Biodrošības pasākumi aktuāli arī, ja saimniecībā viena cūka

Pagājušajā nedēļā Rīgā notika Eiropas valstu galveno veterināro speciālistu darba grupas neformālā sanāksme, kurā izskatīja vairākus ar dzīvnieku veselību un dzīvnieku infekcijas slimību ierobežošanu saistītus stratēģiskus jautājumus. Tika runāts arī par Āfrikas cūku mēra izplatīšanās apturēšanu, kas ir aktuāls jautājums vairākām Eiropas Savienības valstīm, piemēram, kaimiņos esošajai Lietuvai.

Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis sanāksmē norādīja: "Tikai savstarpēja sadarbība starp valstīm, informācijas apmaiņa, vienota slimības apkarošanas stratēģija un noteikto biodrošības pasākumu ieviešana sniegs rezultātu – slimības apturēšanu."

Biodrošības pasākumi jāievēro arī dažu cūku īpašniekiem

Veterinārmedicīnas likums paredz, ka dzīvnieku īpašnieka vai turētāja pienākums ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izstrādāt un dzīvnieku turēšanas vietās ieviest biodrošības pasākumus, kas nodrošina iepriekš identificēto potenciālo dzīvnieku infekcijas slimības izplatīšanās un iekļūšanas ceļu atbilstošu kontroli tādā veidā, kas pilnībā vai daļēji novērš slimības ierosinātāju iekļūšanu ganāmpulkā vai atsevišķā dzīvnieku populācijā. Līdz ar to dzīvnieku īpašnieka vai turētāja pienākums, piemēram, ir iegādāties nepieciešamos dezinfekcijas līdzekļus, vienreizējās lietošanas aizsargapģērbu utt.

Dzīvnieku sugas, kategorijas un populācijas, attiecībā uz kurām nepieciešams izstrādāt biodrošības pasākumu kopumu, un prasības biodrošības pasākumu izstrādei dzīvnieku turēšanas vietās nosaka MK noteikumi Nr.621 "Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām".

Šie noteikumi attiecas ne tikai un lielajām cūku fermām, bet arī uz piemājas saimniecībām, kurās tiek turēti daži dzīvnieki. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti skaidro, ka bioloģiskā drošība ir pasākumu komplekss, kuru ievērojot dzīvnieku turētājs var pasargāt savus dzīvniekus no saslimšanas ar infekcijas slimībām un maksimāli samazināt infekcijas slimību izplatīšanos apkārtējā teritorijā.

"Biodrošības paaugstināšanai svarīgi ir sabiedrību izglītot par labu lauksaimniecības praksi."

Ignorējot biodrošības pasākumus dzīvnieku novietnēs, pastāv risks ar bīstamo slimību inficēties visām cūkām. Tas nozīmē, ka tiks likvidēti slimie un pārējie dzīvnieki novietnē. Kā arī pastāvēs ierobežojumi noteiktā laika periodā nodarboties ar cūkkopību konkrētajā saimniecībā. Gan cūku likvidēšana, gan turpmākie ierobežojumi dzīvnieku audzēšanai saimniecībai radīs finansiālus zaudējumus.

Biodrošības paaugstināšanai svarīgi ir sabiedrību izglītot par labu lauksaimniecības praksi, dzīvnieku infekcijas slimību riskiem, ganāmpulka profilakses iespējām un to, kā rīkoties aizdomu gadījumos par slimību. Lauksaimnieku informēšanā un apmācībā nozīmīga ir sadarbība starp valsts iestādēm, dzīvnieku turētājiem un īpašniekiem, praktizējošiem veterinārārstiem, sabiedriskajām organizācijām un vietējām pašvaldībām. Dzīvnieku turētājam vai īpašniekam jānodrošina, lai saimniecības darbinieki būtu informēti par dzīvnieku slimībām, biodrošības principiem, mijiedarbību starp dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību un cilvēku veselību.

Ieteikumi biodrošības pasākumiem

Mājas cūkām Āfrikas cūku mēris cūku novietnēs pēdējo reizi konstatēts pagājušā gada septembrī. Iestājoties siltam laikam, kad palielinās riski mājas cūkām kontaktēties ar meža dzīvniekiem, kuri var būt slimības pārnēsātāji, cūku turētājiem ir jāpievērš lielāka uzmanība biodrošības pasākumiem dzīvnieku novietnēs.

Pasākumu plānam jāparedz kārtība, kādā

• tīra, dezinficē, dezinsekcē un deratizē dzīvnieku turēšanas vietas;
• tīra un dezinficē barības uzglabāšanas rezervuārus, barības padeves iekārtas un inventāru;
• tīra un dezinficē dzīvnieku pārvadāšanai izmantojamos transportlīdzekļus;
• uzskaita dzīvnieku pārvadājumus un apmeklētājus;
• savāc un uzglabā kūtsmēslus;
• savāc un uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, arī dzīvnieku līķus;
• darbinieki ievēro higiēnas prasības;
• tīra un dezinficē darbinieku darba apģērbus;
• apmāca darbiniekus par dzīvnieku slimībām, biodrošības principiem, mijiedarbību starp dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību un cilvēku veselību.

PVD speciālisti sniedz galvenos ieteikumus cūku turētājiem Āfrikas cūku mēra risku mazināšanai:

• cūkas jātur slēgtās novietnēs, ja nepieciešams, tās var nožogot, lai nepieļautu mājdzīvnieku saskari ar savvaļas vai klaiņojošiem dzīvniekiem. Cūkas nedrīkst turēt āra aplokos;
• cūku novietnē jāveic regulāra tīrīšana, dezinfekcija, tajā nedrīkst būt grauzēji un insekti;
• jāierobežo nepiederošu personu, klaiņojošu un savvaļas dzīvnieku piekļuve dzīvnieku turēšanas vietai;
• pie ieejas novietnē jānovieto dezopaklāji;
• vietai, kur glabājas dzīvnieku barība, jābūt tīrai. Jāseko, lai tur nesavairojas grauzēji;
• novietnē visiem strādājošajiem jāievēro iekšējās kārtības noteikumi un higiēna. Dzīvnieku kopējam darbam novietnē jābūt maiņas apģērbam un apaviem. Drēbes pirms iešanas kūtī un pēc dzīvnieku kopšanas jāpārvelk;
• cūkām aizliegts izbarot ēdināšanas uzņēmuma atlikumus, kā arī pārtikas atkritumus;
• ja cūku novietne atrodas tuvu mežam vai ir iespējams, ka pie tās esošo lauku apmeklējušas meža cūkas, nedrīkst izbarot mājas cūkām tur pļautu zāli, zaļo masu, kā arī neapstrādātus kartupeļus un graudaugus;
• nelietojiet salmus vai citus pakaišiem domātus materiālus, ja tie atrodas uz lauka, kuram var piekļūt meža cūkas.

MK noteikumu Nr.621 10.¹ punktā uzskaitīts, kādos Latvijas pagastos, kas atrodas Āfrikas cūku mēra apdraudējuma zonās, līdz 2018.gada 31.decembrim cūku novietnēs jāievēro noteikumu pielikumā minētie biodrošības pasākumi.

Lauksaimnieki, kuriem rodas papildu jautājumi par biodrošības pasākumu ieviešanu savās saimniecībās, ar tiem var vērsties pie PVD speciālistiem teritoriālajās pārvaldēs. Tāpat teritoriālajās pārvaldēs var iegūt informāciju par noteikto ierobežojumu izņēmumiem un produkcijas realizācijas iespējām.

PVD darbiniekiem būs tiesības iekļūt privātīpašumā

Tajās valsts administratīvajās teritorijās, kurās 2014.gadā tika konstatēti slimības uzliesmojumi, izsludināja ārkārtējo situāciju. Ne visi cūku īpašnieki savus dzīvniekus reģistrē, kā to paredz normatīvie akti, tādēļ Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām ārkārtējās situācijas laikā tika piešķirtas tiesības iekļūt arī tajās piemājas saimniecībās, kurās atrodas nereģistrētie dzīvnieki, nepieciešamo slimības apkarošanas pasākumu veikšanai.

Bīstamo slimības uzliesmojumu gadījumā nepieciešama operatīva rīcība slimības tālākas izplatības ierobežošanai. Pasākumi jāveic arī tajās saimniecībās, kurās tur nereģistrētas cūkas. Ārkārtējā situācija bija izsludināta līdz šī gada 1.janvārim.

"Slimības uzliesmojuma gadījumā nepieciešama operatīva rīcība."

Lai arī turpmāk PVD būtu iespēja operatīvi īstenot visus nepieciešamos pasākumus Āfrikas cūku mēra un citu iespējamo slimību apkarošanai, tika veiktas izmaiņas Veterinārmedicīnas likumā. Papildinot likuma 8.pantu, noteikts, ka PVD inspektoriem ir tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma epizootiju uzliesmojuma gadījumā noteiktajā riska zonā iekļūt privātā īpašumā epizootijas apkarošanas pasākumu īstenošanai. Tas nozīmē, ka PVD darbiniekiem ir tiesības iekļūt arī tajās saimniecībās, kurās tur nereģistrētus dzīvniekus.

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe atgādina, ka par Āfrikas cūku mēra karantīnas teritorijā nomedītajām vai atrastajām meža cūkām dzīvnieku medniekiem vai atradējiem obligāti jāsazinās ar attiecīgo PVD teritoriālo pārvaldi vai veterinārārstu, kurš ņem laboratoriskos paraugus izmeklēšanai.

Lauksaimniekiem, kuru cūkas tika izkautas Āfrikas cūku mēra dēļ, piešķīra kompensācijas par nokautajiem dzīvniekiem. Sākotnēji kompensācijām bija paredzēti 1 502 450 eiro. Iepriekšējā gadā piešķirtie līdzekļi bija nepietiekami, tādēļ šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valsts ir piešķīrusi papildu finansējumu kompensāciju izmaksai 347 135 eiro apmērā.