VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inta Šaboha
LV portāls
05. septembrī, 2012
Lasīšanai: 12 minūtes
4
1
4
1

No cik gadu vecuma pircējam būtu tiesības iegādāties alkoholu?

LV portālam: Veselības ministrija; PĒTERIS APINIS, Latvijas Ārstu biedrības prezidents; VITOLDS BREMMERS, ARTA valdes loceklis un SIA „ALTIA Latvia” tirdzniecības direktors; GUNTIS ĀBOLTIŅŠ-ĀBOLIŅŠ, ARTA valdes loceklis, AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs; ASTRĪDA STIRNA, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja; Jaunatnes atturības federācija.
Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vairāki pētījumi liecina, ka alkoholisko dzērienu patēriņš jauniešu vidū Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā.

FOTO: SXC

Sasniedzot 18 gadu vecumu, jaunieši var darīt daudzas lietas, kuras tiem iepriekš bija liegtas. Piemēram, precēties, iestāties armijā, piedalīties vēlēšanās un legāli iegādāties tabakas izstrādājumus un alkoholiskos dzērienus. Jāatzīmē, ka Latvijas jaunieši lielākoties 18 gadu vecumā vēl sēž skolas solā un ir pilntiesīgi skolēni. Attiecinot šo vecumu uz alkohola iegādi, daudzi ir skeptiski par to, vai 18 gadus vecam skolēnam vajadzētu atļaut piekļuvi alkoholam. Domas šajā jautājumā dalās. Arī Saeimas deputāti par šo tēmu izsakās izvairīgi.

Alkohola problēma jauniešu vidū Latvijā pastāv. Nepilngadīgie jaunieši atrod arvien jaunus veidus, kā piekļūt vai iegādāties alkoholu, savukārt pilngadīgie jaunieši to var iegādāties, vēl mācoties vidusskolas pēdējās klasēs. Lai ierobežotu alkohola patēriņu jauniešu vidū, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izveidotā darba grupa izstrādāja grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Darba grupas izstrādātie priekšlikumi par izmaiņām normatīvajos aktos tiks virzīti tālāk izskatīšanai Saeimā kā piecu deputātu likumdošanas iniciatīva. Pirms grozījumu spēkā stāšanās par tiem vēl ir jālemj Saeimai pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā.

Plānotie grozījumi paredz vairākus papildu ierobežojumus alkohola iegādei (piemēram, personu apliecinošo dokumentu uzrādīšana, iegādājoties alkoholu pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem), kā arī sankcijas par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem. Tomēr iecerētie grozījumi normatīvajos aktos pagaidām neparedz atbalstīt Latvijas Ārstu biedrības ierosinājumu par vecuma sliekšņa paaugstināšanu alkohola iegādei no 18 gadiem līdz 21 gada vecumam.

22.augustā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēdē vairāki deputāti izteicās, ka būtu ar mieru atbalstīt vecuma sliekšņa paaugstināšanu alkohola iegādei. Lai gan darba grupa nav atbalstījusi Latvijas Ārstu biedrības priekšlikumu paaugstināt vecuma slieksni no 18 līdz 21 gada vecumam, tomēr par normatīvo aktu grozījumiem vēl būs iespējams diskutēt, kamēr tie tiks izskatīti Saeimā.

LV portāls jautā: Kā Jūs uzskatāt, vai ir nepieciešams palielināt vecuma slieksni alkohola iegādei?

Veselības ministrijas viedoklis:

"Veselības ministrijā (VM) ir diskutēts par iespējamu vecuma sliekšņa palielināšanu alkohola iegādei, tomēr pašreiz VM neatbalsta šādu priekšlikumu. Vecuma sliekšņa palielināšana neatrisinātu pamata problēmu – iespēju nepilngadīgajiem iegādāties alkoholiskos dzērienus. Tādēļ ministrija rosina cita veida iespējamos risinājumus, piemēram, pastiprināt kontroli tirdzniecības vietās, lai mazinātu iespēju nepilngadīgām personām iegādāties alkoholu, palielināt nakts laikā veikto kontroļu intensitāti veikalos, kafejnīcās, kur tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni u.c."
 

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents:

"Latvijā jaunieši dzer pārlieku daudz. Vēl vairāk – bērnu un jauniešu alkoholisms ir viena no sāpīgākajām Latvijas problēmām. Katru dienu narkoloģijas nodaļās tiek nogādāti padsmitgadnieki ar alkohola psihozi. Pēdējā laikā visvairāk – ar "alus psihozi". Jaunieši un skolēni Latvijā visbiežāk nodzeras no plastmasas pudelēs tirgota alus (2 litru pudele 7% alkohola šķīduma maksā 80–99 santīmus, kas atbilstu degvīna pudelei par 1,14 latiem). Būtiski, ka mūsdienās daudz vairāk nekā agrāk no alkoholisma cieš meitenes.

