Slimību profilakses un kontroles centrs norāda uz desmit pazīmēm, kas liecina par saindēšanos ar alkoholu:
- alkohola smaka;
- neskaidra runa;
- koordinācijas zudums, nestabila un grīļīga gaita;
- straujas garastāvokļa maiņas;
- pazemināta uzmanība un spriestspēja;
- slikta dūša un vemšana;
- miegainība;
- palēnināta un skaļa elpošana;
- bāla, zilganīgas nokrāsas sejas āda;
- samaņas zaudēšana (nereaģē, neatbild).
Ja cilvēks vairs neatbild un nereaģē uz apkārtējo jautājumiem, purināšanu un tamlīdzīgiem mēģinājumiem noskaidrot, vai cietušais ir pie samaņas, ir jāsauc palīgā citus un jārīkojas:
- uz cieta pamata jānovieto cietušais uz muguras;
- jāatbrīvo elpceļi, atliecot galvu un paceļot zodu;
- jāpārbauda un jāizvērtē elpošana.
Ja elpošana ir normāla, cietušais jānovieto stabilā sānu pozā. Ja cietušais neelpo vai elpo lēni, tikko nosakāmi vai trokšņaini gārdz, ir nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot uz ārkārtas numuru 113, un jāuzsāk pirmās palīdzības sniegšana - sirds netiešā masāža un elpināšana no mutes mutē (pareizas rīcības secība uzskatāmi attēlota SPKC sagatavotajā infografikā "Saindēšanās ar alkoholu – kā atpazīt un rīkoties?").
Lielākā daļa traumu notiek alkohola reibumā
Izplatīts ir mīts, ka no saindēšanās ar alkoholu neviens nemirst. Kāds varbūt teiks: "Kas gan var notikt? Izgulēs dzērumu, pasmiesies par savu muļķību un dzīve turpināsies!" Tā gluži nav, un ne vienmēr šāda veida "dzīves svinēšana" beidzas tikai ar sāpošu galvu un sabojātiem svētkiem sev un tuvākajiem.
"Lielākā daļa traumu notiek alkohola reibumā."
Diemžēl ik gadu saindēšanās ar alkoholu prasa aptuveni 100–120 cilvēku dzīvību. Mirstība no saindēšanās ar alkoholu pēdējos desmit gados visaugstākā bija 2006.gadā, kad reģistrētas 312 nāves jeb 14,1 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju. 2013.gadā saindēšanās ar alkoholu kļuva par nāves cēloni 113, bet 2014.gadā - 98 cilvēkiem, neskaitot dažādās traumas, tai skaitā letālas, kas gūtas alkohola reibumā. Skarbu piemēru netrūkst. Dramatiski augstajam noslīkušo skaitam, kam ir tendence ar katru vasaru palielināties (2014.gadā noslīka 191 cilvēks), bieži vien ir tieša saistība ar nesamērīgiem un bīstamiem alkohola lietošanas paradumiem. To pašu var teikt par nosalšanu, nosmakšanu dūmos vai sadegšanu, satiksmes negadījumiem, nāves gadījumiem vardarbības rezultātā u.tml. Par nožēlu šādā veidā savu dzīvi izbeidz arī pavisam jauni cilvēki.
Pusaudži un jaunieši ar alkoholu saindējas daudz ātrāk
Tikmēr raksturīgi, ka liela daļa vecāku tic - viņu bērni alkoholu noteikti nelieto. Diemžēl pētījumi uzrāda pārdomu vērtu ainu. "Latvijā alkoholiskos dzērienus līdz 16 gadu vecumam pamēģinājuši gandrīz 97% meiteņu un 95% zēnu. Vairāk kā trešdaļa jauniešu šajā vecumā - turpat 35% - alkoholiskos dzērienus lieto regulāri (40 un vairāk reizes dzīves laikā). Pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojuši 65% jauniešu. Turklāt puse jauniešu alkoholu lieto riskantā veidā."1 Par pārmērīgu un riskantu alkohola lietošanu uzskatāms paradums vienā iedzeršanas reizē patērēt 60 un vairāk gramu absolūtā alkohola, kas atbilst aptuveni 200g degvīna vai 600g vīna, trīs puslitra pudeles gaišā alus vai 3 puslitra bundžas sidra.
"Jebkurš alkohols izraisa vienādas sekas."
Turklāt uzskats, ka viena alus vai sidra pudele nevar radīt nopietnas sekas, ir maldīgs. "Jebkurš alkohols izraisa vienādas sekas," skaidro SPKC, jo jauna cilvēka organisms ir īpaši jūtīgs pret alkoholu. "Nav tāda alkohola daudzuma, kas būtu pusaudžiem drošs! Reibums pusaudžiem iestājas daudz ātrāk nekā pieaugušajiem, un jau pie ļoti mazām izdzertā alkohola daudzuma devām tas var beigties ar smagu saindēšanos," uzsver SPKC.
Jāpatur prātā, ka alkohola lietošana pusaudžu vecumā būtiski ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību, turklāt pusaudžiem psihiskās atkarības mehānisms attīstās ievērojami ātrāk nekā pieaugušiem cilvēkiem, kuru organisms jau ir nobriedis. Alkohola lietošana pusaudzim var veicināt pastiprinātu nervozitāti, garastāvokļa svārstības, eksplozivitāti, bezrūpību, rupjību, nomāktību, iniciatīvas trūkumu, vienaldzību pret apkārtējiem, pasliktinātu atmiņu un koncentrēšanās spēju, miega traucējumus. "Latvijā tieši alkoholisko dzērienu lietošana ir viens no galvenajiem nepilngadīgo traumatisma un pašnāvību cēloņiem," norāda SPKC Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne.
Padomi vecākiem
Kādi ir riski, kā runāt ar spuraino pusaudzi, lai pasargātu no alkohola negatīvās ietekmes? Tā ir aktuāla problēma, īpaši vecākiem, kuri audzina pusaudža vecuma bērnus, kam dzīve bez "tusiņiem" un ballītēm draugu lokā nav iedomājama.
Lai palīdzētu izprast riskus un iespējamos risinājumus, šī gada novembrī īstenotas SPKC informatīvās kampaņas "Lai būtu skaidrs!" ietvaros tapuši informatīvie materiāli vecākiem:
"Pusaudži un alkohols – kāds ir risks?"
"Pusaudži un alkohols – ieteikumi vecākiem ballīšu rīkošanai"
"Saruna ar pusaudzi par alkohola lietošanas jautājumiem – kā runāt, atbalstīt, palīdzēt."
Vairāk informācijas, tai skaitā citu vecāku pieredzes stāsti kampaņas
mājaslapā www.skaidrs.lv.
1Trapencieris M. u.c. Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Slimību profilakses un kontroles centrs, 2011.
