Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šī gada pirmajos piecos mēnešos PVD inspektori, pārbaudot 2300 cūku novietnes, 394 novietnēs konstatēja nereģistrētas cūkas.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Neatkarīgi no dzīvnieka turēšanas mērķa – ražošanai vai savam uzturam –Lauksaimniecības datu centrā (LDC) ir jāreģistrē liellopi, cūkas, aitas, kazas, zirgi, un jāievēro visi šo sugu dzīvnieku identifikācijas, reģistrācijas un notikumu ziņošanas noteikumi, kā arī dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības noteikumi. Šo dzīvnieku, piemēram, ponija vai pundurcūkas, turēšana izrādīšanai cilvēkiem neatbrīvo no pienākuma ievērot reģistrācijas prasības.
Savukārt kažokzvēri, truši, mājputni, medus bites un savvaļas sugu dzīvnieki LDC datubāzē ir jāreģistrē, ja tie tiek turēti produkcijas ieguvei vai arī ja tie tiek turēti gan izrādīšanai cilvēkiem, gan produkcijas ieguvei, arī pašpatēriņam.
"Cūku nereģistrēšana veicina arī nelegālu cūkgaļas apriti."
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe norāda, ka šo sugu dzīvniekiem ir risks saslimt ar infekcijas slimībām, par kuru neizplatīšanos valsts nopietni rūpējas. Slimību izplatības gadījumā valsts tautsaimniecībai var rasties būtiski zaudējumi, un galu galā cietējs būs pats lauksaimnieks. Ja dzīvnieki ir reģistrēti, slimības izplatības gadījumā PVD ir pieejama informācija par dzīvnieku atrašanās vietu, kā arī iespējams izsekot, uz kurām novietnēm tie pārvietoti. Ja dzīvnieki nav reģistrēti, dienesta darbs ir apgrūtināts un prasa papildu resursus.
Obligāti jāreģistrē visi lauksaimniecības dzīvnieki
Lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšanu paredz gan Veterinārmedicīnas likumss, gan Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums, gan Dzīvnieku aizsardzības likums.
Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšana, kā arī šo dzīvnieku apzīmēšana un notikumu ziņošana veicama saskaņā ar MK noteikumiem Nr.393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība", kā arī Eiropas Savienības likumdošanas aktiem (liellopi – Regula 1760/2000; aitas, kazas – Regula 21/2004; zirgi – regula 504/2008; cūkas – direktīva 71/2008).
MK noteikumu Nr.393 10.punktā uzskaitīts, par kuriem lauksaimniecības dzīvniekiem LDC jāsniedz ziņas:
Šajos pašos noteikumos dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem noteikti vairāki pienākumi:
MK noteikumos Nr.393 paredzēto informāciju lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki un turētāji LDC var sniegt gan elektroniski, gan papīra formā. Plašāka informācija pieejama LDC mājaslapā. Tiesa gan, tie ir maksas pakalpojumi, kurus LDC sniedz saskaņā ar publisko maksas pakalpojumu cenrādi, kas noteikts MK noteikumos Nr.880.
Attieksme pret reģistrāciju vieglprātīga
PVD speciāliste atzīst, ka attiecībā uz dzīvnieku reģistrāciju vienas daļas īpašnieku attieksme ir diezgan vieglprātīga. Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumos slimības skartajos reģionos PVD speciālistiem jāapmeklē katra lauku sēta. Arī tās, kurās oficiāli cūku nav, jo nevar būt droši par reālo situāciju, vai saimniecībā tiek turētas cūkas vai ne un vai nav slims dzīvnieks.
"Par pašpatēriņam turētajām cūkām LDC jāziņo divas reizes gadā."
