Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lielākā daļa likumprojektā paredzēto smēķēšanas ierobežojumu ir spēkā jau šobrīd, un cilvēki ar tiem ir vairāk vai mazāk apraduši. Turklāt smēķēt aizliegts jebkurā citā likumā nepieminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst.
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Lielākā vai mazākā mērā deputātu izlēmības pamatā šoreiz ir Eiropas Savienības Tabakas produktu direktīva1, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu tajā noteiktās normas pārņemt un iestrādāt nacionālajos tiesību aktos līdz 2016.gada 20.maijam.
Aizliegs smaržīgo tabaku un cigaretes
Līdz ar to diezgan droši var teikt, ka pavisam tuvā nākotnē veikalos vairs nebūs pieejamas cigaretes un tinamā tabaka ar raksturīgu aromātu. Tāpat nebūs atļauti tabakas izstrādājumi, ja to sastāvā:
Ierobežojumi smaržvielām, kas ir mazāk populāras, piemēram, ķiršu un augļu garšas, būs aktuāli līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā šovasar. Savukārt tinamajai tabakai un cigaretēm ar raksturīgu aromātu, kuru pārdošanas apjomi Eiropas Savienības (ES) tirgū attiecīgajā produktu kategorijā ir 3% un vairāk, ir noteikts pārejas periods - aizliegums stāsies spēkā 2020.gada 20.maijā. Šiem kritērijiem atbilst, piemēram, cigaretes ar mentola garšu.
Lielākā daļa ierobežojumu smēķēt ir spēkā jau šobrīd
Virkne likumprojektā paredzēto smēķēšanas ierobežojumu ir spēkā jau šobrīd, un cilvēki ar tiem ir vairāk vai mazāk apraduši. Likuma "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" 11.pants aizliedz smēķēt:
Izņemot speciāli ierādītās telpās vai vietās, smēķēt ir aizliegts:
Smēķēt aizliegts jebkurā citā likumā nepieminētā publiskā vietā citas personas klātbūtnē, ja šī persona pret to iebilst.
Daži no ierobežojumiem smēķēt likumprojektā tiek precizēti. Piemēram, šā brīža regulējums paredz, ka ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, kā arī cietumos var ierīkot telpas vai vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Tikmēr likumprojekts paredz, ka turpmāk šajās iestādēs smēķēšanai varēs atvēlēt tikai vietu ārpus telpām. Jāpiebilst, ka ierobežojumi smēķēt attiecināti arī uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm.
Strīdīgais aizliegums smēķēt automašīnās
Jaunievedums, kas izraisījis plašāko sabiedrības diskusiju, ir likumprojektā iekļautais aizliegums smēķēt transportlīdzekļu salonos un kabīnēs. Latvijā jau šobrīd likums aizliedz smēķēt sabiedriskā transporta līdzekļos, tai skaitā taksometros. Iemesls tam ir tabakas dūmu otrreizējās ieelpošanas radītais veselības apdraudējums. "Automašīna ir noslēgta vide, tāpēc tajā ir augsts piesārņojuma līmenis. Kaitīgo vielu koncentrācija mazās telpas dēļ automašīnās var būt līdz pat 11 reizēm augstāka nekā iekštelpās," norāda likumprojekta autori. Tāpēc veselības politikas veidotāji spēruši soli tālāk - aizliegums smēķēt attiecināts uz visām automašīnām, tai skaitā privātajām.
"Piesārņojuma līmenis automašīnas salonā saglabājas ilgāku laiku pēc smēķēšanas."
Pret priekšlikumu kā cilvēktiesību aspektā pretrunīgu ideju ir iestājies tiesībsargs Juris Jansons. Neapšaubot smēķēšanas kaitīgumu un negatīvo ietekmi uz personas veselību un apkārtējo vidi, tiesībsarga ieskatā, aizliegums smēķēt automašīnu salonos un kabīnēs ierobežo Latvijas Republikas Satversmes 96. un 105.pantā garantētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un īpašumu. "Tiesības uz privāto dzīvi ietver tiesības uz savu ķermeni, arī tiesības nodarīt kaitējumu savai veselībai," norāda J.Jansons.
Nenoliedzami, tabakas un citu atkarību izraisošo vielu lietošana nopietni kaitē cilvēka veselībai, taču izvēle, lietot vai nelietot šādas vielas, ietilpst indivīda tiesību uz privāto dzīvi saturā. Cilvēkam ir tiesības dzīvot savu dzīvi, arī nodarot pāri savai veselībai, pat ja tas ir pretēji vispārējam sabiedrības viedoklim, ar nosacījumu, ka tādējādi netiek aizskartas citu cilvēku tiesības. Pastāv taču iespēja, ka ar automašīnu pārvietojas autovadītājs viens pats. Esošais regulējums jau paredz aizliegumu smēķēt bērna vai personas, kura pret to iebilst, klātbūtnē, tāpēc, tiesībsarga ieskatā, aizliegums smēķēt automašīnās nav samērīgs un pat uzskatāms par prettiesisku.
Smēķēšana auto un iespējamie riski
Jautājums, vai tiek aizskartas citu cilvēku tiesības, ja autovadītājs uzvelk dūmu savā personīgajā auto, kamēr bērnu un citu pasažieru attiecīgajā brīdī blakus nav, protams, ir strīdīgs. Taču par likumprojektu atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietas komisijas pārstāvis Einārs Cilinskis ir drošs, ka priekšlikums atbilst gan Latvijas pamatlikumam, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kuras 8.panta 2.daļa paredz iespēju ierobežot personas tiesības uz privātumu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu sabiedrības veselību, tikumību vai citu cilvēku tiesības un brīvības. "Uzskatām, ka šis ir tāds gadījums un ierobežojumi atbilst sabiedrības interesēm," komisijas viedokli pauž E.Cilinskis.
Lai gan pirmajā mirklī priekšlikums aizliegt smēķēt automašīnās arī vientuļiem šoferīšiem šķiet absurds, pārdomājot iespējamos riskus, tikai uz brīdi aizdomāsimies, kā intensīvas satiksmes laikā reaģē autovadītājs, kuram degošs smēķis nejauši iekrīt klēpī. Tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc smēķēšana pie stūres tiek uzskatīta par vismaz tikpat bīstamu nodarbi kā auto vadīšana, runājot pa mobilo tālruni. Aizstāvot aizliegumu smēķēt automašīnās, Latvijas Ārstu biedrība atsaucas uz pētījumiem, kuros konstatēta nikotīna ietekme uz redzes asuma samazināšanos un redzamību tumšos laikapstākļos.
Turklāt piesārņojuma līmenis automašīnas salonā saglabājas ilgāku laiku pēc smēķēšanas. Tieši tāpat kā darvas un pelnu daļiņas smēķēšanas procesā izgulsnējas uz alveolu iekšējās sienas plaušās un neļauj skābeklim pilnvērtīgi uzsūkties asinīs, smēķējot telpās un jo īpaši auto salonā, gandrīz nemanāma darvas un pelnu kārtiņa pārklāj grīdu, aizkarus, žalūzijas, automašīnas sēdekļus un apšuvumu. Vēlāk, kad automašīnā iesēžas vēl kāds pasažieris, īpaši, ja tas ir kustīgs un aktīvs bērns, kaitīgo vielu slānis tiek uzjundīts un ieelpots.
Tāpēc, uzklausot veselības un atkarību uzraudzības jomas ekspertu viedokli, deputāti tomēr nesekoja aicinājumam precizēt piedāvāto likuma redakciju, skaidro Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Veikalos tabakas izstrādājumi pircējiem nebūs redzami
Ne mazāk pretrunīgu vērtējumu guvis Saeimā 2.lasījumā atbalstītais deputātu priekšlikums papildināt likumprojektu ar aizliegumu izvietot tabakas izstrādājumus un cigaretes mazumtirdzniecības vietās. "Tas nozīmē, ka veikalos cigarešu paciņas nebūtu redzamas, pircējiem būtu pieejama vien cenu lapa ar produktu nosaukumiem," priekšlikuma būtību skaidro komisijas priekšsēdētāja A.Barča. Prasība neattiektos vien uz specializētiem tabakas izstrādājumu un elektronisko smēķēšanas ierīču veikaliem ar atsevišķu ieeju bez redzamām preču zīmēm no ārpuses. Šāda kārtība stātos spēkā no 2018.gada 1.jūlija.
"Tikai uz brīdi aizdomāsimies, kā intensīvas satiksmes laikā reaģē autovadītājs, kuram degošs smēķis nejauši iekrīt klēpī."
Priekšlikums jau izpelnījies kritiku no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Tirgotāju asociācijas un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas puses, norādot uz risku samazināties mazumtirdzniecības vietu skaitam, kur iedzīvotāji varēs iegādāties cigaretes. Īpaši aktuāls šis jautājums varētu kļūt lauku reģionos, kur mazie veikali un degvielas tirgotāji plānotās prasības nevarēs izpildīt. Bažas par priekšlikuma ietekmi uz cigarešu legālo tirdzniecību un līdz ar to nelegālās tirdzniecības pieaugumu pauda arī Finanšu ministrija.
Tikmēr veselības ministrs Guntis Belēvičs uzsver, ka priekšlikums neparedz tabakas un citu izstrādājumu tirdzniecības aizliegumu, bet gan nosaka formu, kā nacionālā līmenī tā tiek organizēta. Šāda iniciatīva arī atbilst starptautiskajām saistībām, kādas mūsu valsts ir uzņēmusies. "Latvija 2005.gadā ir ratificējusi Pasaules Veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību (FCTC). Saskaņā ar konvencijas 13.pantu esam uzņēmušies aizliegt visa veida tabakas reklāmu, veicināšanu un sponsorēšanu, jo tā sekmē tabakas izstrādājumu lietošanu. Konvencijas vadlīnijas nosaka, ka tabakas izstrādājumu izvietojums tirdzniecības vietā ir produktu reklāma un veicināšana. Šo darbību mērķis ir stimulēt tabakas izstrādājumu pirkšanu, un tas rada iespaidu, ka tabakas izstrādājumu lietošana ir sociāli akceptējama, kas savukārt nestimulē smēķēšanas pārtraukšanu," skaidro veselības ministrs.
Mērķis pasargāt bērnus un jauniešus
"Priekšlikums nekādā ziņā nav vērsts pret smēķētājiem. Ikvienam smēķētājam būs tiesības iegādāties cigaretes arī turpmāk. Mūsu mērķis ir pasargāt jauniešus un bērnus, jo tā ir riskam visvairāk pakļautā grupa, kuru ietekmē produkta pieejamības veicināšana," uzsver Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs.
Pašlaik, iepērkoties veikalā, cigaretes ir novietotas rokas stiepiena attālumā no konfektēm un saldumiem, kas piesaista uzmanību un interesi par produktu, kā arī mazina vēlmi pārtraukt smēķēšanu jau esošajiem smēķētājiem. "Ir ļoti grūti atteikties no smēķēšanas, ja katru reizi, stāvot rindā pie kases, acu priekšā ir cigaretes," secina Saeimas deputāts Hosams Abu Meri. Viņaprāt, novietojot tabakas izstrādājumus pircējam neredzamā vietā, tādējādi tiktu atbalstīti arī tie iedzīvotāji, kuri vēlas kaitīgo ieradumu "atmest".
"Cilvēkam ir tiesības dzīvot dzīvi, arī nodarot pāri veselībai, bet ar nosacījumu, ka tādējādi viņš ar savu rīcību neaizskar citu cilvēku tiesības."
Turklāt šādi tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumi pastāv daudzviet citur Eiropā. Piemēram, Īrijā aizliegums izvietot tabakas izstrādājumus tirdzniecības vietās stājās spēkā 2009.gadā, Islandē un Norvēģijā – 2010.gadā, Somijā - kopš 2012.gada. Lielbritānijā šādi ierobežojumi tika ieviesti 2012.gadā lielveikaliem, bet kopš 2015.gada – pārējām tirdzniecības vietām. Līdzīgs regulējums drīzumā varētu tikt īstenots arī kaimiņvalstī Igaunijā.
Nākotnē gaidāmi vēl vairāk smēķēšanas ierobežojumu
Jāatzīmē, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā atbalstu nav guvuši vairāki citi Veselības ministrijas priekšlikumi, piemēram, noteikt ierobežojumu smēķēt tuvāk par 10 metriem no jebkuras ēkas vai būves ieejas, nedalot ierobežojumus pēc to piederības formas, kā arī darbavietās darba un koplietošanas telpās, kazino un spēļu zālēs un viesnīcās, kā arī āra kafejnīcās. Lai gan pašlaik minētajās vietās smēķēt ir aizliegts, tas joprojām ir atļauts speciāli šim nolūkam ierādītās telpās.
"Latvija ir to valstu vidū, kas joprojām nav izpildījusi FCTC 8.panta un tā vadlīnijās noteiktās prasības, jo līdz šim ir bijuši izņēmumi attiecībā uz atļaujām smēķēt iekštelpās." Tāpēc "būtu nepieciešams atkārtoti pie šī jautājuma atgriezties un izvērtēt iespēju ierobežot smēķēšanu šajās vietās, lai [..] aizsargātu to cilvēku tiesības uz veselību, kas strādā šādās vietās," norādīts likumprojekta anotācijā.
Tikmēr komisijas deputāts E.Cilinskis neslēpj, ka likumprojekts līdz galīgajam, trešajam lasījumam varētu tikt papildināts ar aizliegumu smēķēt arī darbavietās. Tas nozīmētu, ka darbavietu iekštelpās vairs nedrīkst ierīkot smēķētavas.
1Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 3.aprīļa Direktīvas 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK.
