Daudzveidīgā cīņa ar „spaisiem” turpinās

Lielākā daļa no septiņiem desmitiem policijai zināmo tirdzniecības vietu (ap 60) atradās Rīgā. Jau pāris dienu pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā gan Valsts policija, gan Rīgas pašvaldības policija (RPP) ziņoja, ka pēc masveida reidiem vairs nav atvērta neviena līdz šim zināmā bodīte. RPP apliecina – tās joprojām ir slēgtas.

Sperts tikai pirmais solis Tagad grūti teikt, kas deva lielāko grūdienu minēto likuma grozījumu steidzamai pieņemšanai pēc tik ilgas vilcināšanās. Iespējams, slimnīcās nonākušo un arī dzīvību zaudējušo indes upuru skaita lavīnveida pieaugums.

Likuma grozījumu pieņemšanā savu artavu saskata arī sociālās kustības "Stop drugs" aktīvisti, kas cieši sadarbojas ar galvaspilsētas pašvaldību. Atskatoties uz aizvadītajā gadā "legālo" narkotiku apkarošanas frontē paveikto, domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs sacīja: "Kad plānojām pirmos reidus, sabiedrībā vēl bija neizpratne par problēmas nozīmīgumu, arī no Saeimas deputātu puses. Kamēr neizgājām ielās, šai problēmai patiešām netika pievērsta pienācīga uzmanība."

Viņš uzsver turpmākos uzdevumus cīņā pret jauno psihoaktīvo vielu izplatību: pirmkārt, parlamentā jāpieņem tālāki grozījumi likumos, kas ļautu ierobežot šo vielu apriti. "Ja tirgotājs plāno pārdot jebkādu preci Latvijas veikalos – maizi, mobilos telefonus, bērnu rotaļlietas –, tiek prasīts, lai ir sakārtoti visi dokumenti, ir sertifikāti par preču lietošanas drošību un nekaitīgumu, bet vielām, ko tirgo bodītēs, ja vien tās nav aizliegto vielu sarakstā, neprasa neko. Ja būtu nepieciešams sertifikāts, tad pašvaldība bez šāda dokumenta tirdzniecības vietu vispār neļautu atvērt; ja tas notiktu bez atļaujas, pašvaldības vai Valsts policija tūdaļ varētu piemērot sankcijas.

Otrkārt, jāņem vērā, ka pašreizējos apstākļos šo vielu tirdzniecība aizies pagrīdē un tiks tirgota nelegāli – gan internetā, gan, piemēram, no automašīnām, dzīvokļiem, un tādēļ gan sabiedriskajiem aktīvistiem un policijai ir jābūt ļoti modriem. Treškārt, Rīgas pašvaldības uzdevums ir nevis cīnīties ar sekām, bet veidot savu politiku attiecībā uz jauniešiem, pilsētas robežās izveidojot sporta infrastruktūru; to darīsim sadarbībā ar sporta organizācijām. Jau šogad ieguldīsim līdzekļus skolu sporta laukumu paplašināšanā un labiekārtošanā, lai tos varētu izmantot arī apkārtējie iedzīvotāji."

Ja policija nevar, tad iesaistās sabiedrība

Kopš pērnā gada novembra līdz aprīļa otrajai pusei "Stop drugs" kopā ar Rīgas sportisko kustību, arodbiedrību un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī baikeriem – kopumā aptuveni tūkstoš cilvēku - sarīkojusi 14 plaša mēroga reidu, kuru laikā, dažkārt balansējot uz administratīvā pārkāpuma robežas, uz laiku vai vispār bloķētas narkotiku tirdzniecības vietas, stāsta šīs biedrības valdes priekšsēdētājs Sandris Bergmanis. "Pirmkārt to darījām, lai pievērstu visu iedzīvotāju uzmanību, otrkārt, tādējādi parādījām likumdevējam, ka ir pēdējais laiks rīkoties, jo narkotisko vielu legālās tirdzniecības vietas auga ģeometriskā progresijā. Treškārt, šo reidu laikā, iespējams, izglābām kāda bērna dzīvību, kurš, redzot sabiedrības reakciju un saņemot informāciju par šo vielu kaitīgumu, pārdomāja un šo indi neiegādājās. Ko citu varējām darīt – noskatīties uz pašvaldības policijas un Valsts policijas bezspēcību?

Saeimā 3.aprīlī vienā dienā uzreiz divos lasījumos tika pieņemts grozījums Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par jauno psihoaktīvo vielu vai to saturošu izstrādājumu apriti, un tā bija pareiza deputātu reakcija uz notiekošo. Bet jautājums – vai tas notiktu, ja mēs neiegrieztu šo riteni? Kāpēc tas notika tikai tagad, ja pirmais narkotiku veikals tika atvērts Rīgā 2007.gadā?"

"Baisajā nāves biznesā, šķiet, iestājies pieklusums."

"Stop drugs" vadītājs arī uzsver, ka legālo tirdzniecības vietu slēgšana ir tikai pirmā uzvara, kas problēmu ne tuvu neatrisina visā pilnībā. "Joprojām slimnīcās nokļūst bērni, kuri lietojuši šīs vielas, tātad izmantojuši nelegālās tirdzniecības vietas. Tādēļ nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu jauno psihotropo vielu aprites apkarošanā, jāturpina izglītošanas darbs skolās un ģimenēs, kā arī jādomā par rehabilitācijas centra izveidi."

Angelina Gribova, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes vecākā inspektore, domā līdzīgi: "Pēc Krimināllikuma grozījuma stāšanās spēkā nekavējoties tika veikti reidi un slēgtas visas tirdzniecības vietas. Šīs vielas nonāk nelegālajā apritē, taču tiek veikti pasākumi un monitorings to apkarošanai. Mēs, protams, ceram ne tikai uz pagaidu aizliegumā esošo psihotropo vielu aprites kriminalizēšanu, bet arī uz turpmāku darbu likumdošanā, lai nodrošinātu absolūtu aizliegumu šādām vielām."

Jaunos apstākļos – jauna taktika

Rīgas pašvaldības policijas Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Jevgenijs Platais šābrīža situāciju raksturo šādi: "Jauno psihotropo vielu apritei sekojam dažādos veidos, un mums ir izveidota visciešākā sadarbība ar kriminālpoliciju. Mūsu sadarbība ar Valsts policiju ir ļāvusi jau aizturēt vairākas personas, pret kurām ir uzsākti kriminālprocesi. Savus pienākumus veicam diennakts režīmā, apsekojot psihotropo vielu tirdzniecības vietas, par kurām mums ir ziņas, apkopojot un analizējot no iedzīvotājiem iegūto informāciju, un arī interneta vidē tiek veikts monitorings saistībā ar šādu vielu piedāvāšanu. Mūsu pārvaldē ir izveidota specifisko uzdevumu nodaļa, kuras tiešs pienākums bija šajā jomā strādāt, piemērojot jaunu taktiku."

Tieslietu ministres padomnieks Andrejs Vilks, sakot paldies "Stop drugs" par pūliņiem psihotropo vielu tirdzniecības apkarošanā, uzsver: "Tieslietu ministrija šai problēmai centusies veltīt daudz uzmanības, ir atsākusi darbu Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome, kas konsolidēs visus šajā cīņā iesaistītos spēkus. Rehabilitācija ir svarīgs jautājums, un ir tūkstošiem bērnu, kam tā nepieciešama, te var iesaistīties pašvaldības."

Pieejami atkarības profilakses speciālisti un informācija

"Spaisu" lietošanas buma laikā šķita, ka šis neprāts ir palaists pilnā vaļā un nekas nenotiek, lai bērnus, pusaudžus un viņu vecākus izglītotu, sniegtu tiem psiholoģisku palīdzību.

No Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļas sektora vadītājas Ingas Dreimanes teiktā saprotams, ka īstenībā tā tomēr nav. "Lai mazinātu pieprasījumu pēc apreibinošām vielām, katru dienu ejam uz skolām, un pērn bijušas 560 nodarbības par jaunajām atkarību izraisošajām un arī citām vielām. Tai skaitā tiek īstenotas dažādas programmas tiem jauniešiem, kuriem jau ir apreibinošo vielu lietošanas uzvedība; tad vairs nepietiek tikai ar vienu informatīvu nodarbību, bet ir vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts vismaz trīs mēnešu garumā. Pērn šādi tika nodrošinātas vismaz 12 grupas.

Paralēli norisinās liels darbs ar vecākiem – pērn bijušas informatīvas nodarbības vismaz 150 grupām, aptverot aptuveni 2000 vecāku. Līdztekus tiek izglītoti gan pašvaldības policijas, gan Valsts policijas darbinieki, jo nereti ir situācijas, ka jaunieši šajos jautājumos ir zinošāki par speciālistiem. Rīga vispār ir vienīgā pašvaldība Latvijā, kurā strādā īpaši speciālisti darbam ar ģimenēm, kurās ir atkarības problēmas. Atkarības profilakses speciālisti nodrošina konsultācijas tiem jauniešiem un pieaugušajiem, kuriem ir šīs grūtības un nav pieejama rehabilitācija, ārstēšana, vai arī ir nepieciešams atbalsts pēc atgriešanās no rehabilitācijas. Pērn sniegts vairāk nekā 3000 šādu konsultāciju. Protams, vajadzētu vēl vairāk. Rīgas iedzīvotāji var saņemt palīdzību pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055. Informācijas pieejamība papildus tiek nodrošināta internetā ar mājaslapas starpniecību; pērn šo vietni apmeklējuši nedaudz vairāk nekā 46 tūkstoši iedzīvotāju.

Ja lūkojamies Latvijas kontekstā, Rīga ir arī viena no retajām pašvaldībām, kas šo profilaksi un palīdzību nodrošina, balstoties uz zinātniski pamatotiem faktiem. Piemēram, pētījums "Riska un aizsargfaktoru ietekme uz vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū" parāda, ka ļoti liela nozīme ir tam, kā tiek organizēts jauniešu brīvais laiks kopā ar vecākiem, kā arī viņu spējai veselīgi audzināt bērnus un nodrošināt ģimenes un skolas sadarbību. Bet papildus mēs skatāmies ne tikai uz jauno, atkarību izraisošo vielu lietošanu, bet uz atkarību plašāk: tas kļūst arvien aktuālāk un prasīs arvien vairāk uzmanības, jo attīstās informācijas tehnoloģijas un jauniešu un pusaudžu vidū pieaug arī datorspēļu un azartspēļu atkarība.

Apreibinošo vielu vietā - sports

Nikolajs Sokols, "Stop Drugs" valdes priekšsēdētāja vietnieks, atzīst – jā, tas, ka dažu dienu laikā pēc Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā Rīgā bodītes tika "aizklapētas", ir uzskatāms par zināmu uzvaru, bet "ar to nekas nebeidzas: ir domas par bērnu vasaras nometņu rīkošanu, jāgatavojas skolēnu brīvdienām - lai tad atkal nesāk zelt šis bizness un Rīgas bērni neaizvazā to draņķi uz perifēriju, kur šīs problēmas tomēr nebija tik asas kā Rīgā".

Pašvaldībām un jauniešiem nāk palīgā liels spēks - šobrīd ir lielākā ielu kultūras un jauniešu kustība valstī "Gheto Games".  Tās pārstāve Sanda Brūna rāda kalendāru, kurā jau iezīmēti 160 pasākumi visā Latvijā, kur "ņemsim talkā rokas, galvu un kājas, lai nodrošinātu pusaudžiem tādas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, kas neļaus skatīties uz bodītēm un pat aizdomāties, ka varētu šādas un līdzīgas lietas darīt. Atjaunotā narkotiku ierobežošanas padome pie Ministru prezidentes lūdza apkopot informāciju – ko mēs kā jauniešu sporta organizācija varētu darīt lietas labā. Šobrīd izskatās, ka mums būs kādi 984 pasākumi, kur aicināsim jauniešus piedalīties programmā "90 dienas bez spaisa". Viņi varēs izvēlēties tieši 10 aktivitātes dienā, lai nelietotu šīs apreibinošās vielas un nedarītu sev pāri. Plānots, ka varētu iesaistīt ap 200 tūkstošiem jauniešu. Tad būsim aptvēruši divas trešdaļas no visiem".

Protams, šāda mēroga darbību nebūs iespējams izvērst bez pašvaldību atbalsta. Sanda stāsta: "Pēc sešiem gadiem, ko esam darbojušies, arī pašvaldības sākušas mūs arvien vairāk sadzirdēt. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus, tās ir arī neziņā – ko un kā darīt. Tādēļ novērtē, ka veids, kā mēs komunicējam ar jauniem cilvēkiem, faktiski ir ļoti iedarbīgs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nākam ar savu iniciatīvu. Speciālisti un konsultanti ne vienmēr saprot, kā ar jauniešiem kontaktēties, kā atrast un uzrunāt tieši viņu neformālos līderus un, sadarbojoties ar tiem, sapulcināt arī pārējos jauniešus. Mēs paši esam jauni cilvēki, un viņi seko mums, jo jūt, ka mums ir pievilkšanas spēks.

Šogad jau aptuveni 20 pašvaldībās ir izveidoti pasākumi, nodibināta tāda kā "Gheto" alianse – ir bijuši jauni cilvēki, kuri ir gribējuši kļūt par "getiņa" aktīvistiem, un tad šiem jauniešiem izdomājām rīkot apmācības pasākumu organizēšanā, lai viņi uzņemtos iniciatīvu to darīt savā pašvaldībā. Taču viena lieta ir pasākumi, bet otra - domāt, kā sakārtot vidi. Tad viņi ar pašvaldībām runā, un šī aprīkojuma uzstādīšana un vietas sakārtošana tiešām neprasa daudz līdzekļu."

"Rehabilitācija svarīga tūkstošiem bērnu."

Sanda Brūna stāsta, ka šogad sarīkoti pasākumi 150 vietās, tos noskatījušies ap 8 tūkstošiem jauniešu, no kuriem lielākā daļa - trīspadsmit līdz sešpadsmit gadu veci. "Tas nozīmē, ka mēs varam viņus izmainīt, parādīt ceļu un mērķi, kā citādāk pavadīt brīvo laiku, kur izlikt savu enerģiju, un sports ir īstais dzīvesstils."

Taču pašvaldības, mediķi, policija, sabiedriskās organizācijas no likumdevēja gaida vēl citus soļus normatīvā regulējuma pilnveidošanā, lai ar psihotropo vielu iegādāšanos, glabāšanu un izplatīšanu varētu cīnīties efektīvāk.

Rīgas domes ļoti cerētos grozījumus likumā "Par pašvaldībām", kur likuma 43.pantā noteikto "Dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos/../par tirdzniecību publiskajās vietās, kā arī par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības laika un vietas ierobežojumiem/../" papildinātu ar punktu par jaunu psihoaktīvo vielu aprites vietām, Saeimas Juridiskā komisija 24.aprīlī noraidīja.

Taču šobrīd parlamentā atbildīgajā komisijā izskatīšanā ir, piemēram, deputāta Andreja Judina aprīlī iesniegtais priekšlikums grozījumiem Krimināllikumā, lai paredzētu sodu - īslaicīgu brīvības atņemšanu par jaunu psihoaktīvu vielu iegādāšanos bez nolūka to realizēt. Marta vidū priekšlikumus likuma grozījumiem minētajā likumā iesnieguši arī citi deputāti.