NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
19. martā, 2015
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Ekonomika
2
8
2
8

Alkohols un paģiras valsts ekonomisko izrāvienu nenesīs

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijā absolūtā reģistrētā alkohola patēriņš litros 2013.gadā sasniedza 10,4 litrus uz vienu iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem.

FOTO: SXC

Kamēr politiķi un ierēdņi kaļ spožus nākotnes plānus par “ekonomikas izrāvienu” un “stabiliem pamatiem tautas ataudzei”, realitāte bieži vien spiež uz valsts attīstību raudzīties piesardzīgi. Valsts attīstības pamatā ir vesels, darbspējīgs un izglītots cilvēks. Diemžēl daudzi Latvijas sabiedrību raksturojoši rādītāji ir skumji, pat traģiski. Nelaimju cēloņi nav tālu jāmeklē – piemēram, Latvijā ir viens no augstākajiem alkohola patēriņa rādītājiem ne vien Eiropā, bet pat pasaules mērogā, un sekas ir dramatiskas.

Par situācijas nopietnību, iespējamiem risinājumiem un kaimiņvalstu pieredzi alkohola ierobežošanas politikas īstenošanā dažādu jomu eksperti sprieda Saeimas konferencē "Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai" marta sākumā, ko rīkoja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Veselības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru. 

Ar alkoholu saistīta mirstība

Aplūkojot datus par dzeršanas paradumiem un alkohola lietošanas izraisīto kaitējumu Latvijas sabiedrībai,  kopainu veselības ministrs Guntis Belēvičs raksturo kā biedējošu.

Katrs piektais priekšlaikus mirušais no dzīves ir aizgājis alkohola izraisītu slimību vai stāvokļa dēļ, norāda Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks atkarību izraisošu vielu un garīgās veselības izpētes jomā Mārcis Trapencieris. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, 2011.gadā alkohola lietošanas dēļ zaudēti 20,8% no visiem potenciāli zaudētiem mūža gadiem.

 "Galvenā priekšlaicīgas nāves cēloņu grupa, kā dēļ tiek zaudēti visvairāk mūža gadu, ir tieši ar alkoholu saistītie: alkohola kardiomiopātija, alkohola aknu slimības un saindēšanās ar alkoholu," skaidro SPKC Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne. 2013.gadā šādi no dzīves atvadījās 665 Latvijas iedzīvotāji, gadu iepriekš – 712.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, vecumā no 20 līdz 60 gadiem aptuveni puse jeb 48% no visiem nāves gadījumiem ārēju cēloņu rezultātā Baltijas valstīs ir saistīti ar alkohola lietošanu.

Un lai gan mirstība no ārējas iedarbes sekām Latvijā ievērojami samazinās (par 40% periodā no 2005. līdz 2013.gadam) un līdz ar to arī potenciāli zaudēto mūža gadu skaits, vienlaikus ar alkoholu saistītas mirstības īpatsvaram ir tendence palielināties, norāda M.Trapencieris.

Alkohola patēriņš

Diemžēl šādai tendencei ir loģisks izskaidrojums – alkohola patēriņš pamazām pieaug, tātad, cilvēki, uzlabojoties labklājības līmenim, vairāk savu līdzekļu atvēl alkohola iegādei, ko arī labprāt patērē. 

Absolūtā alkohola patēriņš kulmināciju sasniedza pirms ekonomiskās krīzes 2007.gadā, kad vidēji viens iedzīvotājs Latvijā, kas bija sasniedzis 15 gadu vecumu, patērēja 12,2 litrus absolūtā reģistrētā alkohola gadā. Finanšu krīze un alkohola akcīzes nodokļa celšana ieviesa zināmas korekcijas, un 2010.gadā vidējais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem, jau bija par 20% krities, sasniedzot 9,8 litrus absolūtā alkohola gadā. Situācijai ekonomikā uzlabojoties, diemžēl vērojama alkohola patēriņa palielināšanās, un 2013.gadā absolūtā reģistrētā alkohola patēriņš sasniedza 10,4 litrus uz vienu iedzīvotāju, kas vecāks par 15 gadiem. Turklāt jāņem vērā, ka šie dati neuzrāda to alkoholu, kas tiek ievests vai saražots un lietots nelegāli.

"Vidējie zaudējumi, kādus alkohols rada sabiedrībai, ir 1-2% apmērā no IKP."

Pētījumi liecina, ka teju puse (43,7%) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem alkoholu mēdz lietot pārmērīgi. Kā norāda SPKC pārstāve A.Pelne, par pārmērīgu un riskantu dzeršanu uzskatāms paradums vienā iedzeršanas reizē patērēt 60 un vairāk gramu absolūtā alkohola, kas atbilst aptuveni 200g degvīna vai 600g vīna. Attiecīgi 12,5 procentiem iedzīvotāju pastāv alkohola atkarības risks, secināts SPKC pētījumā "Atkarību izraisošu vielu lietošana iedzīvotāju vidū 2011".

Ne mazāk satraucoši dati liecina par alkohola lietošanas popularitāti jauniešu vidū - 2013.gadā 36% jauniešu bija lietojuši grādīgos dzērienus riskantā veidā (2007.gadā alkoholu riskantā veidā bija lietojuši 54% jauniešu). 

Diemžēl arī mirstības rādītāji neatpaliek, jo alkohola patēriņš ir cieši saistīts ar nāves gadījumu skaitu, uzsver PVO Narkotiku un alkohola problēmu konsultatīvā paneļa eksperts profesors Jirgens Rēms. Skarbu piemēru netrūkst, piemēram, dramatiski augstajam noslīkušo skaitam, kam ir tendence ar katru vasaru palielināties, ir tieša saistība ar nesamērīgiem un bīstamiem alkohola lietošanas paradumiem.

Ar alkohola lietošanu saistītās izmaksas sedz visi

Aprēķini liecina, ka 2011.gadā Latvijā alkohola lietošana bija cēlonis 18 977 potenciāli zaudētiem mūža gadiem.1 Priekšlaicīga mirstība alkohola dēļ  ir ne tikai individuāli sabojātas dzīves un izpostītas ģimenes - tā ir nelaime, par kuru diemžēl pastarpināti maksā ikviens sabiedrības loceklis.

"Pārrēķinot potenciāli zaudētos mūža gadus naudas izteiksmē, lēsts, ka tikai neiekasēto darbaspēka nodokļu veidā Latvija nākotnē zaudē ap 80 miljoniem eiro gadā," skaidro M.Trapencieris.

"Starptautiskās aplēses liecina, ka vidējie zaudējumi, kādus alkohols rada sabiedrībai kopumā, ir 1-2% apmērā no IKP. Latvijas gadījumā šāds apmērs ir pielīdzināms pusei no veselības aprūpes budžeta," uzsver veselības ministrs Belēvičs. Tā ir nauda, kuru nav iespējams ieguldīt veselībā, izglītībā, labklājībā un citās dzīves kvalitātei būtiskās jomās.

Profesors Rēms norāda – alkohola izraisītais kaitējums Eiropā 2010.gadā lēsts 155,8 miljardu eiro apmērā, kas sastāda 1,3% no kopējā Eiropas Savienības IKP. Lielāko daļu zaudējumu rada iedzīvotāju priekšlaicīga mirstība (45,2%) un slogs veselības aprūpes sistēmai (21.4%).

"43,7% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem alkoholu mēdz lietot pārmērīgi."

Taču jāņem vērā arī darba ražīguma kritums alkohola patēriņa rezultātā, kas rada ievērojamus zaudējumus tautsaimniecībai. "Ja pēc dzeršanas cilvēks nespēj ierasties darbā vai arī, ja spēj ierasties, bet nevar strādāt ar pilnu jaudu un atdevi, tas ir faktors, kas kopumā rada vērā ņemamus zaudējumus," secina  profesors Rēms.

 "Tāpat lielus zaudējumus sabiedrībai rada alkohola ietekmē izraisītie satiksmes negadījumi un paveiktie noziegumi – ne tikai tāpēc, ka tiek apdraudēta sabiedrības drošība un tiesībsargājošām iestādēm ir vairāk darba, bet tas cieši saistīts ar ieslodzījuma vietu uzturēšanu un visu iekšlietu sistēmu kopumā."

"Latvijā mēs runājam par ļoti augstu cenu, ko sabiedrība maksā," atzīst Pasaules Veselības organizācijas eksperts. 

Plānošanas dokumenti ir, trūkst izaicinājuma tos īstenot

Kas tad īsti ir pie vainas, kāpēc Latvijas iedzīvotāji nodzeras? Nenoliedzot, ka katrs gadījums ir individuāls un nozīme ir valsts attīstības līmenim, kultūrai un tradīcijām, dažādu valstu pieredze liecina, ka izšķirīga nozīme var būt alkohola pieejamībai un valsts īstenotai cenu (nodokļu) politikai.

Latviju šajā ziņā raksturo ilggadējas pauzes likumdošanas iniciatīvu ziņā, un pēc ilgāka pārtraukuma vērā ņemama aktivitāte datējama ar 2013.gadu, kad tika veiktas vairākas izmaiņas normatīvajos aktos ar mērķi mazināt iespēju nepilngadīgām personām iegādāties alkoholu. Kā lielu panākumu Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vecākā eksperte Alise Krūmiņa min pieņemto aizliegumu reklamēt alkoholu vides reklāmās, kā arī aizliegumu alkoholiskos dzērienus tirgot internetā.  

Alkohola pārmērīgas lietošanas problēma un alkohola ierobežošanas politikas nepieciešamība ir atzīmēta vairākos ilgtermiņa un īstermiņa stratēģiskos politikas plānošanas dokumentos – sākot ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju "Latvija 2030"; Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam; Sabiedrības veselības nostādnēm 2014.-2020.gadam; Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.-2014.gadam un beidzot ar Valdības deklarāciju par Laimdotas Straujumas Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības rīcības plānu.

Tomēr jāuzsver Pārresoru koordinācijas centra vadītāja Pētera Vilka teiktais: "Lielākais izaicinājums ir spert konkrētus soļus likumdošanas iniciatīvās, kas būtu vērstas uz šo mērķu sasniegšanu."

Alkohola cena 1996.gada līmenī

Kā norāda vairāki eksperti, tajā skaitā PVO pārstāvis profesors Rēms, ir pagājis pārāk ilgs laiks, kopš pēdējo reizi celts akcīzes nodoklis alkoholam, kas ir efektīvākais un izmaksu ziņā nesāpīgākais ierocis cīņā ar "zaļo pūķi".  Latvijā akcīzes nodoklis alkoholam pēdējo reizi palielināts 2009. un 2011.gadā un arī šo soli neizbēgamu padarīja ekonomiskās krīzes spiedīgie apstākļi. Salīdzinājumam – Igaunijā akcīzes nodoklis ir pat divas un trīs reizes augstāks (atkarībā no alkohola veida) nekā Latvijā un to plānots pakāpeniski turpināt celt. Arī Lietuvā pēc akcīzes nodokļa palielināšanas šogad tas ir nedaudz lielāks.

Neskatoties uz ievērojamu akcīzes nodokļa palielinājumu Latvijā  stiprajam alkoholam par 30,9% 2009.gada janvārī un par 7,9% tā paša gada jūlijā, kam sekoja vēl viens akcīzes nodokļa kāpums 2011.gadā, iedzīvotāju pirktspēja ir būtiski palielinājusies. "Salīdzinot ar brīdi, kad notika pēdējais degvīna akcīzes nodokļa palielinājums, pagājušā gada decembrī Latvijas iedzīvotājs par vidējo darba algu varēja iegādāties 8 litrus vairāk degvīna nekā 2011.gadā," par veiktajiem aprēķiniem stāsta M.Trapencieris.

"Ņemot vērā inflācijas izmaiņas, reālā degvīna cena šobrīd palikusi 1996.gada līmenī."

Pētnieks vērš uzmanību uz alkohola cenas pieauguma nesamērīgumu ar iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos. Kopš 1996.gada, kad litrs degvīna veikalā maksāja vidēji 5 eiro, 19 gadu laikā tā cena kļuvusi 2,3 reizes augstāka. Vienlaikus iedzīvotāju vidējā alga pieaugusi 5,8 reizes.  "Ņemot vērā inflācijas izmaiņas, reālā degvīna cena šobrīd ir palikusi 1996.gada līmenī," spriež alkohola atkarības pētnieks. Līdzīga situācija novērojama arī attiecībā uz citiem alkoholiskiem dzērieniem, nemaz nerunājot par nebeidzamiem mārketinga pasākumiem lielveikalos, kas patērētājiem sniedz teju nepārtrauktu iespēju iegādāties kādu no alkohola zīmoliem ar vidējo atlaidi 25-30 procenti. 

Tikmēr spirtoto dzērienu patēriņš palielinās un līdz ar izdzerto daudzumu – pieaug alkohola izraisītās nelaimes. Tāpēc valstij ir nopietni jādomā, kā alkohola patēriņu samazināt – tam piekrīt gan politikas veidotāji, gan pētnieki, pat alkohola ražotāju nozares pārstāvji.   "Runājot par ekonomisko izaugsmi, jāsaprot, ka tā nebūs iespējama, ja mūsu sabiedrība ir nevesela. Nekāda ekonomiskā izrāviena ar slimu tautu nebūs. Alkohols nav ikdienas nepieciešamības prece, un mūsu uzdevums ir palīdzēt sabiedrībai to saprast," nelokāmu apņēmību pauž veselības ministrs.

Turklāt citu valstu pieredze rāda, ka pārdomāta nodokļu un cenu politika, grādīgo dzērienu mārketinga aizliegšana un alkohola pieejamības ierobežošana ir izmaksu ziņā nesāpīgākā un vienlaikus efektīvākā metodes alkohola patēriņa samazināšanai.  Izšķirīga ir politiskā griba un drosme pieņemt sabiedrībā nepopulārus lēmumus kopīgas labklājības vārdā.

Turpmāk vēl.


 

1Skrule J., Trapencieris M., Briģis Ģ. Potenciāli zaudētie mūža gadi ar alkohola lietošanu saistītu hronisku slimību dēļ, 2012.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU