, jo lielākā daļa to iedzīvotāju strādā Saldū. Bet arī šajos pagastos ir diezgan attīstīta ražošana. Taču ir atsevišķi pagasti, teiksim, Vadakstes, kas ir daudz nomaļāki, tomēr arī tur ir mūsu cilvēki, par kuriem jārūpējas.

Pirms gadiem desmit Saldus novads pozitīvi izcēlās ar lielu darbspējīga vecuma cilvēku īpatsvaru, bet pēdējos gados iedzīvotāju skaits sarucis vismaz par diviem tūkstošiem. Kādā stadijā, jūsuprāt, patlaban ir novads?

Ir jau dažāda statistika: ka mums cilvēku kļūst arvien mazāk, ir bezdarbs un tamlīdzīgi, bet no mana skatpunkta – jebkurš laiks ir iespēju laiks. Arī pašlaik cilvēkiem tās ir jāizmanto. Sakām – ir bezdarbs. Bet vienlaikus arī trūkst speciālistu, tādēļ viņi ir lielā vērtē un var ļoti labi pelnīt. Lai cilvēki saņemtu cienīgas algas – tas ir mērķis, uz ko būtu jāiet. Par minimālām algām nevar ne īsti izskolot bērnus, ne domāt par ģimenes attīstību un vairākiem bērniem.

Kā, jūsuprāt, ir ar šīm zemajām algām – vai uzņēmēji patiešām nevar tās atļauties maksāt pienācīgas, jo tad izputēs, vai paši grib dzīvot ar nesamērīgi plašu vērienu?

Darba algu līdzsvarošanas process jau notiek, it īpaši tagad, kad darbinieku tik ļoti trūkst, uzņēmumu vadītāji saprot, ka labi speciālisti ir liela vērtība. Ja uzņēmumu patiešām vēlas noturēt un attīstīt perspektīvā, īpašniekam ir savās vajadzībās jāpieraujas un cilvēkiem jāmaksā vairāk. Savā iepriekšējā darbā jau senāk allaž centos saviem darbiniekiem nākt pretī, cik vien iespējams.

Iepriekš jūs bijāt mežsaimniecības uzņēmuma vadītājs un īpašnieks. Publiskajā telpā esat paudis, ka, kļūstot par novada domes priekšsēdētāju, savu uzņēmumu vairs nevadāt un esat nodevis drošās rokās. Kā tas izpaužas?

Uzņēmumam tagad ir cits valdes priekšsēdētājs, kas visu organizē. Esmu palicis kā īpašnieks. Tā kā uzņēmuma pamatdarbības būtība ir iegādāties meža īpašumus un tos apsaimniekot, biznesu galvenokārt veidojot ilgtermiņā, man nebija jēgas atteikties no uzņēmuma kā īpašniekam un nodot to kādam citam.

Esat teicis, ka iepriekšējā sasaukumā vēlējāties iekļūt domē, lai aizstāvētu mežsaimnieku politiskās intereses. Kādas?

Pirms kāda laika Aizsardzības ministrija "Latio" personā Zvārdē izpirka no privātīpašniekiem zemi un zemesgrāmatā reģistrēja uz "Latvijas valsts mežu" vārda. Izpirkšana notika par patiešām ļoti zemu cenu, ar iebiedēšanu par īpašuma piespiedu atsavināšanu. Daudzi tā arī pārdeva, bet es personīgi iesaistījos, lai cilvēkus aizstāvētu.

Tagad esat domes priekšsēdētājs, un šī interešu sfēra un atbildības joma ir jāpaplašina. Laikam jāmaina domāšanas veids, lai atteiktos no uzņēmēja skatpunkta?

Zvārdes lietā diezgan ātri radās atrisinājums, un nebija jau tā, ka tikai es vēlējos šai vienā virzienā strādāt. Bet, tiešām, līdz 2013. gadam man ar politiskajām aktivitātēm nebija lielas pieredzes, šie iepriekšējie četri gadi bija interesanti, lai saprastu, kā pašvaldībā visas lietas notiek, ka tu nevari būt deputāts, ja domā tikai par sava pagasta vai savas pārstāvētās jomas interesēm. Ir jāskatās kontekstā: ja mēs vienam pagastam vai vienai skolai prasām kādu atbalstu, kam vajadzīgas lielas investīcijas, tad salīdzinām un noskaidrojam, kāpēc tiem vieniem nevajag, bet šiem vajag. Iepriekšējā sasaukumā šis princips, manuprāt, netika ievērots.

Kā to izdarīt? Saldus novada pašvaldību diezgan smagi ir ķērusi politizēšanās infekcija, kas senākos sasaukumos vietējās pašvaldībās nebija vērojama. Domē ir pozīcija un opozīcija – tātad 17 deputātu starpā nav principiālas vienprātības, kaut gan pašvaldībai īstenībā ir jārisina saimnieciski jautājumi un šādā aspektā jāplāno arī attīstība. Opozīcijā ir četri Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti un...

...viens no "Vienotības".

Kāda jēga ir pozīcijai un opozīcijai viena novada pašvaldībā? Kas deputātiem ir dalāms?

Startējot vēlēšanās, mūsu mērķis bija tomēr kaut ko mainīt. Ja iepriekšējos astoņus gadus strādājušo vadību bijām gāzuši, tālākais scenārijs bija strādāt citādi. Bet, ja ir deputāti, kuri iestājas pret to, tad rodas opozīcija. To es uzskatu arī par attieksmi pret novadu. Kaut gan arī opozīcijā ir cilvēki, kuri nopietni strādā, nāk ar konstruktīviem priekšlikumiem.

Jūs tos ņemat vērā?

Jā, protams, tomēr saskaņā ar pirms vēlēšanām plānoto.

Bet patiesībā jūs pats it kā nemaz negribējāt kļūt par novada domes priekšsēdētāju. Kā tās kārtis sakrita?

Mēs, Latvijas Zemnieku savienības (LZS) deputāti, pirms vēlēšanām nekādu lielo kampaņu nerīkojām, izdevām vienu avīzīti, un tas arī bija viss. Pirms vēlēšanām bija diezgan skaidri redzams, ka būs divas frontes (LRA un Latvijas Zaļās partijas kandidāti), kuras savā starpā diez vai varēs vienoties, un mēs bijām pa vidu. Būtībā mums bija tā zelta kārts, un savās sanāksmēs arī spriedām, ka mums (ZZS) ir jābūt vadībā. Pēc vēlēšanām mūsu līdere vairs nevēlējās kļūt par domes priekšsēdētāju, bet, ja mēs gājām uz to, lai kaut ko mainītu, iepriekšējo vadību atstāt nevarēja. Uzņēmāmies atbildību un sapratām, ka, sadarbojoties ar pozīcijas deputātiem, varēsim vadīt novadu uz pārmaiņām un attīstību. Divi ievēlētie deputāti no mūsu partijas, kas bija iepriekšējā sasaukumā, nolika mandātu.

Cilvēku ievēl, bet viņš uzreiz atsakās no deputāta mandāta. Tas rada vieglprātības iespaidu vai pretēji – ka bijušas viltus lokomotīves, lai partija saņemtu vairāk balsu un vietu domē, bet pēc tam tai vietā nāk kandidāti no tālāka gala. Kā, jūsuprāt, bija?

Vēlēšanās startēja arī daži pagasta pārvalžu vadītāji. Bet viņi vienlaikus nevar pildīt šos abus pienākumus. Ja tiek ievēlēti, bet grib turpināt strādāt iepriekšējo darbu, viņiem ir jāatsakās no mandāta. Piemēram, mandātu nolika Viktors Drukovskis, kas ilgus gadus bijis pagasta pārvaldes vadītājs.

Vai tad nevar izlemt jau iepriekš, kas cilvēks īsti vēlas būt?

Viņš startēja arī iepriekšējās vēlēšanās un arī nolika mandātu. Pagasta pārvaldes vadītājs tomēr ir sabiedriski aktīvs cilvēks, es nenosodu nevienu no viņiem. Nekādā ziņā viņus neuzskatu par viltus lokomotīvēm, kā jūs sakāt. Ir arī darbinieki, kuri strādā pašvaldībā, viņi ir aktīvi, kaut vai izpilddirektors – arī viņš nevar savienot šos amatus. 

Ko jūs gribējāt visvairāk mainīt?

Galvenais ir attieksme, kāda valdīja pret darbiniekiem, arī citas lietas...

Vai tomēr nav runa par ietekmes sfērām? Vietējā pašvaldībā ir ļoti grūti nesatīkloties (vēl grūtāk kā vispār Latvijā), visi ir savstarpēji pazīstami, ja ne radi, tad skolas biedri, draugi vai kaimiņi... Un tad ir pašvaldību pasūtījumi, iespējas kaut ko izbīdīt kādai konkrētai personai par labu...

Mugurkauls ir jātur, un ne jau viss ir tik melns, kā to mālē. Jācenšas visus lēmumus pieņemt maksimāli atklāti, lai cilvēki redz, kas un kā notiek, kā arī iespējami plaši iesaistīt cilvēkus lēmumu pieņemšanā. Lai tiek uzklausīts viņu viedoklis.

Kā jūs to varat uzklausīt? Cilvēki var skatīties domes sēžu pārraides un elektroniski rakstīt savus priekšlikumus? Varbūt rīkojat iedzīvotāju sapulces?

Jā, Saldū tiek rīkotas iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Ar pagastu pārvalžu vadītājiem aktualitātes tiek apspriestas līdzsvarotās attīstības konsultatīvajās padomēs. Darbojas "Facebook" konts, kurā atbildam uz iedzīvotāju jautājumiem. Ir arī Saldus Jauniešu dome, darbojas arī citas nevalstiskās organizācijas un biedrības, kuras nāk ar priekšlikumiem. Mana kabineta durvis vienmēr atvērtas iedzīvotājiem.

No vienas puses, novads ir plašs, no otras – pretrunīgs. Iedzīvotāju blīvuma karte rāda ārkārtīgi atšķirīgu situāciju. Ir Saldus pagasts un daži līdzīgi, kas ir cieši apdzīvoti, un nomaļāki pagasti, piemēram, Zvārde, kur cilvēku ļoti maz un maz arī darbavietu. Ko var darīt, lai attīstību līdzsvarotu? Domei ir kāds plāns?

Nozīmīgi ir pašvaldības ceļu remonta projekti un vietējās satiksmes uzlabošana, ko arī īstenojam. Bet (par to ir nepatīkami domāt un uzklausīt) attiecībā pret iedzīvotāju skaitu un pašreizējo saimniecisko darbību ceļu ir par daudz. No otras puses, par piemēru ņemot Zvārdes pagastu ar dažiem simtiem iedzīvotāju, tur ir ļoti lielas mežu teritorijas un intensīvi notiek mežistrāde, kam ir vajadzīgi ceļi. Tā ka ceļi ne vienmēr ir vajadzīgi tur, kur ir cilvēki, bet tur, kur ir resursi. Piemēram, Saldus novadā ir karjers, kur iegūst kaļķakmeni, tur arī ir vajadzīgs ceļš, lai šo kaļķakmeni dabūtu uz Brocēniem. Man ļoti patīk ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja izstrādātā interaktīvā karte, tur ir ne tikai izglītības, bet arī tehniskās lietas, ieskaitot iedzīvotāju blīvumu un elektroenerģijas patēriņu, tā ir īsta darba karte. Mums ir ļoti daudz sīku lauku saimniecību, kam arī nepieciešami ceļi. Te ir jautājums – tās gan dod īpašniekiem iztiku, bet vai no viņu puses valstij un pašvaldībai ir kāds pienesums, lai mēs varētu nodrošināt kaut vai medicīnas un izglītības pakalpojumus? Primārais mums ir uzņēmējs. Arī lielie lauksaimnieki, bioloģiskie zemnieki, kas izvērš savu darbību. Tādēļ ir notikušas vairākas uzņēmēju konsultatīvās padomes sanāksmes, kurās taujājam, ko varam viņu labā darīt no pašvaldības puses, jo viņi ir tie maizes devēji.

Tieši ap Saldu un pilsētas tuvumā ir spēcīga industriālā zona, un, kā liecina "Lursoft" jaunākie dati, novadā ir vairāk nekā 2000 aktīvu uzņēmumu, uz 1000 iedzīvotājiem šis rādītājs ir lielāks nekā vidēji valstī. Kuri ir spēcīgākie uzņēmumi Saldus novadā?

Šeit ir vairāki norvēģu uzņēmumi, kas gatavojas ražošanu paplašināt, tostarp kompozītmateriālu ražotāja SIA "Norplast", šūšanas uzņēmumi. Mums ir arī spēcīga metālapstrāde, bijušās "Lauktehniskas" teritorijā ir jaudīgi metālapstrādes uzņēmumi, kas eksportam ražo lielgabarīta konstrukcijas. Visā valstī ir pazīstams uzņēmums "Saldus ceļinieks", kokapstrādes uzņēmums "PATA". Ja reiz mums ir metālapstrāde un norvēģu uzņēmumi, tad šajā virzienā arī jāturpina strādāt, saistot to ar atbilstošu profesiju iegūšanas iespējām. Saldū ir tehnikums, kurā apmāca ēku, ceļu un hidrobūvju celtniekus, informācijas tehnoloģijas, kā arī citas specialitātes pakalpojumu jomā. Ražošanas attīstība ir tā niša, kur Saldus novadam nostiprināties.

Kā varat palīdzēt ražošanai? Ar uzņēmējdarbības vides attīstības projektiem, kuri ar Eiropas fondu līdzfinansējumu jau uzsākti vai īstenojami tuvākajos gados? Piemēram, revitalizējot teritoriju gaļas kombināta "Straumēni" teritorijā un tamlīdzīgi?

"Straumēnos" jau viss notiek, lielo lietu dēļ gan bija tehnoloģiskais pārtraukums, bet tur viss būs izdarīts. Tur arī ir šie norvēģu uzņēmumi, kas paplašinās. Bažas ir par projektu pilsētas centrālās daļas teritorijā, kas skar Tirgotāju un Peldu ielu: būvdarbu iepirkuma konkurss bija izsludināts gada sākumā, bet ievilkās līdz gada nogalei. Pa to laiku bija cēlušās cenas, aktualizējies algu paaugstināšanas jautājums, un būvuzņēmējs vairs nebija ar mieru tādu līgumu parakstīt, pēdējā brīdī atteicās. Mūsu pašu "Saldus ceļinieks". Tas ir milzīgi garš, birokrātisks process, kamēr Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apstiprina projektu un tiek piešķirts finansējums. Esmu runājis ar citu novadu vadītājiem, viņi riskē un uzsāk būvniecību, nezinot, būs vai nebūs nauda. Es kā jauns domes priekšsēdētājs tik drosmīgs nebiju, lai tā rīkotos. Tūlīt pēc vēlēšanām ceļinieki bija gatavi uzsākt šos būvdarbus par nolīgto cenu, bet mums pietrūka drosmes sākt tādu avantūru. Tas jau nebija mans vienpersonisks lēmums, konsultējos ar finansistiem, vai mēs to varam izdarīt par savu naudu, ja visi striķi trūks, viņi teica – nē. Tad nolēmām gaidīt, bet nezinājām, ka šis komersants vairs nebūs ar mieru par tādu cenu strādāt.

Tātad tomēr gaidāmas grūtības ar projektiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai?

Daļa projektu faktiski ir pilsētas centrālo ielu remonti. No vienas puses – it kā ar vienu šāvienu divus zaķus nošaujam – sakārtojam pilsētu un vidi šai teritorijai piegulošajiem uzņēmumiem. Taču kaut ko jaunu pašai ražošanai tā īsti nedodam. Protams, ja ir sakārtota iela, uzreiz attīstās uzņēmējdarbība, rodas jauni apkalpošanas jomas objekti. Bet es perspektīvā saredzu tā: ja šādi projekti vēl būs, mēs meklēsim brīvus laukumus, veidosim jaunas industriālās zonas, lai uzņēmēji var tiešām būvēt jaunas ražošanas telpas, angārus.

Kas jums rada bažas saistībā ar uzņēmēju līdzdalību šajos projektos? Vai nosacījums, ka pēc projekta īstenošanas komersantiem jārada noteikts skaits jaunu darbvietu?

Ja projektā būtu paredzēti komersantu līdzmaksājumi, tas uzņēmējus, protams, disciplinētu. Bet tā nav, mēs vienkārši viņus aptaujājam – cik daudz jaunu darbvietu pēc pieciem gadiem viņi varētu nodrošināt, cik apjomīgas investīcijas. Taču tas neuzliek nekādas saistības, un tad, kad pārbaudīs, kā projekts īstenots un nosacījumi izpildīti, var izrādīties, ka nekā no solītā nav. Par to man ir bažas.

Ja mēs uzņēmumiem infrastruktūru radītu tiešām jaunā vietā, tad pilnīgi noteikti tur būtu ražotāju investīcijas un jaunas darbvietas. Citviet jau tā rīkojas, un arī mums vajadzētu. Bet pašlaik ir šie pārmantotie, realizējamie projekti.

Vēl pirms dažiem gadiem Saldus novadā bija ļoti labi rādītāji saistībā ar iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā, vieni no augstākajiem valstī. Kāda situācija ir tagad?

Mūsu novadā patlaban situācija ar darbaroku trūkumu nav kritiska, bet, no otras puses skatoties, ir arī bezdarbs. Par minimālo algu darbu atrast var, ir darbavietas arī augsti kvalificētiem darbiniekiem.

Vai arī Saldū ir izveidojies sociālo pabalstu saņēmēju slānis, kas par pastāvīgu darbu vairs nedomā, izveicīgi sakombinējot dažādus pašvaldības atbalsta veidus?

Ir, ir. Protams, ir cilvēki, kuriem tie tiešām vajadzīgi, bet ir tādi, kas tīšām šādi eksistē. Cilvēks nesaprot, ka varētu pelnīt ap 700 vai 1000 eiro mēnesī, bet labāk saņem 200 eiro pabalstus un kaut ko drusku piepelna uz rokas. Īsti zāļu pret to nav. Sociālais dienests seko, kas notiek. Lielākās pilsētās varbūt to nevar izkontrolēt, bet pagastos viss ir skaidri redzams. Par pabalstu nepiešķiršanu ir žēlojušies pat Saeimā, pataisa pašvaldību par ļaundariem, kas pabalstus nemaksā. Bet, ja tam hroniskajam pabalstu prasītājam tiešām nekā nav, kāda palīdzība ir jādod.

Saldū ir tehnikums, arī Kurzemes Biznesa inkubators, tātad jaunieši var ne tikai apgūt arodu, bet arī gūt atspaidu, ja ir vēlme uzsākt biznesu.

Mums notiek dažādi semināri jauniešiem par uzņēmējdarbību, šos seminārus esmu apmeklējis, piedalījās arī konsultanti no Biznesa inkubatora. Nesen bija tikšanās ar mazpulcēniem, tur tiešām ir enerģiski bērni, redzu tur nākotni. Mums Saldū mazpulcēni un jaunsargi ir ļoti aktīvi, ar to var lepoties.

Saldus novadā no 2010. līdz 2013. gadam audzēkņu skaits vispārējās izglītības iestādēs bija samazinājies par 48 procentiem. Šis process nav apstājies, tātad skolēnu ir vēl mazāk? Pirms vairākiem gadiem novadā tika slēgtas vairākas pamatskolas, bet pērn pilsētā apvienojāt divas vidusskolas. Sašutuši bija vecāki, skolotāji, neiztika arī bez atklātās vēstules rakstīšanas Valsts prezidentam. Kādi ir šo pārmaiņu rezultāti, un ko plānojat darīt turpmāk?

No pašvaldības puses skatoties, apvienotajā Saldus vidusskolā ir normāls skolēnu skaits.

Ap sešiem simtiem? Citādi katrā vidusskolas ēkā bija ap 300 skolēnu, trīsreiz mazāk, nekā skolā paredzēts... Trūka pat pa kādai klasei. Turklāt slēdzamā 2. vidusskola bija svaigi renovēta.

Jā, tagad ir normāla skola, un varētu jautāt – kāpēc bija vajadzīgas divas ēkas? Bet, redziet, emocijas jau paliek. Domāju, ja 2. vidusskola paliktu, Saldū tomēr būtu vairāk bērnu, kuri iet vidusskolā, bet tagad viņi aizgājuši uz tehnikumiem, profesionālajām skolām.

Vai tad tas nav atzīstami? Ja skolēns skaidri nav izlēmis turpināt mācības augstskolā, tad taču lietderīgi iespējami ātrāk iegūt kādu profesiju?

Protams, katram skolēnam ir savas prioritātes, taču vispārējā vidējā izglītība, manuprāt, ir svarīga ikvienam, un ir labi, ka ir laiks apdomāt – ko tad es īsti vēlos mācīties? Vidusskola ir laiks personības izaugsmei.

Šķiet, ka jūs visā pilnībā neatbalstāt šo divu pustukšo vidusskolu apvienošanu. Kāds tad ir redzējums par skolu nākotni Saldus novadā?

Tas arī bija politisks lēmums... Ja mums būtu bijušas divas vidusskolas, pastāvētu kaut kāda konkurence pilsētā. Es toreiz ieteicu, ka vajadzēja to pašu Druvu pārcelt šeit uz 1. vidusskolu, izveidot ģimnāziju un otru vidusskolu saglabāt.

Druvas vidusskolai ir izcili eksāmenu rezultāti valsts mērogā. Vai to vajadzētu likvidēt, ja skolēnu skaits ir diezgan trūcīgs samērojumā ar jaunajām prasībām?

Viņiem daudz nepietrūkst līdz jaunajām prasībām. Druvas vidusskola patiešām ir izcila ar saviem panākumiem, un kaut ko tādu vienkārši nograut tiešām būtu grēka darbs. Kaut arī vajadzīgi lieli ieguldījumi skolas ēkā.

Vai tad Druvas vidusskolas ēka ir tik nolaista? No malas izskatās skaista!

Kosmētiskie remonti tur ir veikti, bet, piemēram, iekšējās komunikācijas ir ļoti nolietotas. Mēs tagad gatavojam tehnisko dokumentāciju skolas apkures sistēmas, ūdensapgādes komunikāciju nomaiņai. Šajos remontos ieguldīsim ievērojamus pašvaldības līdzekļus.Tomēr labi, ka Druvā savulaik skolu nelikvidēja. Arī vakarskolu programmas Saldū pilnīgi noteikti saglabāsim, bet ne kā atsevišķu skolu atsevišķā ēkā.

Visai nesen izglītības un zinātnes ministrs par ieguldīto darbu un aktīvu līdzdalību izglītības sistēmas pilnveidē pasniedza pateicības rakstu Saldus novada izglītības pārvaldes vadītājai Saulcerītei Levicai. Tad jau attīstība ir pozitīva?

Jā, piemēram, janvārī Druvas pirmsskolas izglītības iestādē "Graudiņš" atklājām divas jaunas grupas. Bērnudārzs ir paplašināts, izremontēts, par ko tiešām gandarījums. Levicas kundze iznesa visu smago skolu tīkla optimizācijas procesu un šobrīd arī tiek galā ar situāciju, attīstība notiek, tomēr demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda tā ir.

Kas notiek ar slēgto skolu ēkām? Kā tās izmanto?

Mūsu pirmais darbs tūlīt pēc vēlēšanām bija Rubas speciālās internātskolas slēgšana pērn septembrī. Daži audzēkņi sāka mācīties vispārējās izglītības iestādēs pēc vieglākām programmām, citi pārgāja uz citām specializētajām skolām. Rubas skolā bija 23 audzēkņi, bet pedagogu un apkalpojošā personāla vairāk nekā 30 cilvēku. Šī situācija bija absurda, nevarēja būt ne runas par saimnieciskumu un finansiālu pamatotību. Šī ēka un internāta telpas ir kvalitatīvi izremontētas, nu ļoti žēl.

Pirmā doma bija pašiem veidot sociālo māju – pansionātu, bet meklējām arī citus variantus, un pašlaik izsludināta publiska pieteikšanās ēkas apsaimniekošanai šādā profilā. Ir diezgan cerīgi – norisinās sarunas ar Sarkano Krustu par sociālo pakalpojumu centra izveidi. Vide šādai iestādei tur tiešām ir ļoti piemērota. Tas būtu labi arī no nodarbinātības viedokļa: ja mazajā Rubas pagastā 30 cilvēku zaudēja darbu, tā patiešām bija traģēdija. Turklāt daļai speciālistu bija arī atbilstoša kvalifikācija, lai strādātu šādā centrā.

Bet, runājot par pamatskolām, mums ir trīs mazākās skolas, kur audzēkņu skaits nedaudz pārsniedz 50, pie pašreizējā finansējuma mēs vēl varam tās uzturēt un tādējādi dzīvību šajos pagastos saglabāt. Skola tomēr ir ļoti svarīgs nosacījums, lai jaunās ģimenes tajā vietā gribētu dzīvot.

Atgriežoties pie pamatskolām, kuras slēdza pirms 2013. gada, situācija ir diezgan bēdīga, ir sarežģīti uzturēt lielās skolu ēkas. Piemēram, Jaunauces pilī tagad darbojas biedrība "Mēs Jaunaucei", kuru vada Inguna Balcere (viņa pagājušajā gadā saņēma mūsu balvu "Gada kultūras darbinieks") un kas piesaista Eiropas projektu naudu. Pilī izvērsta ļoti plaša pašdarbība, iespēju robežās palīdzam Ingunai īstenot pils renovāciju, un šis nams bojā neiet, bet komplekss sastāv no daudzām ēkām, un to uzturēšana ir ļoti problemātiska.

Palūkojos internetā vienu no domes sēdēm – tur bija domstarpības par finansējuma piešķiršanu Kalnu vidusskolai saistībā ar militāro apmācību. Jūs iebildāt, ka skolai nav perspektīvas un tādēļ nauda nav jādod. Kāpēc?

Runa bija par skolu bijušā kolhoza "Jaunais komunārs" teritorijā, Nīgrandes pagastā. Tur ir divas skolas – vidusskola un pamatskola. Tagad tās palikušas katra savā ēkā, bet apvienotas – ar vienu direktori. Kalnu vidusskolā ir Valsts aizsardzības programma jaunsargiem. Šī kustība tur turas stabili, jo ir aktīvi un uzņēmīgi cilvēki, kuriem ir vēlme un iespēja pašaizliedzīgi strādāt, lai bērni šīs programmas dēļ atbrauktu uz pierobežā esošo Kalnu vidusskolu. Bērni no Kuldīgas, Skrundas, Liepājas tur mācās tieši šajā programmā: tā ir praktiska, mazāk teorētiska apmācība.

Un jūs negribat dot naudu?

Mēs jau labprāt dotu, ja kāds pateiktu, ka skolai ir perspektīva, un Aizsardzības ministrija atzītu – jā, šī aizsardzības programma patiešām ir vajadzīga un būs. Bet, tiekoties ar ministru Bergmaņa kungu, mēs prasījām –  ko mums darīt? Vai tur ir paredzēta šī Jaunsardzes attīstība? Viņš atbildēja ar pretjautājumu – kā, vai tad jums tur būs vidusskola? Situācija ir sarežģīta. Kalnu skolā ir laba ēka, Nīgrandes pamatskolā arī. Kalnu skolā bija paredzēts ierīkot šautuvi un kazarmas. Bet, piedodiet, vidusskolas posmā ir tikai 48 skolēni... Tomēr mēs skolu un programmu esam izlēmuši paturēt un steidzamākajiem darbiem naudu atvēlēt. Šobrīd jautājums ir skolas vadībai – kas ir visvajadzīgākais un kāda ir tuvākā attīstības stratēģija?

Nīgrandē kaut kas ir jāmaina. Šajā ēku kompleksā ir vidusskola, kultūras nams ar 400 vietām, viesnīca ar 160 vietām, jā, tāda interesanta vieta.

Tas viss ir piepildīts ar cilvēkiem, izmantots?

Diemžēl tā nevarētu teikt. Koncertus tur rīkojam, taču šī vieta ir apmēram 60 kilometru attālumā no Saldus, tātad ir gabals, ko braukt, uz pasākumiem nodrošinām transportu, jo pagaidām mums nav sava kultūras nama.

Saldū, šķiet, ir interesanta kultūras dzīve – pirms gadu mijas šeit koncertēja Laima Vaikule, bija Pētera Vaska mūzikas koncerts...

Bet koncerti notiek sporta hallē, kā jau teicu, mums nav kultūras nama.

Kur tad palika?

Kalnā stāv tukšs rēgs. Es domāju, ka tas arī savā ziņā bija iepriekšējās vadības ne visai izdevies gājiens... Protams, ēka ir celta sen, sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados, tai vajadzīgi ieguldījumi, bet izdomāja, ka vajag būvēt jaunu. Lai iežēlinātu naudas devējus, paziņoja, ka nams ir avārijas stāvoklī, izvāca tukšu. Tagad strādājam pie skiču projektiem, lai to pašu veco namu renovētu.

Bijušais Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis samērā nesen intervijā LV portālam sacīja, ka visi novadu pašvaldību vadītāji ir līderi savās teritorijās. Vai arī jūs tā jūtaties?

Diez vai par līderi kāds piedzimst. Daudzās lietās es varbūt vēl jūtos mazliet nedroši un nezinoši, bet, domāju, ka ar laiku tas pieslīpēsies. Galvenais jau ir komanda, cilvēki, ar ko kopā strādāt un kas tiešām palīdz.

Jums šāda komanda ir? Ir nomainīta novada domes vadība, ir jauns priekšsēdētāja vietnieks Māris Zusts, kas iepriekš bija sporta skolas direktors, cits ir arī izpilddirektors un Attīstības nodaļas vadītāja...

Jaunus spēkus vajadzēja. Viņi ir zinoši, ar jaunām idejām.

Skatoties domes sēdes internetā, novēroju – nav jūtama savstarpējas labvēlības un domubiedru entuziasma gaisotne. Ja viens kaut ko pasaka, daži saskatās un smīn. Tā, šķiet, ir arī vietējās pozīcijas un opozīcijas zīme?

Tas, ka notiek sēžu ieraksti, ietekmē deputātu uzvedības modeli – viņi spēlē tādu kā teātri skatītājiem, tā ir kā platforma, lai parādītu savu "Es".

Pirms intervijas iespēju robežās aptaujāju pazīstamus cilvēkus, kuri dzīvo Saldū vai Saldus novadā. Visi kā viens sacīja apmēram tā – nu, dome tur kaut ko dara, uzņēmēji kārto savas lietas... Novada vadība šķiet atsvešināta no iedzīvotājiem. Vai kaut ko tādu jūtat?

Pirmkārt, mantojums mums ir tāds, kāds nu ir. Nevaram visu iepriekšējo nogriezt kā ar nazi un sākt pilnīgi no jauna. Atkārtošu – arī Eiropas fondu projekti, visticamāk, būtu citādi, bet mēs varam tikai iesākto turpināt.

Bet vienprātības jau nebūs nekad. Pagasta pārvaldes vadītājs saka, ka viņiem vajag jaunu ūdenssūkni, bet skolas direktors – ka jaunas tāfeles. Katram sava vajadzība šķiet vissvarīgākā. Mūsu koalīcijas sastāvs tomēr ir tāds, kas aptver plašāku pārstāvniecību. Tas, manuprāt, ir labi. Ja ir viena partija, kas vairāk pārstāv, teiksim, ražotājus, skolotājus, tad viss aizies vienā virzienā, grāvī. Līdzīgi jau bija ar iepriekšējo domes sastāvu. Es būtu vēlējies vairāk dažādības deputātu vidū – plašāku jomu pārstāvniecību: uzņēmēju, ekonomistu, it sevisķi juristu, kuri raugās uz norisēm no cita skatpunkta.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS