Šobrīd mūsu valstī ir aptuveni 70 aktīvu tā dēvēto legālo narkotiku tirdzniecības vietu un lielākā daļa no tām - tieši Rīgā.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Šobrīd valstī ir aptuveni 70 tā dēvēto legālo narkotiku aktīvo tirdzniecības vietu un lielākā daļa no tām - tieši Rīgā. Laikposmā no 22.februāra līdz 30.septembrim Valsts policija (VP) ekspertīžu veikšanai iesniegusi vairāk nekā 2,5 kilogramu jaunu psihoaktīvo vielu, kas nav iekļautas kontrolējamo vielu sarakstos un ir pielīdzināmas aptuveni trim tūkstošiem apreibināšanās devu. Bet kopš jaunā mācību gada sākuma VP no aprites izņēmusi 5811 iepakojumu ar augu izcelsmes vielām.
Bīstamais daudzveidis, arī tā varētu dēvēt šo rūpalu, kas, aizslēpjoties aiz dažādiem nosaukumiem un produkta lietošanas funkcijām, izplata psihoaktīvās vielas, arvien izmainot to sastāvu, lai tās neiekļautos kontrolējamo vielu sarakstos, tādējādi izvairoties no policijas vai izmeklēšanas iestādes aktivitātēm. Patlaban policija, saņemot ziņas par iespējamu narkotisko vielu tirdzniecību, kioskos var izņemt visas preces, taču vielas, kas nav iekļautas aizliegto vielu sarakstos, ir spiesta atdot tirgotājam. Turklāt ir jāatdod arī vielas, par kurām kā kaitīgām ir informācija Agrīnās brīdināšanas sistēmā.
Tālab arvien aktuālāks kļūst jautājums par jaunu psihoaktīvo vielu vai to izstrādājumu aprites tiesisko regulējumu. Šogad 23.februārī stājās spēkā divi normatīvie akti - grozījums likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" un Ministru kabineta noteikumi Nr.843 "Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumos Nr.847 "Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem"", ar kuriem Latvijā šo kontrolējamo vielu sarakstos ieviestajai ģenēriskajai sistēmai tika noteikti vielu iedalījuma apmēri. Tādējādi vienlaikus tika aizliegtas vairāk nekā 200 jaunu vielu.
Papildinot šo regulējumu, Saeima steidzamības kārtībā 17.oktobrī pieņēma grozījumus likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību", kas, pirmkārt, definē jaunas psihoaktīvas vielas jēdzienu, otrkārt, nosaka: "Ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu uz laikposmu līdz 12 mēnešiem no lēmuma spēkā stāšanās dienas var aizliegt vai ierobežot tādu jaunu psihoaktīvu vielu vai tās saturošu izstrādājumu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai izplatīšanu, kuras nav iekļautas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos un par kurām iegūta informācija no Eiropas agrīnās brīdināšanas sistēmas vai saņemts tiesu ekspertīžu iestādes atzinums par jaunām psihoaktīvām vielām. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ."
LV portāls jautā: Kādu efektu dos šie likuma grozījumi, vai ir nepieciešamas vēl kādas papildu izmaiņas pašreizējā tiesiskajā regulējumā, lai legālo narkotiku tirdzniecību veiksmīgāk apkarotu?
Jauno psihotropo vielu izplatības jautājums nav tik vienkāršs, kā daudziem pēdējo nedēļu polemikā iesaistītajiem, iespējams, gribētos pasniegt. Problēma vispirms ir gan sociālpsiholoģiska, gan sociālekonomiska. Tās sakne nav meklējama tikai policijas un muitas spējā sodīt šo vielu izplatītājus un apgrūtināt viņiem iespējas turpināt rūpalu, bet arī katra sabiedrības locekļa spējā atturēties pašam un atturēt savus tuvākos no šādu vielu lietošanas, kā arī valsts un jo īpaši pašvaldību spējā īstenot iedarbīgus un mērķtiecīgus atkarību profilakses pasākumus.
Diemžēl tā ir joma, kuru publiskajā telpā reti kurš uzsver, kaut arī ir pašsaprotami, ka jebkuras preces tirgu var ierobežot tikai tad, ja vienlaikus aktīvi rīkojas gan tās piedāvājuma, gan arī pieprasījuma samazināšanā.
Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" jeb tā dēvētais "pagaidu aizliegums", pirmkārt, ir līdzeklis šo vielu piedāvājuma ierobežošanai. Otrkārt, tas ir tikai daļa no Iekšlietu ministrijas un Veselības ministrijas piedāvātajiem un Saeimas vienbalsīgi atbalstītajiem šo vielu izplatības ierobežošanas instrumentiem un jau sākotnēji tika paredzēts kā ārkārtīgi nepieciešams, bet tomēr papildlīdzeklis pret šo vielu izplatību. Nav pareizi interpretēt "pagaidu aizliegumu" kā panaceju pret jauno psihotropo vielu izplatīšanu un lietošanu! Pamata instruments ir pagājušā gada decembrī Ministru kabineta atbalstītās izmaiņas Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu sarakstos un šī gada februārī Saeimas atbalstītās izmaiņas likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", kas ieviesa jaunu, drosmīgu un progresīvu pieeju psihotropo vielu aprites kriminalizēšanā - tā dēvēto "ģenērisko sistēmu".
Eiropas jauno psihotropo vielu Agrīnās brīdinājuma sistēmas paziņojumi par vielu izplatību citās valstīs lieliski pierāda, ka "ģenēriskā sistēma" sevi pilnībā attaisno, jo, pateicoties tai, absolūtais vairākums no kaimiņvalstīs konstatētām jaunām vielām Latvijā jau ir aizliegtas, pirms tās ir parādījušās apritē. Tas nozīmē, ka mūsu robežas šīm vielām ir slēgtas un to izplatīšana šeit nav izdevīga, jo tas draud ar ieslodzījumu.
Taču ir jāsaprot - lai izstrādātu attiecīgo ģenērisko grupu, lai izvērtētu, vai tās aprite ir pilnībā kriminalizējama vai šī viela var tikt izmantota medicīnā, Veselības ministrijai objektīvi ir nepieciešams laiks. "Pagaidu aizlieguma" mehānisms dod iespējas muitai un policijai izņemt šīs vielas no aprites, pirms to kaitīgums ir pilnībā izvērtēts, un tiek izstrādāta nepieciešamā ģenēriskā formula, ar kādu vielas aprite tiks kriminalizēta.
Var un vajag meklēt visus iespējamos papildu risinājumus, lai panāktu, ka šādas vielas netiek tirgotas. Taču vienlaikus jāsaprot, ka apkarojamā pamatproblēma ir cilvēku vēlme apreibināties un apkarojamais priekšmets ir viela(!), kas kaitē veselībai. Atsevišķa vēršanās pret šīs vielas konkrētiem tirdzniecības paņēmieniem, preču fasējumu un citiem ar izplatīšanu saistītajiem paņēmieniem ir kā blusu ķeršana suņa kažokā – nepieciešama darbība, taču neizskaudīs pamatproblēmu.
Ja Slimību profilakses un kontroles centram būs pamats turēt aizdomās kādu vielu par tās negatīvo ietekmi uz veselību, šī iestāde pieņems lēmumu par pagaidu aizliegumu. Pamatojoties uz šo lēmumu, muita iegūs tiesības neielaist Latvijas teritorijā attiecīgo vielu vai tās saturošus izstrādājumus, bet policija – tiesības izņemt no aprites jebko, kas satur šīs vielas.
Patiesībā mēs netiekam galā ar "točkām" un narkodīleriem, kas šobrīd abas ir daudz nozīmīgākas problēmas. Dzīves pieredze rāda, ka kaut ko sasniegt var, tikai darot.
Uz minēto likumdošanas iniciatīvu noteikti psihoaktīvo vielu dīleri atradīs tiesiskā regulējuma apiešanas ceļus.
Ar nelegālu vielu tirdzniecību un likumdošanu vienmēr ir tā, ka viens uz šaha galdiņa spēlē dambreti, bet otrs – knipjos.
Tomēr jaunās iniciatīvas dos iespēju likumdevējam rīkoties tālāk. Domāju, ka visai ātrā un noteiktā Saeimas rīcība ir vērtējama ar pozitīvu atzīmi. Trīs četru mēnešu laikā mēs redzēsim, kādi būs jāsper nākamie soļi.
Esmu noskaņots samērā pesimistiski, un tāds nav tikai mans viedoklis. Šie likuma grozījumi faktiski neko nemaina šo apreibinošo vielu tirdzniecībā, jo tās, pirmkārt, tiek tirgotas nevis kā narkotikas, bet, piemēram, kā dažādas aromātiskās vielas, pat tīrīšanas līdzekļi. Fantāzija, kā šie tirgoņi nodēvē paciņās iepakoto indi, ir ļoti plaša. Pats galvenais – likums šo tirdzniecību neaizliedz un pat nekādā veidā neierobežo. Pašvaldības policija desmitiem adresēs izņem simtiem un nu jau tūkstošiem šo iepakojumu. Ko tas dos, ka turpmāk 12 mēnešus šie iepakojumi kaut kur glabāsies izņemti? Tirgotāji pēc pusstundas piegādās jaunus ar jaunu nosaukumu, un viss turpināsies.
Vēlreiz uzsveru - šīs indes (citādi to nevar nosaukt) tirdzniecība pat bērniem nekādi netiek ierobežota, un šie tirgoņi faktiski nepārkāpj nevienu likumu. Pērn un šogad nosūtījām Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai vēstuli ar situācijas skaidrojumu un lūgumu iedziļināties minētajā problēmā pēc būtības. Esam apkopojuši tirdzniecības adreses, faktus, ka ir izņemtas šīs vielas, nosūtītas uz ekspertīzi, kur apstiprinājies, ka tās satur narkotiskās vielas, un esam ierosinājuši, ka ir jāizliedz šo vielu tirdzniecība un nepieciešams šo bērnu un jauniešu indēšanu tiesiski noteikt par noziedzīgu un krimināli sodāmu darbību. Esam ierosinājuši pašvaldībām pašām dot tiesības (ja valsts institūcijām "rokas par īsām" vai laika nav), konstatējot šo apreibinošo vielu tirdzniecību, aizslēgt šīs tirdzniecības vietas.
Nekas no mūsu priekšlikumiem šobrīd dzīvē netiek īstenots. Varbūt lai likumdevēji kādreiz kopā ar mūsu policijas patruļu paskatās, kā šīs tirdzniecības vietas dzīvē reāli darbojas – kur, ko un kā tur tirgo un cik lielā mērā viņu noteiktās likumu normas šo tirdzniecību ietekmē!
Narkotiskās un psihotropās vielas Latvijā ir aizliegtas, un par darbībām ar šādām vielām noteikta kriminālatbildība. Taču parādās arvien jaunas vielas, tā dēvētās legālās narkotikas. Tātad ir "gudrinieki", kas sintezē arvien kaut ko jaunu. Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" noteica, ka kriminālatbildība ir ne tikai par darbībām ar narkotikām, kuru formula ir kontrolējamo vielu sarakstos, bet arī to modifikācijām. Taču ar to vien nepietiek, jo parādās arvien jaunas psihoaktīvas vielas, kuras vēl nav iekļautas ģenēriskajā sistēmā. Lai varētu uz to operatīvi reaģēt, ar grozījumiem likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" ir dota iespēja noteikt tādu vielu, par kuru bīstamību un kaitīgumu ir aizdomas, aprites aizliegumu līdz vienam gadam.
Esmu Saeimā iesniedzis priekšlikumu grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā: " Par jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturošo izstrādājumu, kuru aprite aizliegta vai ierobežota ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai izplatīšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz piectūkstoš latiem."
Otrkārt, esmu iesniedzis arī priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā, paredzot šādu normu: "Par jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturošo izstrādājumu, kuru aprite aizliegta vai ierobežota, neatļautu realizēšanu, ja šo vielu lietošana izraisījusi smagas sekas - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem."
Ja ir cilvēki, kuriem šķiet, ka jārīkojas citādāk, es vēlos saprast – kādu risinājumu viņi redz. Līdz šim tiesiski korektus priekšlikumus neesmu redzējis.
Nevar sākumā piemērot represīvos instrumentus (t.sk. kriminālsodu vai administratīvo sodu), bet pēc tam veikt darbības, lai aizliegtu noteiktas vielas. Jārīkojas secīgi - ja ir zināms, ka konkrēta viela ir kaitīga, iekļaujam to aizliegto vielu sarakstā un piemērojam sodu par aizlieguma neievērošanu. Ja ir pamats domāt, ka viela ir kaitīga, bet jāveic papildu pārbaudes, uz laiku līdz vienam gadam izņemam vielu no aprites (lai noskaidrotu, vai ir pamats atzīt vielu par narkotisku vai psihotropu un pilnīgi aizliegt darbības ar to) un piemērojam sodu par šī aizlieguma pārkāpšanu.