Dzīvnieki jāpārvadā piemērotos transportlīdzekļos, nodrošinot to veselībai nekaitīgus apstākļus.
LV portāla kolāža;
Designed by Freepik
Prasības lauksaimniecības dzīvnieku transportēšanai, piemēram, no kūts uz ganībām vai uz kautuvi nosaka MK noteikumi Nr.322 "Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi". Tikpat saistoša ir arī Regula Nr.1/2005. Minētajos Ministru kabineta noteikumos vairākas dzīvnieku pārvadāšanas prasības atsevišķi nav uzskaitītas, tā vietā norādīts, kurš pants vai pielikums ir saistošs regulā.
Pārvadājot savus lopus, speciālas atļaujas nevajag
Par pārvadājumu uzskatāms viss pārvadāšanas process no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai. Pārvadājums sākas no pirmā dzīvnieka iekraušanas transportlīdzeklī un beidzas pēc pēdējā dzīvnieka izkraušanas no transportlīdzekļa, skaidro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšana var būt gan kā komercpārvadājums, gan arī privāta rakstura, piemēram, sev piederošu zirgu vešana uz sacensībām, govju pārvešana uz citām ganībām.
Komercpārvadājuma veikšanai ir jāsaņem dzīvnieku pārvadātāja atļauja un kvalifikācijas sertifikāts. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.322 12.punktu, ja komercpārvadājuma attālums no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai nepārsniedz 65 kilometrus, to var organizēt bez pārvadātāja atļaujas un sertifikāta saņemšanas.
"Pārvadājums dzīvniekam rada stresu."
Tālajiem dzīvnieku pārvadājumiem, t.i., pārvadājumam, kura ilgums pārsniedz astoņas stundas, papildu jāsaņem vēl transportlīdzekļa atļauja.
Kā norāda PVD Novietņu uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Pastare, ja dzīvnieku pārvadāšana nav komercpārvadājums, lauksaimniekam nav jāsaņem PVD atļauja dzīvnieku pārvadāšanai. Neatkarīgi no braukšanai paredzētā attāluma Latvijas teritorijā, vai tie būtu daži kilometri vai pat vairāki desmiti kilometru, atļauja nekomerciālam pārvadājumam nav nepieciešama. Tāpat lopkopim transportlīdzekli, ar kuru netiek veikti komercpārvadājumi, nav jāsertificē un attiecīgi nav jāsaņem atļauja dzīvniekus pārvadāt konkrētajā spēkratā. Pats dzīvnieku pārvadātājs pielāgo transportlīdzekli pēc saviem ieskatiem un iespējām, vienlaikus ievērojot labturības prasības un regulā 1/2005 minētās prasības.
MK noteikumu Nr.322 4.punkts paredz, ka, pārvadājot lauksaimniecības dzīvniekus Latvijas teritorijā, transportlīdzeklī jābūt šādiem dokumentiem:
Pārvadājumam jābūt drošam un nekaitīgam
Pārvadājot lauksaimniecības dzīvniekus, neatkarīgi no pārvadājuma mērķa, jāievēro labturības prasības. Dzīvnieku aizsardzības likuma 36.pants paredz, ka dzīvnieki jāpārvadā piemērotos transportlīdzekļos, nodrošinot to veselībai nekaitīgus apstākļus. Likums arī pieļauj nepieciešamības gadījumā pirms pārvadāšanas vai pārvadāšanas laikā dzīvniekam ievadīt nomierinošus zāļu līdzekļus. To var darīt tikai ar praktizējoša veterinārārsta norādījumiem.
Ievērot labturības prasības nozīmē nodrošināt dzīvniekam labu barošanu, dzirdināšanu, atbilstošus turēšanas apstākļus, kā arī uzraudzīt, lai dzīvniekiem būtu laba veselība un sugai atbilstoša uzvedība. Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi liedz dzīvnieku transportlīdzeklī atstāt bez uzraudzības, ja tas var apdraudēt dzīvnieka veselību vai dzīvību.
MK noteikumi Nr.322 noteic, ka, pārvadājot dzīvniekus transportlīdzeklī, jāievēro Regulas Nr.1/2005 3.pantā un I pielikumā minētās labturības prasības. Regulas 3.pantā teikts, ka dzīvniekus nedrīkst pārvadāt vai organizēt to pārvadāšanu veidā, kas varētu dzīvniekiem radīt ievainojumus vai nevajadzīgas ciešanas. Turklāt jāievēro šādi nosacījumi:
Detalizēti tehniskie noteikumi lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanai izklāstīti regulas I pielikumā – dzīvnieku iekraušanas, izkraušanas un apiešanās kārtība, prasības transportlīdzeklim u.c.
Ceļu satiksmes drošības direkcijā informē, ka Ceļu satiksmes noteikumos nepastāv ierobežojumi dzīvnieku pārvadātājiem.
"Ceļu satiksmes noteikumos nav noteikti ierobežojumi dzīvnieku pārvadātājiem."
Iepriekšējie MK noteikumi, kuri regulēja dzīvnieku pārvadāšanu un nav spēkā kopš 2013.gada janvāra, paredzēja transportlīdzeklī, kurā saistībā ar saimniecisku darbību pārvadā dzīvniekus, izvietot zīmi "Dzīvi dzīvnieki". Minētajai zīmei bija noteikts paraugs. Šobrīd spēkā esošajos noteikumos šāda prasība nav minēta, bet ir noteikta Regulā Nr.1/2005.
Kā skaidro PVD vecākā eksperte Tatjana Pastare, prasība izvietot uz transportlīdzekļa zīmi, kas brīdina, ka tajā tiek vesti dzīvi dzīvnieki, ir saistoša, tikai veicot komercpārvadājumus. Līdz ar to zīme uz transportlīdzekļa nav nepieciešama, ja, piemēram, savas govis pārved uz citām ganībām. Turklāt brīdinājuma zīmei, kas informē par dzīvu dzīvnieku transportēšanu, nav noteikta parauga. Pārvadātājs pats izvēlas, kā pārējos ceļu satiksmes dalībniekus brīdināt par neikdienišķo kravu. Zīmei jābūt skaidri saprotamai un saredzamai, uzsver T.Pastare.
Pārvadājums dzīvnieku ietekmē negatīvi
Dzīvnieka transportēšana vienmēr negatīvi ietekmē dzīvnieku, un izmaiņas dzīvnieka ikdienā rada tam stresu. Pārvadājuma sekas izjūt arī pilnīgi veseli dzīvnieki. Pārvadājot slimu dzīvnieku, slimības pazīmes var saasināties un, kā norāda speciālisti, apdraudēt dzīvnieka veselību un pat dzīvību.
Labturības prasību neievērošana pārvadājuma laikā uz dzīvnieku atstāj ne tikai īslaicīgu negatīvu iespaidu, bet tā ietkemē var ievērojami samazināties dzīvnieka produkcijas kvalitāte un dzīvnieka turpmākā produktivitāte.
Pārvadājuma laikā dzīvnieka labsajūtu ietekmē vairāki faktori. PVD speciālisti min šādus:
Lopkopim pašam pirms pārvadājuma jānovērtē dzīvnieka veselības stāvoklis un jānosaka, vai tas ir atbilstošs dzīvnieka transportēšanai. PVD mājaslapā sniegti padomi, pēc kuriem var novērtēt dzīvnieka atbilstību pārvadāšanai.