No zirga gaļas nav ko bīties
Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu – puķīti un zālīti, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību. Līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas. Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uztura bagātinātājiem.
Mani kā ārstu visvairāk satrauc antibiotiku un hormonpreparātu lietošana lopkopībā. Latvijā šīs zāles dod gadu no gada mazāk, bet par svešzemju lopiem nekad nevaram būt droši. Pasaulē 85% no antibiotikām tiek izlietots nevis cilvēku, bet gan lopu ārstēšanā un profilaksē. Visvairāk medikamentu, hormonpreparātu un pārtikas piedevas saņem mājputni, cūkas, arī liellopi, bet vismazāk – zirgi un kazas.
Tātad – no ķīmiskā nekaitīguma viedokļa zirga gaļa būtu gauži laba esam. Savukārt, ja man jāsalīdzina iespējamās bažas par parazītiem, tad vismaz trihinelloze zirga gaļā ir praktiski neiespējama. Ja cūkgaļa ļoti nopietni termiski jāapstrādā, zirga gaļa varētu būt mazāk cepama.
No visiem mājlopiem visgrūtāk cilvēkam ieteikt rūpnieciski audzētas vistas gaļu, iedomājoties vien, kā tie putni 27 dienās izaudzēti ar apšaubāmu pārtiku un to, ko varētu saukt par pārtikas piedevām. Zirgi savu dzīvi vadījuši ganībās vai treniņos, tādēļ ir tikuši pietiekami vingrināti, muskuļi labi apasiņoti, satur daudz neaizvietojamus proteīnus.
Ja no uzturzinātnes viedokļa zirga un liellopu gaļa būtu jāvērtē kā vienlīdz laba, tad realitātē zirga gaļa lielākoties būs augstvērtīgāka, jo zirgs nudien nebūs turēts 2x4 metru steliņģī un barots ar visu, kas ātrāk pieaudzē gaļas masu. Zināma daļa govju kautuvē nonāk pēc tam, kad vairākus gadus izmantotas par piena mašīnu, kas noteikti nenāk par labu sabalansētam olbaltumu saturam muskuļos. Šīm piena mašīnām mēdz iekaist tesmeņi, tādēļ antibiotikas govju audzēšanā ir neizbēgams medikaments (te mēs nerunājam par speciāli audzētām gaļas govīm, kuru gaļa ir izcili kvalitatīva).
Latvijā zirgs – gandrīz ģimenes draugs
Pasaulē pret zirga gaļu nav vienāda attieksme – Kazahstānā, Ķīnā un citās stepju valstīs zirgs bija gandrīz vai vienīgais lops, kas spēja izturēt garos pārgājienus barības un ūdens meklējumos, tādēļ zirga gaļa bija galvenais proteīnu avots. Uzbeku plovs, gatavots no rīsiem, burkāniem, sīpoliem un jēra gaļas, nav iedomājams bez zirga gaļas komponentes.
Latvijā no senām dienām zirgs bija laukstrādnieks – vilka ratus un arklu, strādāja kopā ar saimnieku no rīta līdz vakaram, bet dažkārt vasarā noraudzījās, ko puiši ar meitām sadara pieguļā. Līdz ar to zirgs bija gandrīz vai ģimenes draugs, kuru apraka līdzīgi cilvēkam. Līdz ar to latviešu uzturā zirga gaļa bija visai rets produkts, kaut arī ne tik ļoti kā mums labpatīk domāt.
Gadā Latvijā nokauj 500– 600 zirgu, un tam ir stingra veterinārā kontrole. Domāju, ka visvairāk zirga gaļas mums nonāk kopā ar svešzemju kombinētiem gaļas produktiem, īpaši no Rumānijas un Bulgārijas. Rumānijā tradicionāli zirga gaļu gandrīz nelieto, bet kauj vismaz simt tūkstošus gadā. Šķiet, visas Eiropas gaļas produktu ražotāji jau daudzus gadus zirga gaļu pievienojuši konserviem, desām un pelmeņiem gan zirga gaļas lētākās cenas, gan garšas īpašību dēļ.
Secinājums – liesa zirga gaļa no veselības viedokļa ir daudzkārt labāka par putnu gaļu, liellopu gaļu un cūkgaļu. Pēc sastāva tā atpaliek no brieža, jēra un jaunlopa. Tomēr pamata izvēlei vajadzētu būt – ēdīsim Latvijā audzētu gaļu. Tas, ka "Rimi" tīkls atsaka mūsu ražotājiem, ir tikai un vienīgi tirgus pārdale par labu ārvalstu servilāts tirgoņiem vai savas peļņas celšana.