Nesen veiktie grozījumi Veterinārmedicīnas likuma 8.pantā ļauj PVD speciālistiem epizootiju uzliesmojuma gadījumā noteiktajā riska zonā bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt privātā īpašumā epizootijas apkarošanas pasākumu īstenošanai. Arī tajās piemājas saimniecībās, kurās nav reģistrētu lauksaimniecības dzīvnieku. Grozījumus veica, apzinoties Āfrikas cūku mēra radītos draudus, jo diezgan liels skaits valsts iedzīvotāju tur nereģistrētus dzīvniekus. Vien šī gada pirmajos piecos mēnešos PVD inspektori, pārbaudot 2300 cūku novietnes, 394 novietnēs konstatēja nereģistrētas cūkas. PVD pārstāve M.Irbe norāda, ka dienests ārpus Āfrikas cūka mēra aizsardzības un uzraudzības zonas mērķtiecīgi neveic lauku saimniecību apsekošanu, lai pārbaudītu, ir vai nav dzīvnieki reģistrēti. Pārkāpumus konstatē, veicot arī citu sugu dzīvnieku novietņu pārbaudes.
Nereģistrējot dzīvniekus, lauksaimnieks paliek zaudētājs
Normatīvie akti paredz dzīvnieku īpašniekiem kompensāciju saņemšanu par zaudējumiem, kas radušies dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā. Tomēr kompensācijas var saņemt tikai tie dzīvnieku īpašnieki, kuri lauksaimniecības dzīvniekus reģistrējuši LDC, ievērojot normatīvo regulējumu. Kompensāciju saņemšanu un apmēru paredz MK noteikumi Nr.177 "Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā".
"Par nereģistrētu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu fiziskām personām var uzlikt sodu līdz 350 eiro."
M.Irbe norāda, ka Pārtikas un veterinārais dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma veic pārbaudes saimniecībās, kuras pretendē uz platību maksājumu saņemšanu. Lai saņemtu atbalsta finansējumu, zemnieku saimniecībās nevar būt nereģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki. Ja PVD konstatē pārkāpumus, saimniecībai var piemērot subsīdijas samazinājumu.
Arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 107.pants par lauksaimniecības dzīvnieku nereģistrēšanu paredz naudas sodu. Ja pārkāpums tiek konstatēts pirmo reizi, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 7 līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 350 eiro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 210 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 350 līdz 700 eiro. Turklāt sodītā persona netiek atbrīvota no dzīvnieka reģistrēšanas, tā ir jāveic tik un tā.
Nereģistrē gan apzināti, gan nezināšanas dēļ
Iemesli, kādēļ cūku, govju, aitu un citu lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieki nereģistrē dzīvniekus, ir vairāki. Tā ir gan nezināšana, gan slinkums, gan apzināta rīcība, neziņojot par dzīvnieku un tā atrašanās vietu.
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja M.Irbe pauž neizpratni par dzīvnieku īpašnieku nezināšanu, jo dienesta darbinieki bieži vien informāciju "pienes klāt" lauku sētās, izstāstot, kas un kā ir jādara. Tomēr ne vienmēr lopu turētāji ieklausās un uzskata to vien par birokrātisku vajadzību, kurai nav jēgas. Piemēram, cūku īpašniekiem, kuri tās tur tikai pašpatēriņa vajadzībām, informācija par izmaiņām LDC jāsniedz divas reizes gadā – līdz 31.janvārim un 31.jūlijam. Salīdzinoši, ja cūkas audzē pārdošanai, par izmaiņām jāziņo katru mēnesi.
Aizvadītajā gadā, kad uzliesmoja Āfrikas cūku mēris, liela daļa cūku īpašnieku LDC paziņoja par dzīvniekiem, bet vēlāk ziņas par izmaiņām nesniedza, liecina PVD novērojumi.
Lauksaimniecības dzīvnieku produkciju realizēt drīkst tikai tad, ja dzīvnieki ir bijuši reģistrēti, kā to paredz MK noteikumu Nr.393 5.punkts. Nenoliedzami, cūku nereģistrēšana veicina arī nelegālu cūkgaļas apriti. Attiecīgi par šādas gaļas kvalitāti un nekaitīgumu pircējs nevar būt drošs, par saimniecisko darbību netiek maksāti arī nodokļi. Savukārt reģistrētajām cūkām tiek veikta slimību, turēšanas apstākļu, ēdināšanas un cita veida uzraudzība. Šos dzīvniekus kauj tikai kautuvēs, kurās veic gaļas ekspertīzi, lai pie patērētāja nonāktu nekaitīga produkcija.
