Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Zem NATO „spārna” pašlaik jūtamies it kā neievainojami. Bet cik daudz paši darām savas drošības labad?
FOTO: Valda Kalniņa/ EPA
Mūsu valstī viss rit savu gaitu. Cilvēki dzimst, mirst, strādā, mācās, šķendējas par nejēdzībām veselības aprūpē un citās jomās, ierasti dedzina kūlu un pie viena – ēkas un mežus, vakaros skrien krosiņus, ar bērniem kino skatās „Pelnrušķīti”, televīzijā - kārtējos grāvējus, lubenes vai šovus, varbūt pa vidu – ziņas, „sēž” internetā un, ja paveicas, ierauga pēdējos gados krāšņākos kāvus vai saules aptumsumu. Tiesa, ziņas lielākoties nepriecē, taču ir kāda priekšrocība – par kariem, sagrautām mājām un upuriem var arī neskatīties, kaut vai aizejot uz virtuvi pēc tējas vai tobrīd palasot dzeltenu žurnālu.
Tikām paralēli norisinās cita kustība: valdībā un atbildīgajās iestādēs līdztekus visam citam tiek kārtotas aizsardzības stiprināšanas lietas, aktualizēta valsts iestāžu sadarbība civilās aizsardzības sistēmas ietvaros, gatavojoties ne tikai dabas izraisītām katastrofām, bet arī iespējamam militāram iebrukumam vai iekšējiem nemieriem, pārlūkotas valsts rezerves, tostarp ģeneratori gadījumam, ja galīgi pazūd elektrība. Par dažādām rosībām šajā laukā liecina arī dienišķās ziņas.
Piemēram, 19.martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kas nosaka - Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs varēs iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, kā arī organizēt treniņšaušanu. Tas tādēļ, lai jaunos pilsoņus pamatīgāk sagatavotu valsts aizsardzībai un vairotu interesi par dalību Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Ministru kabinetā starpinstitūciju saskaņošanai nodoti Ekonomikas ministrijas izstrādātie noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā. Tajos cita starpā minēts, ka, piemēram, iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem tiks nodrošināti ar personīgās higiēnas līdzekļiem (ziepēm, zobu pastu, zobu birsti, mitrajām salvetēm, četriem ruļļiem tualetes papīra un diviem ruļļiem papīra dvieļu), segu, pieciem mitrumizturīgiem plastikāta maisiņiem priekšmetiem, mitrumizturīgu apmetni, maiņas apģērbu un apaviem, gaismas avotu ar baterijām, kā arī vienreizlietojamo galda trauku un piederumu komplektu 60 reizēm, radio, divām šķiltavām vai desmit sērkociņu kastītēm, ne mazāk kā 20 sausā spirta tabletēm un desmit svecēm.
Par to var šausmināties, uzjautrināties, nesapratnē raustīt plecus, jo mūsdienu labiekārtotajā dzīvē viss minētais izskatās dīvaini, īpaši papīra dvieļi. Un kur mēs iesim ar to mitrumizturīgo apmetni, 20 sausā spirta tabletēm, ja tikko pēc jaunākās modes izremontēts dzīvoklis un pagalmā – par kredītu iegādāts spožs auto?
Faktiski ir aizgājusi paaudze, kura savā mūžā pieredzēja divus pasaules karus, zaudēja mūža laikā sagādāto, tuviniekus un savulaik būtu laimīga par maiņas apaviem un sērkociņiem. Kara postu tagad redzam (ja gribam redzēt) Ukrainā un citās tālās zemēs. Tālās? Bet ko sagaidīt Latvijā un Baltijā?
Latviju nupat mācību maršā "Dragoon Ride" šķērsoja ASV bruņumašīnu kolonna, Igaunijā ieradušies ASV iznīcinātāji, lai piedalītos kopīgās apmācībās, savukārt mūsu valsts teritorijas tuvumā šogad jau vairāk nekā divdesmit reizes konstatēta Krievijas kara tehnikas klātbūtne.
Ietekmīgi rietumvalstu politiķi brīdinājuši par Baltijas valstu nopietnu apdraudējumu. Latvijas Valsts prezidents preses konferencē Norvēģijā paziņoja, ka Krievija NATO dalībvalstīm pašlaik militārus draudus nerada. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis pāris dienu vēlāk televīzijā vērtēja, ka tiešu militāru draudu iespējamība no Krievijas puses "ir zema".
Intervijā LV portālam "Iebrukums nevar notikt pēkšņi" Baltijas Stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis atzīst, ka mūsdienu apstākļos militārs iebrukums valstī nevar notikt pēkšņi, un liek uzsvaru uz NATO spēku klātbūtni un ātru reaģēšanas spēju kā drošības garantu un – galu galā – uz veselā saprāta apsvērumiem par ieguvējiem un zaudētājiem šādā milzīgā militārā konfliktā. Taču viņš arī saka: "Mūsdienu hibrīdkara apstākļos militārs uzbrukums nenozīmē tikai ienaidnieka karaspēku pie valsts robežām. Tas var notikt tieši no gaisa vai vēl citos veidos, kas nav saistīti ar tiešas frontes līnijas esamību, piemēram, ar ārēji izprovocētu iekšēju nemieru izraisīšanu."
Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore Gunda Reire savā komentārā "Ārējie draudi Baltijai – apzināties, nebaidīties" uzsver - zaudēt var tikai tas, kas baidās zaudēt. "Baltijas valstīm ir jāapzinās, kādi draudi – reāli vai potenciāli – tās sagaida, taču no tiem ir nevis jābaidās, bet jābūt gataviem dažādām darbības stratēģijām dažādos attīstības scenārijos."
Valsts mēroga pasākumi ir viena lieta, bet ir jautājums, ko un vai vispār pašlaik pasākt katram cilvēkam miera apstākļos šeit un tagad. Par to domāt netīk. Bet laikam ir jānovelk deķis no galvas un skaidrām acīm jāielūkojas īstenības spogulī un jāpajautā sev – cik esi gatavs ārkārtas situācijai?
Aktīvākie stājas Zemessardzē. Bet, piemēram, kāds simpātisks Latgales pierobežas teritorijas puisis televīzijā teica, ka viņa ģimenei ir plāns gadījumam, ja parādīsies zaļie cilvēciņi – koferi sagatavoti, to saturs pārdomāts un nolūkots arī tuvākais ceļš uz ārzemēm.
Saeimas Pieprasījumu komisijā 18.martā, apspriežot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) bukleta projektu iedzīvotāju informēšanai "Kā rīkoties ārkārtas situācijās?" pie punkta par evakuāciju ("Ja saņemts norādījums par evakuāciju") pazibēja arī šis variants: kas notiks lidostā un uz ceļiem, ja tautieši, negaidot nekādas instrukcijas, sadomās vienlaikus un masveidā mukt un pamest valsti? Skaidrs, ka drūzma un juceklis. Šādu ainu iedomājoties, prātā ienāk ķecerīga doma – varbūt tad Latvijā paliks tikai armija, zemessargi, NATO karavīri un nevarīgi pensionāri?
Mazliet nomierina pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma "SKDS" veiktais pētījums "Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem", pēc kura iznāk, ka ap 60% mūsu valsts vīriešu ir gatavi aizstāvēt dzimteni ar ieročiem rokās.
Tas dod ticību, ka patriotisms vajadzības brīdī uzdīgs pašreizējo divdesmit un trīsdesmitgadnieku paaudzē, kurā ar retiem izņēmumiem (jaunsargi!) tas pavisam vāji (vai nemaz) sēts un kura faktiski neko nezina par civilo aizsardzību, bet priekšstatus par militārām lietām smēlusies datorspēlēs un kino grāvējos.
Latvijas televīzijas raidījumā "Krustpunkti" par drošības tematu skatītāju aptaujā niecīga daļa pavēstīja, ka zinātu, kā rīkoties militāra apdraudējuma situācijā. Vairāk nekā puse atzina, ka vajadzētu kādas instrukcijas, pārējie uzskatīja - tās ir muļķības, jo nekādu draudu nav.
Minētajā Saeimas pieprasījumu komisijas sēdē VUGD priekšnieka vietnieks pulkvedis Kristaps Eklons sacīja: plūdu regulāri skartajos rajonos cilvēki ir kļuvuši ļoti organizēti, bez panikas zina, kā rīkoties, laikus sakravā līdzi ņemamās pirmās nepieciešamības mantas un ir sagatavojušies evakuācijai, ja tik kritisks brīdis pienācis.
Skaidrības nav par pārējiem iedzīvotājiem. Bažas rada kaut vai pirms pāris gadiem VUGD veiktā aptauja saistībā ar trauksmes sirēnu pārbaudi. Kaut arī teju visi mediji jau pāris dienu iepriekš par to ziņoja, puse iedzīvotāju vienalga neko nezināja. K.Eklons gan pieļāva, ka reāla apdraudējuma gadījumā iedzīvotāju uztvere varētu būt asāka. Viņš uzsvēra: ja cilvēki ir labi informēti par civilās aizsardzības pasākumiem, tad viņi zinās arī, kā rīkoties, ja valstī sāktos militārs iebrukums vai iekšējie nemieri (kas civilajā aizsardzībā ir viens no katastrofu veidiem).
Ņemot vērā ļaužu pasivitāti un vājās zināšanas civilajā aizsardzībā, VUGD ir izveidojis bukleta projektu, kurā īsi izklāstīta informācija par sagatavošanos ārkārtas situācijai, iesakot ielūkoties vietējo pašvaldību civilās aizsardzības plānos, kur atrodama noderīga informācija par riskiem un dažāda veida palīdzību; tālāk seko pamācība par informācijas avotiem, evakuācijas nosacījumiem un līdzi ņemamām mantām..
Bukletu domāts izplatīt skolās, bibliotēkās un citās sabiedriskās iestādēs, bet, ja atrastos nauda, kuras VUGD šim nolūkam nav, to varētu piegādāt pastkastītēs katrai mājsaimniecībai. Īstenībā gandrīz visa šī informācija, gan izkliedētākā veidā, jau tagad atrodama VUGD interneta vietnē sadaļā "Drošības padomi".
Neviens no mums nav pasargāts no dažādiem apdraudējumiem, tādēļ nepaslinkot un iemest aci VUGD mājaslapā būtu patiešām prātīgi, tā paveicot mazu mājasdarbu savai personiskajai drošībai.
Pieprasījumu komisijā bija iesniegts arī Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātās daudz plašākās pamācības projekts nu jau uz trim lappusēm sīkā drukā "Kā rīkoties bruņota konflikta vai kara gadījumā". Ar VUGD projektu šeit līdzīgas ir nodaļas par iedzīvotāju brīdināšanu, evakuāciju, par to, ko likt "ārkārtas gadījumu somā", bet kara apstākļiem specifiska ir informācija par mājokļa sagatavošanu, rīcību pirms bruņota konflikta sākšanās vai pēc tam jau kara darbības zonā. Piemēram tikai dažas no pamācībām:
Ir arī instrukcijas, kā izvairīties no spridzekļiem, un daudz kas cits. To lasīt nav omulīgi, un šajā brīdī Valsts prezidenta optimistiskais vēstījums par drošību apziņā neviļus saplacinās, tuvinot domu par iespējamu ložmetēju uguni pa tavu mājokli.
Šis teksts tik ļoti ir projekta stadijā, ka sīkāk to atspoguļot nav vērts, jo vēl nav pilnīgi nekādas skaidrības, kurai instancei tā klajā laišanai jādod zaļā gaisma (tāpat kā VUGD bukletam). Te vēl būs nodarbināti daudzi ierēdņi, Saeimas deputāti un valdības locekļi, kamēr tiks skaidrībā, vai un ko darīt un kur sadabūt naudu.
Jāteic gan, ka IeM instrukcija ir lietišķa un ne tik rotaļīgi baisa lasāmviela, kā šogad Lietuvā izdotā rokasgrāmata iedzīvotājiem par rīcību kara gadījumā, kur ir, piemēram, šādi punkti (no žurnāla "Ir"- red.): "Skaidri parādīt, ka esat civilists. Paņemiet baltu palagu vai segu un aptiniet ap mugursomu. Jūsu apģērbā nedrīkst būt nekādas maskēšanās krāsas vai militāri simboli, nekādu labi redzamā vietā piekabinātu medību nažu vai blašķu. Jūs esat civilists, un jums tas uzreiz jāparāda. Neaiztikt kritušos. Zem līķiem var būt granātas, tāpēc, ja vēlaties paņemt kritušā ieroci vai munīciju, dariet to, neapvēršot viņu un rūpīgi nepārmeklējot. Neupurēt dzīvību īpašumu dēļ. Atcerieties, ka nekādas pasaules bagātības nav jūsu dzīvības vērtas. Ja jūsu dzīvoklī ierodas bruņoti karavīri un sāk izkrāmēt skapjus, nekādā gadījumā neprovocējiet konfliktu. Saglabāt vēsu prātu. Nekrītiet panikā un nezaudējiet veselīgu spriestspēju. Šāvieni aiz loga vēl nav pasaules gals. Pat ja jūsu kāpņutelpā ir ierīkots ievainoto pieņemšanas punkts, bet blakusdzīvoklī ir nostiprinājušies ložmetējnieki, tas vēl nenozīmē, ka jums ir jābēg, kur acis rāda. Tāds lēmums jums var maksāt dzīvību. Izvērtējiet, kas uz ko šauj un kāpēc."