Statistika liecina, ka 14 gadu jauniešu grupā alkoholu jau ir lietojuši 91% jauniešu. 13% jauniešu 15–16 gadu vecuma grupā ir bijuši piedzērušies biežāk nekā 20 reizes dzīvē, bet 18% jauniešu ir bijusi "uzdzīve" (5 un vairāk dzērieni vienā reizē) trīs vai vairāk reizes mēnesī. Un būtiskais – gandrīz visi jaunieši aptaujā ir atbildējuši, ka viņiem veikalā nav problēmas iegādāties alkoholiskos dzērienus – veikalnieki viņiem tos laipni pārdod.

Alkoholiskos dzērienus pusaudži vienmēr saņem no pieaugušajiem – tos nopērk pieaugušie (labsirdīgais starpnieks), tos pārdod pieaugušie (veikala pārdevēji) vai tos nelegāli tirgo pieaugušie kā kontrabandas preces un iesaista jauniešus kontrabandas tīklos. Policija pēdējos divos gados ir sastādījusi tikai dažus protokolus par alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem.

Vai nu mēs sāksim nopietni vērsties pret neliešiem, kas palīdz nodzirdīt Latvijas jaunatni, vai mums vienkārši nebūs Latvijas nākotnes. Latvijas Ārstu biedrība izstrādājusi likumdošanas iniciatīvas, kas ļautu palielināt sodus par alkohola piedāvāšanu, tirdzniecību nepilngadīgajiem. Turklāt esam sākuši sadarbību ar Iekšlietu ministriju, lai atvieglotu šādas nelegālas tirdzniecības pierādīšanu un vainīgo sodīšanu. Latvijas Ārstu biedrība iesaka arī paaugstināt no 18 uz 21 gadam vecuma robežu, no kuras sākot jaunieši drīkst iegādāties un lietot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

Šim priekšlikumam ir vairāki pamatojumi. Pirmais un būtiskākais – ja jaunietis nav sācis dzert līdz 21 gada vecumam, viņš gandrīz nekad nevar kļūt par alkoholiķi. Otrs arguments – cilvēka organisms nenobriest vienlaicīgi. Nervu sistēma attīstās līdz 23–25 gadiem, turklāt pēc divdesmit gadiem attīstās tieši augstākie nervu centri smadzeņu puslodēs un iegarenajās smadzenēs. Ļaujot bērnam dzert līdz 21 gada vecumam, mēs viņam liedzam attīstīt talantus. Trešais arguments – Latvijā bērni līdz 20 gadiem mācās vidusskolā, nevis līdz 18 gadiem, kā tas bija agrāk. Šobrīd brašais otrgadnieks pavisam legāli iegādājas šņabi un alu visai 9.klasei.

Saeimas darba grupā izskatīta virkne priekšlikumu, no kuriem būtiskais ir – arī vecumā līdz 25 gadiem visiem jauniešiem jāuzrāda dokumenti, iegādājoties alkoholu. Dokumentu neuzrādīšana būs sodāma, un sodīts tiks gan neuzrādītājs, gan pārdevējs.

Un vēl kāds būtisks aspekts, kas būtu jāpanāk, – lai lielveikalos (arī pašapkalpošanās veikalos) alkohols neatrastos pa vidu starp citiem ēdieniem, bet atsevišķi nodalītās nodaļās ar atsevišķu kasi un novērošanas sistēmām, kas ļautu pēc tam pieķert negodprātīgus tirgotājus, kas santīma dēļ gatavi nodzirdīt bērnus."

Vitolds Bremmers, ARTA valdes loceklis un SIA "ALTIA Latvia" tirdzniecības direktors:

"Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri uzskata, ka nav lielas jēgas paaugstināt likumā noteikto slieksni alkohola iegādei, ja pašreizējais slieksnis – 18 gadi – dzīvē simtprocentīgi nedarbojas. Ik pa laikam medijos lasām aptauju datus, kuros nepilngadīgie jaunieši paši atzīst, ka tikt pie alkoholiskajiem dzērieniem ir ļoti viegli, piemēram, nopērk kāds pilngadīgs "draugs". Tāpat vidusskolās bieži ir situācija, kad 12.klasē mācās arī kāds, kurš jau sasniedzis 18 gadu vecumu un "pēc likuma" grādīgos veikalā drīkst pirkt. Visbiežāk tos tad arī izlieto kopā ar vēl nepilngadīgajiem skolas biedriem.

Tāpēc uzskatām, ka šā jautājuma risināšanā efektīvāk būtu paaugstināt pilngadīgo personu atbildību par to, ka viņi nepilngadīgajiem piegādā alkoholu, nevis par dažiem gadiem celt vecuma slieksni – tas situāciju neuzlabos.

Latvijas narkologi un ārsti savos komentāros jauniešu nodzeršanās piemērus visbiežāk ilustrē ar stāstiem par iereibušiem 13, 14, 15 gadus veciem pusaudžiem, nevis astoņpadsmitgadīgajiem. Tas nozīmē, ka ne jau vecums ir atslēgas vārds, jo kāds viņiem šo alkoholu ir nopircis un kāds to ir pārdevis. Uzskatām, ka pārdevēja atbildības palielināšana, darba līgumos iestrādājot attiecīgas normas, varētu būt efektīva. Piemēram, par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem pārdevējam noteikt nevis naudas sodu, bet draudēt ar darba zaudēšanu – tas varētu labāk nostrādāt.

Tāpat jārunā ir par vecāku atbildību, audzināšanu ģimenē un skolā, un tie ir skaidras valsts politikas ilgtermiņa pasākumi. Tas, kas notiek šobrīd – vēlme palielināt vecuma slieksni alkohola iegādei –, patiesībā ir cīņa ar sekām. Un tā cietīs neveiksmi, kamēr dzīvē netiks pildītas jau esošās likuma normas – piemēram, stingra kontrole pār grādīgo dzērienu pārdošanu nepilngadīgajiem jau šobrīd."

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, ARTA valdes loceklis, AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs:

"Gribētu papildināt, ka biznesa vidē daudzi uzņēmumi, tajā skaitā arī mēs "Latvijas balzamā", strādājam un realizējam sociāli atbildīgus projektus, kas vērsti uz sabiedrības izglītošanu, kā, piemēram, portāls "dzeratbildigi.lv", jo apzināmies, ka apziņas un ieradumu maiņa nenotiek mēnešu vai pat gadu laikā. Tādēļ ir būtiski, lai valsts līmenī tiktu realizēta kompleksa un ilgtermiņa politika, kas izglītotu jauniešus un plašāku sabiedrību par alkohola lietošanas kultūru, veidojot izpratni par samērību, atkarību.

Pašlaik šķiet, ka tā ir "lēcienveida" politika, ko ietekmē vai nu vēlēšanu tuvošanās, vai Eiropas līmeņa iniciatīvas. Domāju, ka mums Latvijā vēl ļoti daudz darāmā, lai alkoholisma apkarošana tiktu risināta kompleksi, pārdomāti, iestrādāta skolu izglītības programmās un realizēta arī ekonomiskā aspektā, radot šķēršļus ēnu ekonomikas attīstībai šajā nozarē."

Astrīda Stirna, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja:

"Es kā narkologs un speciālists, kas strādā ar šiem jauniešiem un redz viņus diendienā, uzskatu, ka tas ir nepieciešams. 18 gados jaunietis ir vēl faktiski skolēns, viņš vēl nav pabeidzis skolu, un kāpēc viņam vajadzētu būt pieejamam alkoholam, ņemot vērā tās sekas, kas tagad notiek uz ielām un slimnīcās, un arī ņemot vērā noziedzību? Es uzskatu, ka tas ir ļoti pareizi.

Faktiski ir kompleksi jādomā ne tikai, teiksim, par to, ka jāpaaugstina vecuma slieksnis, bet ir jādomā arī par pieejamību - kāpēc pusaudzis pat līdz 18 gadiem tik viegli var nopirkt alkoholu. To mēs arī redzam pēc šīm aptaujām. Tā kā par to, protams, ir kompleksi jārunā.

Var jau arī saprast tos, kas oponē un saka, ka jātiek galā ar to, ka nav sakārtots, ka līdz 18 gadu vecumam pērk alkoholu, bet es uzskatu, ka vajadzētu vismaz uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem liegumu līdz 21 gada vecumam."

Jaunatnes Atturības federācijas viedoklis:

"Ja alkoholu varēs iegādāties tikai no 21 gada vecuma, to nevarēs iegādāties nepilngadīgie, jo būs skaidri redzama vecuma atšķirība.

Pēc 21 gada vecuma cilvēks ir nobriedis, ar pieauguša cilvēka spriešanas spējām. To apliecina arī atsevišķu profesiju saraksts, kurās var sākt strādāt no 21 gada vecuma. Ir veikti pētījumi, ka cilvēka smadzenes attīstās pat līdz 25 gadu vecumam. Pētījumi pierāda: jo vēlāk jaunietis sāk lietot alkoholu, jo mazākas iespējas, ka viņš kļūs atkarīgs no tā.

Latvijā mirstība pārsniedz dzimstību. Ir strauji audzis to bērnu skaits, kuri dzimst ar dažādām kaitēm, ko ir veicinājis alkoholisms. Nav aprēķināti tie ekonomiskie zaudējumi, kuri rodas no ģimenes skandāliem, avārijām, traumām, mirstības, invaliditātes, kas rodas no alkohola pārmērīgas lietošanas, kas rodas, agri sākot dzert bērniem, pusaudžiem un jauniešiem. Pētījumi ES rāda, ka zaudējumi ir daudzkārt lielāki nekā ieguvumi no akcīzes nodokļiem.

Palielinot slieksni alkohola iegādei un pastiprinot sodus par šiem pārkāpumiem līdz licences atņemšanai, veidosies veselāka nākamā paaudze un būs lielāki ekonomiskie ieguvumi.

Biedrība uzskata: likums tomēr ierobežotu alkohola pieejamību jauniešu vidū un šāda likuma pieņemšana būtu pozitīvs signāls, ka alkohola lietošana jauniešu vidū nav atbalstāma, jo arī valsts ir tiesīga pasargāt jaunieti no potenciālajām alkohola lietošanas sekām."
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU