VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
27. oktobrī, 2016
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Darba tiesības
1
1

Renārs Lūsis: Katrs ceturtais nelegāli nodarbinātais strādā būvniecībā

LV portālam: RENĀRS LŪSIS, VDI direktors

Renārs Lūsis: “Visvairāk sūdzību saņemam par darba tiesību normu neievērošanu - darba algas izmaksas kavējumiem, piemaksu un pilna aprēķina neizmaksāšanu.”

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Valsts darba inspekcija (VDI) visvairāk sūdzību saņem darba tiesību jautājumos, turklāt iesniegumu saturs ar katru gadu kļūst arvien daudzpusīgāks un sarežģītāks. Visbīstamākās ir transporta un mežsaimniecības nozares - tajās nelaimes gadījumu darbā ir visvairāk. Toties nereģistrētās nodarbinātības jomā joprojām izteikta līdere ir būvniecība. No visām konstatētajām nereģistrēti nodarbinātajām personām katra ceturtā strādā tieši būvniecības nozarē, intervijā secina VDI direktors RENĀRS LŪSIS.
īsumā
  • Visvairāk sūdzību, ko saņem VDI, skar darba tiesību un darba aizsardzības sfēru.
  • Vislielākais bojāgājušo skaits uz 100 000 nodarbināto Latvijā ir bijis 2014. gadā – 5,24 letāli gadījumi.
  • Letālo nelaimes gadījumu galvenie cēloņi galvenokārt ir saistīti ar trūkumiem vai nepilnībām darba organizācijā, kā arī pašu darbinieku rīcību, pildot darba pienākumus.
  • Visvairāk letālie nelaimes gadījumi darbā notiek transporta un uzglabāšanas, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības, kā arī apstrādes rūpniecības nozarē.
  • Šogad līdz 31. augustam VDI ir veikusi 1696 nereģistrētās nodarbinātības apsekojumus, kuros konstatētas 695 nereģistrēti nodarbinātas personas.

Par ko saņemat visvairāk sūdzību, par ko sūdzas darba ņēmēji?

Valsts darba inspekcija (VDI) pērn izskatīja gandrīz 3000 fizisko un juridisko personu iesniegumus, kuros bija norādīti ap 4000 iespējamie pārkāpumi. Visvairāk  - 92% - no tiem skāra darba tiesību jomu, 7% -  darba aizsardzības sfēru. Šī proporcija nav būtiski mainījusies arī šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Analizējot visus iesniegumos norādītos iespējamos pārkāpumus kopā, jāsecina, ka puse no tiem ir saistīti ar nopelnītās naudas neizmaksāšanu darbiniekiem – darba algas izmaksas kavējumi, piemaksu neizmaksāšana, pilna aprēķina neizmaksāšana u.c. Raksturīgi, ka, rodoties konfliktam, darbinieks un darba devējs savstarpēji nesadarbojas un nemēģina to atrisināt, bet darbinieks bieži vien VDI vēršas novēloti.

Kā gadu griezumā mainījies iesniegumu raksturs?

Iesniegumu saturs ar katru gadu kļūst arvien daudzpusīgāks, plašāks un sarežģītāks. Piemēram, iesniedzējs vēlas, lai tiek izskatīti ne tikai jautājumi par darba samaksu un neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju, bet arī pamatotība uzņēmuma valdes locekļu atbrīvošanai no amata; bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršana tēvam, ja tēvs ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas; bonusu piešķiršana nodarbinātajiem u.c.

Arodbiedrību un valsts iestāžu darbinieku iesniegumi nereti ir jau sagatavoti tā, lai tos iesniegtu tiesā, bet lai iegūtu vēl pierādījumus pret darba devēju, iesniedzēji vēršas VDI.

No visiem iesniegumos norādītajiem iespējamajiem darba tiesisko attiecību pārkāpumiem absolūti visvairāk ir Darba likuma normu pārkāpumi, tajā skaitā nedaudz vairāk kā trešdaļa - par jautājumiem, kas skar atbrīvošanu no darba. Darbiniekiem ir pretenzijas, ka darba devējs, pārtraucot darba tiesiskās attiecības, nav izmaksājis visas pienākošās naudas summas (pilnu aprēķinu), piemēram, nav aprēķinājis un izmaksājis kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu vai izmaksājis nepilnu kompensāciju. Daudz pretenziju darba ņēmējam ir arī par darba samaksu, darba līguma noslēgšanu, darba laiku un atpūtas laiku.

Latvija ir viena no līderēm darbavietās bojāgājušo skaita ziņā.

Kaut arī Latvijā bojā gājušo skaits uz 100 000 nodarbinātajiem, salīdzinot ar vidējo Eiropas Savienības rādītāju (2014. gadā – 1,62), ir lielāks, statistikas dati liecina, ka starp Baltijas valstīm Latvija tomēr neieņem pirmo vietu bojā gājušo skaita ziņā. Minētā rādītāja līdere 2015. gadā ir Lietuva, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju pat divas reizes. Savukārt Latvija ieņem otro, bet Igaunija – trešo vietu.

Kāda ir nelaimes gadījumu un bojāgājušo statistika darba vietās Latvijā?

Šogad pirmajā pusgadā notikuši pāri par 900 nelaimes gadījumiem darbā, no tiem - 80 smagi, bet 18 - letāli. Vislielākais bojā gājušo skaits uz 100 000 nodarbināto Latvijā bija 2014. gadā. Tas izskaidrojams ar to, ka togad, salīdzinot ar 2013. gadu, visvairāk nelaimju bija transporta un uzglabāšanas nozarē. No visiem minētajā nozarē bojā gājušajiem nedaudz vairāk kā puse bija ceļu satiksmes negadījumi.

Pērn valstī nelaimes gadījumos darbā kopā cieta ap 1700 nodarbinātie, no tiem 26 gāja bojā un 166 nodarbinātie guva smagus veselības traucējumus. Būtiski samazinājies ir tieši smagi cietušo skaits, tas ir, par ceturto daļu un bojā gājušo skaits - par trešdaļu.

Tomēr šogad bojāgājušo skaits – 18 cilvēki – arī ir iespaidīgs.

No letālajiem nelaimes gadījumiem pieci bija ceļu satiksmes negadījumi, septiņi - pildot darba pienākumus, nodarbinātajam kļuva slikti un viņš nomira darba vietā, divi nelaimes gadījumi bija saistīti ar mežizstrādes darbiem, kuru laikā bojā gājušajam uzkrita aizzāģēts koks.

Kādi ir nelaimes gadījumu darbā iemesli un kā šo situāciju mainīt?

Letālo nelaimes gadījumu galvenie cēloņi galvenokārt ir saistīti ar trūkumiem vai nepilnībām darba organizācijā, kā arī pašu darbinieku rīcību, pildot darba pienākumus. Trūkumi vai nepilnības darba organizācijā pārsvarā skar neapmierinošu vai nepilnīgu darbinieku instruēšanu un apmācību, kā arī nepietiekamu kontroli no darba devēja par veicamo darbu izpildi.

Daudzos gadījumos noteicošā ir arī paša nodarbinātā attieksme pret savu veselību un drošību. Darbinieku rīcība, kas bieži noved pie nelaimes gadījuma darbā, ir neloģiska, nesaprātīga vai pat pārgalvīga. Netiek ievērotas darba drošības instrukcijas vai iekšējie kārtības noteikumi.

Tātad pret darba aizsardzību izturamies vieglprātīgi.

Tā ir - darba aizsardzības nozīme ne vienmēr tiek pilnībā izprasta, un prasību izpildes nepieciešamība netiek attiecināta uz sevi. Piemēram, apsekojot uzņēmumus, nereti var redzēt, ka dokumentācija ir sakārtota formāli (instruktāžas tiek veiktas formāli, darbinieki parakstās instruktāžas žurnālā, neiepazīstoties ar instrukciju saturu), nav veikts darba vides risku novērtējums, nav ievēroti termiņi darba vides risku novērtēšanai/pārskatīšanai, kavēta atkārtotā instruktāža, darbiniekiem nav veiktas obligātās veselības pārbaudes vai kavētas periodiskās  pārbaudes u.c.

Būtiska nozīme nelaimes gadījumu  skaita samazinājumam ir ne tikai uzņēmumu un nodarbināto atbildīgāka pieeja un izpratne par drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveidošanu, bet arī inspekcijas veiktās aktivitātes, piemēram, preventīvie apsekojumi, informācijas izplatīšana sociālajos tīklos, tematisko pārbaužu laikā darba devējiem nosūtītie informatīvie materiāli par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem konkrētajā nozarē, piedalīšanās un uzstāšanās semināros, kuru laikā tiek stāstīts gan par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu kopumā, gan nelaimes gadījumu darbā piemēru analizēšana, norādot uz būtiskākajiem cēloņiem.

Kādas nozares ir līderes bojāgājušo skaita ziņā?

No pērn 26 letālajiem nelaimes gadījumiem darbā visvairāk notikuši transporta un uzglabāšanas nozarē. Otro vietu letālo nelaimes gadījumu skaita ziņā dala divas nozares – lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, kā arī apstrādes rūpniecība.

Pēdējo trīs gadu laikā letālo nelaimes gadījumu skaits būtiski pieaudzis tieši mežizstrādē. Kā iemeslus pērn var minēt nodarbināto nepilnīgu instruēšanu un apmācību drošu darba paņēmienu pielietošanā, instruktāžu neveikšanu, kā arī nereti tika konstatēta darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana no darbinieku puses.

2015. gadā pirmo reizi 10 gadu laikā, kopš tiek organizētas tematiskās pārbaudes būvniecības nozarē, ir sasniegts ļoti būtisks letālo nelaimes gadījumu skaita samazinājums. Pērn, salīdzinot ar 2014. gadu, būvniecības nozarē bojā gājušo skaits ir samazinājies par 60%. Tas liecina, ka attaisnojas Darba inspekcijas aktivitātes 10 gadu garumā, kuru laikā tika veicināta gan darba devēju, gan nodarbināto izpratne par darba drošības prasību nozīmīgumu un aktualitāti.

Kādas nozares inspekcija stingrāk kontrolē šogad?

Šogad esam veikuši divas tematiskās pārbaudes - kokapstrādes un būvniecības nozarē, valsts un pašvaldību iestādēs, bet pašreiz notiek pārbaudes uzņēmumos saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu drošu lietošanu darbā.

Tematisko pārbaužu nozares nosakām pēc nelaimes gadījumu, īpašu letālo, skaita un īpatsvara starp visiem nelaimes gadījumiem valstī. Tāpat tiek ņemts vērā  arodslimnieku daudzums nozarē.

Pēc tematiskajām pārbaudēm parasti jāsecina, ka pārkāpumi būtiski neatšķiras no ārkārtas aktivitātēs konstatētajiem pārkāpumiem - uzņēmumos netiek novērtēti darba vides riski, netiek veiktas apmācības un obligātās veselības pārbaudes, netiek nodrošināti un lietoti individuālās aizsardzības līdzekļi, netiek nodrošināti atbilstoši darba apstākļi. Tomēr jāsecina, ka darba vide un attieksme pret drošu darbu, lai gan lēni, tomēr pamazām mainās.

Inspekcija ir paziņojusi, ka nākamgad stingrāk kontrolēs lauksaimniecību – pēdējo gadu biogāzes ražotnēs notikušo vairāku letālo nelaimes gadījumu dēļ.

Nākamgad plānojam realizēt četras tematiskās pārbaudes. Kā primārās nozares, kurās notiks tematiskās pārbaudes, ir lauksaimniecības un būvniecības nozare. Par pārējo divu tematisko pārbaužu organizēšanu vēl lemsim. Uz šo brīdi kalendārais gads nav beidzies, līdz ar to jautājums par nākamā gada tematisko pārbaužu realizēšanu konkrētās nozarēs galīgi tiek izlemts decembrī.

Kādi ir sodi, ja darbavietās netiek ievēroti darba aizsardzības pasākumi?

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību neievērošanu VDI gan fiziskām, gan juridiskām personām var izteikt brīdinājumu vai uzlikt administratīvo naudas sodu līdz pat 14 000 eiro. Tāpat par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību neievērošanu VDI ir tiesīga izsniegt brīdinājumu vai rīkojumu par iekārtas vai objekta darbības apturēšanu un izdot rīkojumu pārkāpumu novēršanai.

Pērn VDI kopā konstatēja gandrīz 17 000 pārkāpumus, no kuriem divas trešdaļas bija par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību neievērošanu.

Par ko sodi tiek piemēroti visvairāk?

Visbiežāk konstatēti pārkāpumi par vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Visvairāk tiek pārkāpti darba vides iekšējās uzraudzības kārtība, apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos un kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude.

Daļā uzņēmumu joprojām nav veikts darba vides risku novērtējums vai tas ir veikts pirms vairākiem gadiem, vai arī tas ir izdarīts, neveicot kaitīgo faktoru mērījumus.

Bieži ir gadījumi, ka darba vides risku novērtējums uzņēmumā ir veikts, bet nav sagatavots darba aizsardzības pasākumu plāns. Nereti nodarbinātie nav iepazīstināti ar darba vides risku novērtējuma rezultātiem. Līdz ar to viņi arī neapzinās iespējamo bīstamību, kam ir pakļauti darba laikā, un vieglprātīgi izturas pret individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, izmanto pārdrošus un neatļautus darba paņēmienus u.c.

Nelikumīgā nodarbinātība Latvijā pastāv joprojām. Kāda ir situācija šogad Latvijā, vai ir kas mainījies? Vai joprojām līdere ir būvniecība?

Šogad līdz 31. augustam VDI ir veikusi gandrīz 1700 nereģistrētās nodarbinātības apsekojumus, kuros konstatētas 695 nereģistrēti nodarbinātas personas. Skatoties pa nozarēm, joprojām izteikta līdere ir būvniecība, kurā konstatējām 171 nereģistrētu strādājošo. Tālāk seko apstrādes rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi un vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (ieskaitot automobiļu un motociklu remontu).

Minētās piecas nozares ir vadošās konstatēto nereģistrēti nodarbināto personu skaita ziņā jau ilgāku laiku, tomēr būvniecība izceļas visvairāk, proti, no visām VDI konstatētajām nereģistrēti nodarbinātajām personām laikā no 2011. gada līdz 2016. gada 31. augustam katra ceturtā jeb 3220 šādu personu tika konstatētas tieši būvniecības nozarē. Šogad novērojama arī iepriekšējos gados konstatētā pozitīvā tendence samazināties kopējam nereģistrēti nodarbināto personu skaitam. Tomēr jāuzsver, ka VDI praksē bieži saskaras ar tādām nodarbinātības formām, kuras darba devēji izmanto, cenšoties slēpt vai legalizēt nereģistrēto nodarbinātību, piemēram, pašnodarbinātās personas, pakalpojumu sniedzēji, nomnieki, brīvprātīgie palīgi, kā arī tiek reģistrēts (uzskaitīts) nepilns darbinieka nostrādātais darba laiks.

Nesen beidzās bērnu un pusaudžu nodarbinātība vasarā. Vai ir konstatēti kādi pārkāpumi?

Saistībā ar pusaudžu nodarbināšanu pārkāpumi tika konstatēti divos uzņēmumos. Abos gadījumos tika pārkāptas Darba likuma 132. panta prasības par pusaudžu darba laiku, proti, pusaudži tika nodarbināti vairāk stundas nedēļā, nekā to paredz likums. Vienā no gadījumiem tika konstatēts, ka nepilngadīgā darba pienākumi ir saistīti arī ar smagumu pārvietošanu virs atļautās normas.

Vēl šogad vasarā ar pusaudžiem notika četri nelaimes gadījumi darbā, vienā no gadījumiem cietušajam tika konstatēti smagi veselības traucējumi. Nelaimes gadījumu izraisīja apstāklis, ka darba devējs pieļāva nepilngadīgā nodarbināšanu darbos, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, kā arī netika veikta pienācīga apmācība un instruktāžas darba aizsardzības jautājumos. Darba devējs tika saukts pie administratīvās atbildības.

VDI Rīgā, Talejas ielā, atrodas konsultāciju centrs. Vai tādi būs arī citviet Latvijā?

Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs Rīgā savu darbību sāka 2015. gada janvārī, nodrošinot pieprasītāko valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumu saņemšanu: Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts darba inspekcijas vienuviet, proti, Talejas ielā 1, Rīgā.  Šādu centru izveidošanu reģionālās nozīmes centros koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Patlaban VDI ir gatava izvērtēt priekšlikumu par līdzīga centra darbību Jēkabpilī. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU