SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
29. oktobrī, 2015
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
3
3

Kas jāzina, pārvadājot lauksaimniecības dzīvniekus

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Dzīvnieki jāpārvadā piemērotos transportlīdzekļos, nodrošinot to veselībai nekaitīgus apstākļus.

LV portāla kolāža;
Designed by Freepik

Pārvadājot lauksaimniecības dzīvniekus, tāpat kā mājdzīvnieku vešanas gadījumā, jāievēro virkne prasību, lai pārvadājums dzīvniekam nekaitētu. Par dzīvnieka labturību jādomā neatkarīgi no tā, vai govi, zirgu, kazu vai kādu citu dzīvnieku transportē 10 vai 200 kilometru attālumā.
Kādas ir prasības lopiņu pārvadāšanā, kādas atļaujas nepieciešamas un vai tās jāsaņem visiem pārvadātājiem?
īsumā
  • Dzīvnieka pārvadājums sākas no pirmā dzīvnieka iekraušanas transportlīdzeklī un beidzas pēc pēdējā dzīvnieka izkraušanas no transportlīdzekļa.
  • Komercpārvadājuma veikšanai ir jāsaņem dzīvnieku pārvadātāja atļauja, kvalifikācijas sertifikāts, transportlīdzekļa atļauja, kā arī transportam jābūt marķētam ar zīmi "Dzīvi dzīvnieki".
  • Nekomerciāliem pārvadājumiem pārvadātāja un transportlīdzekļa atļauja nav nepieciešama.
  • Pārvadājot lauksaimniecības dzīvniekus, jāievēro labturības prasības.

Prasības lauksaimniecības dzīvnieku transportēšanai, piemēram, no kūts uz ganībām vai uz kautuvi nosaka MK noteikumi Nr.322 "Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi". Tikpat saistoša ir arī Regula Nr.1/2005. Minētajos Ministru kabineta noteikumos vairākas dzīvnieku pārvadāšanas prasības atsevišķi nav uzskaitītas, tā vietā norādīts, kurš pants vai pielikums ir saistošs regulā.

Pārvadājot savus lopus, speciālas atļaujas nevajag

Par pārvadājumu uzskatāms viss pārvadāšanas process no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai. Pārvadājums sākas no pirmā dzīvnieka iekraušanas transportlīdzeklī un beidzas pēc pēdējā dzīvnieka izkraušanas no transportlīdzekļa, skaidro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšana var būt gan kā komercpārvadājums, gan arī privāta rakstura, piemēram, sev piederošu zirgu vešana uz sacensībām, govju pārvešana uz citām ganībām.

Komercpārvadājuma veikšanai ir jāsaņem dzīvnieku pārvadātāja atļauja un kvalifikācijas sertifikāts. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.322 12.punktu, ja komercpārvadājuma attālums no izbraukšanas vietas līdz galamērķa vietai nepārsniedz 65 kilometrus, to var organizēt bez pārvadātāja atļaujas un sertifikāta saņemšanas.

"Pārvadājums dzīvniekam rada stresu."

Tālajiem dzīvnieku pārvadājumiem, t.i., pārvadājumam, kura ilgums pārsniedz astoņas stundas, papildu jāsaņem vēl transportlīdzekļa atļauja.

Kā norāda PVD Novietņu uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Pastare, ja dzīvnieku pārvadāšana nav komercpārvadājums, lauksaimniekam nav jāsaņem PVD atļauja dzīvnieku pārvadāšanai. Neatkarīgi no braukšanai paredzētā attāluma Latvijas teritorijā, vai tie būtu daži kilometri vai pat vairāki desmiti kilometru, atļauja nekomerciālam pārvadājumam nav nepieciešama. Tāpat lopkopim transportlīdzekli, ar kuru netiek veikti komercpārvadājumi, nav jāsertificē un attiecīgi nav jāsaņem atļauja dzīvniekus pārvadāt konkrētajā spēkratā. Pats dzīvnieku pārvadātājs pielāgo transportlīdzekli pēc saviem ieskatiem un iespējām, vienlaikus ievērojot labturības prasības un regulā 1/2005 minētās prasības.

MK noteikumu Nr.322 4.punkts paredz, ka, pārvadājot lauksaimniecības dzīvniekus Latvijas teritorijā, transportlīdzeklī jābūt šādiem dokumentiem:

  • ja dzīvniekus pārvieto no vienas novietnes uz citu – dzīvnieku pārvietošanas deklarācijai;
  • ja dzīvniekus ved uz kautuvi – pavaddokumentam dzīvnieku pārvietošanai uz kautuvi;
  • ja dzīvniekus ved uz dzīvnieku savākšanas centru – dzīvnieku pārvietošanas pavaddokumentam.

Pārvadājumam jābūt drošam un nekaitīgam

Pārvadājot lauksaimniecības dzīvniekus, neatkarīgi no pārvadājuma mērķa, jāievēro labturības prasības. Dzīvnieku aizsardzības likuma 36.pants paredz, ka dzīvnieki jāpārvadā piemērotos transportlīdzekļos, nodrošinot to veselībai nekaitīgus apstākļus. Likums arī pieļauj nepieciešamības gadījumā pirms pārvadāšanas vai pārvadāšanas laikā dzīvniekam ievadīt nomierinošus zāļu līdzekļus. To var darīt tikai ar praktizējoša veterinārārsta norādījumiem.

Ievērot labturības prasības nozīmē nodrošināt dzīvniekam labu barošanu, dzirdināšanu, atbilstošus turēšanas apstākļus, kā arī uzraudzīt, lai dzīvniekiem būtu laba veselība un sugai atbilstoša uzvedība. Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi liedz dzīvnieku transportlīdzeklī atstāt bez uzraudzības, ja tas var apdraudēt dzīvnieka veselību vai dzīvību.

MK noteikumi Nr.322 noteic, ka, pārvadājot dzīvniekus transportlīdzeklī, jāievēro Regulas Nr.1/2005 3.pantā un I pielikumā minētās labturības prasības. Regulas 3.pantā teikts, ka dzīvniekus nedrīkst pārvadāt vai organizēt to pārvadāšanu veidā, kas varētu dzīvniekiem radīt ievainojumus vai nevajadzīgas ciešanas. Turklāt jāievēro šādi nosacījumi:

  • iepriekš jāveic visi vajadzīgie pasākumi, kas līdz minimumam samazina pārvadājuma ilgumu un apmierina dzīvnieku vajadzības pārvadājuma laikā;
  • pārvadāt var dzīvniekus, kas ir piemēroti pārvadājumam;
  • transportlīdzeklim jābūt projektētam, konstruētam, apkoptam un ekspluatētam tā, lai tiktu novērstas iespējas dzīvniekus ievainot un radīt tiem ciešanas, jānodrošina dzīvnieku drošība;
  • iekraušanas un izkraušanas aprīkojumam jābūt pienācīgi projektētam, konstruētam, apkoptam un ekspluatētam tā, lai tiktu novērstas iespējas ievainot un radīt ciešanas, un tiktu nodrošināta dzīvnieku drošība;
  • dzīvniekus aprūpējošajam personālam jābūt apmācītam vai pietiekami kompetentam šajā ziņā un jāveic savi uzdevumi bez vardarbības un neizmantojot metodes, kas varētu izraisīt nevajadzīgas bailes, ievainojumus vai ciešanas;
  • pārvadāšana uz galamērķa vietu jāveic bez kavēšanās, un dzīvnieku labturības apstākļus regulāri jāpārbauda un pienācīgi jāuztur;
  • dzīvniekiem jānodrošina pietiekama platība un augstums atbilstīgi to izmēram un plānotajam pārvadājumam;
  • dzīvniekus jāpadzirdina, jāpabaro un jāatpūtina piemērotos intervālos un kvalitātes un daudzuma ziņā atbilstīgi to sugai un izmēram.

Detalizēti tehniskie noteikumi lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanai izklāstīti regulas I pielikumā – dzīvnieku iekraušanas, izkraušanas un apiešanās kārtība, prasības transportlīdzeklim u.c.

Ceļu satiksmes drošības direkcijā informē, ka Ceļu satiksmes noteikumos nepastāv  ierobežojumi dzīvnieku pārvadātājiem.

"Ceļu satiksmes noteikumos nav noteikti ierobežojumi dzīvnieku pārvadātājiem."

Iepriekšējie MK noteikumi, kuri regulēja dzīvnieku pārvadāšanu un nav spēkā kopš 2013.gada janvāra, paredzēja transportlīdzeklī, kurā saistībā ar saimniecisku darbību pārvadā dzīvniekus, izvietot zīmi "Dzīvi dzīvnieki". Minētajai zīmei bija noteikts paraugs. Šobrīd spēkā esošajos noteikumos šāda prasība nav minēta, bet ir noteikta Regulā Nr.1/2005.

Kā skaidro PVD vecākā eksperte Tatjana Pastare, prasība izvietot uz transportlīdzekļa zīmi, kas brīdina, ka tajā tiek vesti dzīvi dzīvnieki, ir saistoša, tikai veicot komercpārvadājumus. Līdz ar to zīme uz transportlīdzekļa nav nepieciešama, ja, piemēram, savas govis pārved uz citām ganībām. Turklāt brīdinājuma zīmei, kas informē par dzīvu dzīvnieku transportēšanu, nav noteikta parauga. Pārvadātājs pats izvēlas, kā pārējos ceļu satiksmes dalībniekus brīdināt par neikdienišķo kravu. Zīmei jābūt skaidri saprotamai un saredzamai, uzsver T.Pastare.

Pārvadājums dzīvnieku ietekmē negatīvi

Dzīvnieka transportēšana vienmēr negatīvi ietekmē dzīvnieku, un izmaiņas dzīvnieka ikdienā rada tam stresu. Pārvadājuma sekas izjūt arī pilnīgi veseli dzīvnieki. Pārvadājot slimu dzīvnieku, slimības pazīmes var saasināties un, kā norāda speciālisti, apdraudēt dzīvnieka veselību un pat dzīvību.

Labturības prasību neievērošana pārvadājuma laikā uz dzīvnieku atstāj ne tikai īslaicīgu negatīvu iespaidu, bet tā ietkemē var ievērojami samazināties dzīvnieka produkcijas kvalitāte un dzīvnieka turpmākā produktivitāte.

Pārvadājuma laikā dzīvnieka labsajūtu ietekmē vairāki faktori. PVD speciālisti min šādus:

  • svešā vide;
  • svešie dzīvnieki;
  • saskarsme ar cilvēkiem;
  • transportlīdzekļa kustības;
  • palielināta fiziskā slodze;
  • klimatiskie apstākļi;
  • barības un ūdens trūkums.

Lopkopim pašam pirms pārvadājuma jānovērtē dzīvnieka veselības stāvoklis un jānosaka, vai tas ir atbilstošs dzīvnieka transportēšanai. PVD mājaslapā sniegti padomi, pēc kuriem var novērtēt dzīvnieka atbilstību pārvadāšanai.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI