Senāk zirgs bija neaizstājams palīgs zemniekam tradicionālajos lauku darbos un arī pārvietošanās līdzeklis. Mūsdienās situācija ir mainījusies, un šobrīd Latvijā ir vien nedaudz virs 10 tūkstošiem pieaugušu zirgu.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Pajūga vadīšanai speciāla apliecība nav nepieciešama
Lai piedalītos ceļu satiksmē, piemēram, ar automašīnu vai motociklu, ir nepieciešama transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Savukārt, ja pa ceļu paredzēts pārvietoties, vadot pajūgu vai jājot ar zirgu, īpašs dokuments nav nepieciešams. Lai arī apliecība nav nepieciešama, pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem ir saistošs Ceļu satiksmes likums un tiem jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi.
Ceļu satiksmes noteikumu 23.nodaļā noteiktas papildu prasības pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem. Par šo prasību neievērošanu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.22pantu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pajūga vadītājam, jātniekam vai dzīvnieku dzinējam no 7 līdz 30 eiro.
"Zirgi ceļu satiksmes negadījumos ir iesaistīti reti. "
Vadīt pajūgu, jāt vai dzīt dzīvniekus pa ceļiem atļauts personām, kas sasniegušas 12 gadu vecumu. Šobrīd Ministru kabinetā izskatīšanā atrodas noteikumu projekts "Ceļu satiksmes noteikumi", kas paredz noteikt, ka turpmāk vadīt pajūgu, jāt un dzīt dzīvniekus pa ceļiem būs atļauts 16 gadu vecumu sasniegušām personām. Savukārt personas vecumā no 12 līdz 16 gadiem drīkstēs palīdzēt dzīt dzīvniekus.
Pārvietoties ar pajūgu, jāt un dzīt zirgus atļauts pa nomali, bet, ja nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, jāpārvietojas pa brauktuvi iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Dzīvniekus pa ceļiem atļauts dzīt tikai diennakts gaišajā laikā.
Izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galvenā ceļa, pajūga vadītājam vietās, kur ceļš ir slikti pārredzams vai redzamība ir ierobežota, piemēram, ir spēji ceļa pagriezieni, koki, ēnas, dzīvnieks jāved pavadā.
Ceļu satiksmes noteikumos ir iekļauti vairāki aizliegumi pajūgu vadītājiem un dzīvnieku dzinējiem. Noteikumi aizliedz:
Pajūgiem tehniskā apskate nav jāiziet
VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcijā" (CSDD) norāda, ka īpašniekiem pajūgs nav jāreģistrē un nav jāiziet tehniskā apskate, kā tas, piemēram, ir automašīnai. Līdz ar to pārliecināties, lai pajūgs būtu braukšanas kārtībā un neradītu draudus pasažieriem un apkārtējiem, ir vadītāja pienākums.
"Dzīvnieku uz ceļa nevar atstāt bez uzraudzības. "
Tomēr uz pajūgiem attiecas vairākas prasības, kuras obligāti jāievēro. Braucot pa ceļiem diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, pajūga priekšpusē jābūt piestiprinātiem baltiem, bet aizmugurē – sarkaniem gaismas atstarotājiem, kas novietoti labi saredzamās vietās un apzīmē pajūga (ar kravu vai bez tās) gabarītus platumā. Gaismas atstarotājus nedrīkst aizsegt. Par atstarotāju neesamību var uzlikt administratīvo sodu.
Arī zirga pajūgs ir ceļu satiksmes dalībnieks
Uz Latvijas ceļiem nav īpaši daudz zirgu pajūgu. Par to liecina nelielais ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto dzīvnieku skaits un arī retā pajūgu, jātnieku parādīšanās uz ceļiem un ielām. Pēdējos gados bijuši vien daži ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti pajūgi: 2010. un 2013.gadā – divi negadījumi, 2012.gadā – viens negadījums, savukārt 2011.gadā nav bijis neviens šāds ceļu satiksmes negadījums. Arī ievainoto skaits attiecīgi ir minimāls, bojā gājušie pēdējos gados bijuši tikai ceļu satiksmes negadījumā 2010.gadā.
CSDD Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Agnese Korbe secina: "Savā praksē neesam saskārušies ar to, ka zirgi, pajūgi būtu tie, kas visvairāk apdraudētu satiksmes drošību. Taču tiesa, ka tie ir daļa no satiksmes dalībniekiem un svarīga ir ikviena satiksmes dalībnieka drošība un dzīvība."
"Ceļu satiksmes noteikumos ir iekļauti vairāki aizliegumi pajūgu vadītājiem. "
Pēc Lauksaimniecības datu centra publiskās datu bāzes ziņām, Latvijā šobrīd ir nedaudz virs 10 tūkstošiem pieaugušu zirgu, ar katru gadu zirgu skaits valstī sarūk. Nav zināms, cik liels skaits no šiem dzīvniekiem tiek izmantots kā pārvietošanās līdzeklis ikdienā un tradicionālajos lauku darbos, cik liela daļa zirgu tiek izmantota jāšanas sporta vajadzībām u.c. izklaidei.
Ceļu satiksmes noteikumos nav noteiktas atsevišķas prasības pajūgu vadītājiem un jātniekiem attiecībā uz virziena maiņu. Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 10.punktā minētajām prasībām – tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus. CSDD pārstāve A.Korbe norāda: "No tā izriet, ka, piemēram, kreisā pagrieziena manevru nebūtu prātīgi veikt jāšus un no attiecīgā ielas vai ceļa kreisā malējā stāvokļa kopā ar transportlīdzekļiem, bet gan, vedot zirgu pavadā, kā gājējam šķērsot attiecīgo brauktuvi, lai nonāktu vēlamajā vietā. Protams, ja, jājot pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai, kā to prasa noteikumi, un vispirms pārliecinoties par drošību, jātnieks nogrieztos pa labi, atrodoties uz zirga, tad nekādu bīstamību tas neradīs."
Pajūgu vadītājiem jāatceras, ka par noteikumu pārkāpšanu, kādi noteikti pajūgu braukšanai vai lopu dzīšanai pāri sliežu ceļiem, kā arī par lopu ganīšanu dzelzceļa tuvumā izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu personām no 7 līdz 15 eiro un amatpersonām – no 35 līdz 70 eiro. Savukārt par braukšanu pa sējumiem vai stādījumiem ar pajūgu uzliek naudas sodu līdz 70 eiro.
Traktortehnikai ir aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus. Tāpat kā velosipēdi, arī pajūgi ir izņēmums, un tos traktoriem ir atļauts apdzīt.