Ko drīkst un ko nedrīkst „tautas policija”

Kopš Latviju pārņēmis tā dēvēto legālo narkotiku drudzis, daudzviet iedzīvotāji apvienojušies organizētās struktūrās, kuras pret nāves tirgoņiem vēršas gan ar likumīgām, gan nelikumīgām metodēm, sākot no brīdinošām akcijām un beidzot ar bodīšu dedzināšanu.

Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka Jūrmalā narkotiku tirgotājus izdevies padzīt ar beisbola nūjām bruņotu iedzīvotāju grupai. Jelgavā jau gadiem darbojas biedrība "Vecāki Jelgavai", kas vakara stundās uzrauga sabiedrisko kārtību pilsētā. Savukārt Cēsīs, lai vērstos pret dzīvokļu zādzībām, darboties sākusi iedzīvotāju pašpalīdzības biedrība jeb tā dēvētā tautas policija.

Iedzīvotājiem gan individuāli, gan apvienojoties grupās ir tiesības uz pašaizsardzību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu, taču tie nevar dublēt policijas funkcijas, skaidro Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

Vai apvienošanās biedrībā dod tās locekļiem kādas īpašas pilnvaras vai priekšrocības?

Nē, nedod. Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi. Biedrības statuss (reģistrēšana biedrību un nodibinājumu reģistrā) var vienīgi atvieglot biedrības mērķu īstenošanu no organizatoriskā viedokļa. Piemēram, reģistrētai iedzīvotāju pašpalīdzībai biedrībai, kas nodarbojas ar likumības uzraudzīšanu, ir vieglāk organizēt savus biedrus patruļu veikšanai, uzturēt kontaktus ar vietējo pašvaldību un policiju, sadarboties ar tām savu mērķu sasniegšanā. Biedrības biedri likuma priekšā nes tādu pašu atbildību kā jebkura cita persona.

Vai iedzīvotāju pašpalīdzības biedrība savā darbībā drīkst pielietot ieročus?

Nē, nedrīkst. Biedrību un nodibinājumu likums nosaka: biedrībai un nodibinājumam ir aizliegts apbruņot savus biedrus vai citas personas, organizēt tiem militāras mācības un veidot militarizētas vienības. Ja arī kādam iedzīvotāju pašpalīdzības organizācijas biedram ir ieroča nēsāšanas atļauja, likums tā izmantošanu pieļauj tikai pašaizsardzības nolūkā.

Ko drīkst darīt iedzīvotāji, redzot noziedzīgu nodarījumu?

Kriminālprocesa likums nosaka: "Ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot brīvības atņemšanas sodu, un šī persona atrodas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās vai ja izsludināta personas meklēšana par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, to var aizturēt jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policijas darbiniekam." Spēka piemērošanai aizturēšanas brīdī un līdz aizturētā nodošanai policijas rokās jābūt samērīgai – tai nav jāpārsniedz robežas, kas nepieciešams, lai novērstu aizturētās personas aizbēgšanu.

Kādas fiziskas aktivitātes ir tiesīgi veikt iedzīvotāji, vēršoties pret tā dēvēto legālo narkotiku tirdzniecību?

Iedzīvotāji ir tiesīgi izteikt publisku protestu, veikt aģitāciju pret narkotiku lietošanu un tirdzniecību to pārdošanas vietu tuvumā, taču nedrīkst bloķēt tirdzniecības vietas ieeju, bojāt tās īpašumu, fiziski iespaidot tirdzniecības vietas darbiniekus vai īpašniekus. Tā dēvētās tautas policijas dalībniekiem jāielāgo: uzbrukumu "legālās nāves" tirgotājiem var traktēt kā noziedzīgu nodarījumu, kas pastrādāts personu grupā.

Vai iedzīvotāju pašpalīdzības biedrībai jādarbojas Valsts policijas vai pašvaldības policijas uzraudzībā?

Nē, nav. Taču biedrība var sadarboties ar likumsargiem. Tā ir pasaulē iegājusies prakse, pilsoniskas sabiedrības aktivitāte, ko pieņemts uzskatīt par abpusēji izdevīgu, skaidro A.Rinkevics.

Kā vēl iedzīvotāji var iesaistīties likumības uzraudzīšanā savas dzīvesvietas tuvumā?

Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 65 gadiem var kļūt par policijas darbinieka palīgu. Par palīgu pieņem, pamatojoties uz personas iesniegumu un policijas darbinieka ieteikumu. Ieteikumā norāda palīga kandidāta pozitīvās un negatīvās īpašības un viņa iepriekšējo piedalīšanos likumpārkāpumu apkarošanā. Iesniegumam un ieteikumam pievieno palīga kandidāta raksturojumu, ko sniegusi viņa darbavieta vai mācību iestāde, autobiogrāfiju un uzziņu, kas apliecina, ka kandidāts nav sodīts. Policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas kārtību, viņu tiesības un pienākumus nosaka Ministru kabinets.

Policijas darbinieka palīgam ir šādas tiesības:

• sniegt palīdzību vadošajam darbiniekam policijas darbību regu­lējošajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildē, veicot tehniskus vai organizatoriskus uzdevumus;
• nepārsniedzot pilnvaras, atklāt noziedzīgu nodarījumu un adminis­tratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus;
• palīdzēt veikt pasākumus administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma notikuma vietas apsargāšanai;
• vadošā darbinieka uzdevumā noskaidrot likumpārkāpumā iesaistītās personas un likumpārkāpuma aculieciniekus;
• atbilstoši iespējām sniegt palīdzību cietušajiem.