Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pētījuma rezultāti liecina, ka pēc visiem alkohola lietošanas rādītājiem Latvija ir 10.-15.vietā Eiropā. Būtiski – ja citās Eiropas valstīs salīdzinājumā ar 2007.gada pētījuma rezultātiem ir vērojams alkohola patēriņa samazinājums, Latvijā rādītājs pārsvarā ir nemainīgs.
LV portāla infografika
"Divu litru alus pudeli var nopirkt zem lata, un šajā pudelē (7% alus) ir aptuveni 80 vai 90 grami absolūtā alkohola. Tas ir pilnīgi pietiekami diviem vai trīs jauniešiem, lai viņi ar saviem apmēram 50 kilogramiem iegūtu ļoti pamatīgu reibumu," tā prezentējot pētījumu "Atkarību izraisošo vielu paradumi un tendences skolēnu vidū", sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pētnieks Mārcis Trapencieris.
Tā ir realitāte, ka jaunieši Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, vēl nebūdami pilngadīgi, mēdz lietot alkoholu un citas atkarību izraisošas vielas. Un – lai gan nepilngadīgiem jauniešiem nevajadzētu būt pieejai alkoholam, tomēr viņi atrod aizvien jaunus veidus, kā neatļautos produktus iegādāties. Kā zināms, tie ieradumi, kas cilvēkam veidojas bērnībā un jaunībā, nereti ietekmē turpmāko dzīvi un veselību.
Lai izpētītu atkarību izraisošo vielu lietojuma paradumus un tendences skolēnu vidū, jau kopš 1995.gada reizi četros gados tiek veikts pētījums "Atkarību izraisošo vielu paradumi un tendences skolēnu vidū", kura laikā tiek aptaujāti jaunieši no visas Eiropas.
2011.gada aprīlī un maijā Latvijā notika pētījuma piektais posms, un tajā aptaujāja 7627 8.-10.klases skolēnus no 387 skolām. Kopumā pētījums aptvēra 169 tūkst. jauniešu no 36 Eiropas valstīm.
Iegūtie dati ne tikai atspoguļo atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumus un tendences 15 un 16 gadus vecu jauniešu vidū, bet tiks arī izmantoti politikas plānošanai, profilakses programmās, ārstniecības pasākumos un valsts alkohola un narkotiku programmu vērtēšanā.
Pētījuma rezultāti
Alkoholu un tabakas izstrādājumus Latvijā drīkst iegādāties tikai no 18 gadu vecuma, piemēram, Alkoholisko dzērienu aprites likums paredz arī jaunieša atbildību: "Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Lai pārliecinātos par pircēja vecumu, mazumtirgotāja pienākums ir pieprasīt, lai pircējs uzrāda personu apliecinošu dokumentu." Tomēr nereti šīm precēm brīvi piekļūst arī nepilngadīgas personas. Alkohola pieejamība jauniešiem tiek saistīta ar tā zemajām cenām, pārdevēju pielaidīgo attieksmi un arī sabiedrības nostāju. Arī Slimību profilakses un kontroles centra veiktajā pētījumā aptaujātie jaunieši atzīst, ka 77% gadījumu alkoholu nopirkt ir viegli vai ļoti viegli. Salīdzinot ar 2007.gada pētījuma rezultātiem, jaunās paaudzes skatījumā alkoholu iegādāties ir kļuvis grūtāk.
M.Trapencieris uzskata, ka tas galvenokārt saistīts ar alkohola cenas pieaugumu pēdējo gadu laikā. Pēc pētnieka domām, akcīzes nodokli alkoholam vajadzētu pārskatīt ne retāk kā reizi gadā, jo jauniešiem tas būtu daudz grūtāk nopērkams tieši finansiālu iemeslu dēļ.
"Alkoholu un tabakas izstrādājumus Latvijā drīkst iegādāties tikai no 18 gadu vecuma, tomēr nereti šīs preces ir pieejamas arī nepilngadīgajiem."
Pētījums liecina, ka pārsvarā alkohols tiek lietots pusaudžu un draugu kompānijā, arī vecāku klātbūtnē. 96% jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem vismaz reizi dzīvē ir lietojuši alkoholu; 65% no tiem alkoholu lietojuši pēdējā mēneša laikā. Aptuveni puse respondentu alkoholu patērējuši riskantā veidā, tas ir 60 un vairāk gramu absolūtā alkohola vismaz reizi pēdējā mēneša laikā.
Latvijā 48% aptaujāto ir nobaudījuši alkoholu līdz 11 gadu vecumam, bet 23% pusaudžu līdz 13 gadu vecumam ir bijuši piedzērušies.
M.Trapencieris norāda: lai gan dati ir satraucoši, tie būtiski neatšķiras no Eiropas vidējā rādītāja un Latvija pēc alkohola lietošanas rādītājiem kopumā ierindojas 10.-15.vietā Eiropā. Tomēr jāpiebilst, ka citās Eiropas valstīs ir vērojams būtisks alkohola patēriņa samazinājums.
Cigaretes un narkotikas
Pētījumā "Atkarību izraisošo vielu paradumi un tendences skolēnu vidū" tika iegūti dati arī par smēķēšanas un narkotiku lietošanas paradumiem jauniešu vidū. Šie dati atklāj, ka Latvijā (nemainīgi 1.vieta) ir vislielākais skaits jauniešu, kas izmēģinājuši smēķēt (Latvijā – 78% jauniešu; Eiropā – vidēji 54%). Turklāt – salīdzinot ar 2007.gada pētījumu, vairāk nav novērojamas dzimumatšķirības – meitenes smēķēšanā "panāk" zēnus.
Slimību profilakses un kontroles centra pētnieks M.Trapencieris uzskata, ka valstij ir jāturpina iesāktā cenu celšana, jo tas ir viens no iedarbīgākajiem līdzekļiem jauniešu smēķēšanas un alkohola lietošanas mazināšanā.
Dati liecina, ka salīdzinājumā ar 2007.gadu ir mazinājies narkotiku lietojums. Tomēr te jāņem vērā, ka tirgū parādās aizvien jaunas narkotiskās vielas, kuras lieto jaunieši, bet kuru nosaukumus nepārzina pētījuma veicēji, un līdz ar to tie nav ietverti aptaujas anketās. Taču par zināmām narkotiskām vielām pētījums atklāj, ka katrs ceturtais 15–16 gadus vecais skolēns vismaz reizi ir pamēģinājis marihuānu.
Alkohola negatīvā ietekme
"Latvijā jaunietis 15 līdz 16 gadu vecumā, lietojot grādīgos dzērienus, vienā reizē izdzer aptuveni 50 gramus absolūtā alkohola (tas ir aptuveni 3 pudeles alus vai 150 ml kāda stiprā alkoholiskā dzēriena), kas ir liels alkohola daudzums un noteikti nelabvēlīgi ietekmē smadzeņu attīstību," norāda M.Trapencieris.
Pētnieks uzsver, ka alkohols negatīvi iespaido smadzeņu attīstību it īpaši pusaudžiem. Sekas var būt arī neatgriezeniskas, lai gan tās var neparādīties uzreiz, bet pat pēc gadiem divdesmit un izpausties kā atmiņas traucējumi.
"Latvijā jaunietis 15–16 gadu vecumā vienā lietošanas reizē izdzer aptuveni 50 gramus absolūtā alkohola."
Vēl būtiski zināt – alkohola lietošana pusaudžu vecumā nereti noved pie alkohola atkarības. Pētnieks atklāj, ka jauniešiem, kas grādīgos dzērienus sākuši lietot ap 13 gadu vecumu, 45 procentos gadījumu kādā dzīves posmā var parādīties alkohola atkarība. Sākot lietot alkoholu iespējami vēlāk (20–21 gada vecumā), kad smadzenes jau nobriedušas, atkarības iespēja kļūst ievērojami zemāka.
"Katra glāze ir risks, ko var izteikt gan zaudētos gados, gan jauniešu pašnāvībās, gan nāves gadījumos ceļu satiksmes negadījumos" brīdina M.Trapencieris.
Jauniešu ierosinājumi
SPKC speciālisti uzklausījuši arī pašu jauniešu ierosinājumus un ieteikumus alkoholisma problēmas mazināšanai.
Stāsta SPKC Komunikāciju nodaļas vadītāja Laura Ševčenko: "Jautāti par to, kad un kādēļ viņi lieto alkoholu, jaunieši stāsta, ka dzer tad, kad ir brīvais laiks un nav nekā cita labāka ko darīt – nav ar ko nodarboties. Alkohols tiek lietots socializēšanās nolūkā, lai iekļautos kompānijā, justos piederīgs. Vēl skolēni alkoholu nereti nomēģina kopā ar ģimenes locekļiem. Pieaugušie bieži vien ir tie, kuri alkoholu jaunietim sagādā, tādējādi apliecinot, ka alkohola lietošana ir pieļaujama."
Līdztekus paši skolēni atzīst, ka nav pietiekami informēti par alkohola radītajiem draudiem cilvēka fiziskajai un garīgajai veselībai un ja viņi par kaitīgo ietekmi zinātu vairāk, tad, iespējams, nelietotu vai lietotu mazāk.
Kā pašu jauniešu ieskatā samazināt alkohola lietošanas izplatību? Pētījumā secināts, ka jaunieši atbalsta alkohola preču atdalīšanu no pārtikas precēm, tas nozīmē – tirgošanu speciāli tam paredzētos veikalos.
Uzziņai
Ar pētījumu "Atkarību izraisošo vielu paradumi un tendences skolēnu vidū" var iepazīties SPKC mājaslapas sadaļas Pētījumi un ziņojumi, apakšnodaļā Atkarību slimību pētījumi un ziņojumi.
