Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc pusgada ilga darba ir izstrādāti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai ierobežotu un cīnītos ar jauniešu alkohola atkarību.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Šā gada 22.augustā uz kopsēdi sanāca Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti, lai apspriestu iepriekš izveidotās darba grupas sagatavotos priekšlikumus bērnu un jauniešu alkohola atkarības ierobežošanai. Darba grupas sastāvā ir deputāti Arvils Ašeradens, Andris Buiķis, Aleksejs Loskutovs, Ivans Klementjevs un Inita Bišofa. Deputāti likuma grozījumiem ir izstrādājuši vairākus ierosinājumus, lai mazinātu alkohola ietekmes sekas jauniešu vidū.
Tika panākta vienošanās, ka darba grupas sagatavotie priekšlikumi izmaiņām normatīvajos aktos tiks virzīti tālāk izskatīšanai Saeimā kā piecu deputātu likumdošanas iniciatīva.
Alkohola problēma Latvijā
To, ka problēmas ar alkohola lietojumu un patēriņu jauniešu vidū pastāv, nenoliegs neviens. Parādās arvien jauni veidi un vietas, kurās jauniešiem alkohols ir pieejams.
Nesen ir publicēti Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskajām vielām 2011.gada pētījuma (ESPAD) rezultāti. Pētījuma kopsavilkumā secināts, ka jauniešiem cigarešu un alkohola pieejamība ir augsta un praktiski nav nekādu šķēršļu šīs preces iegūt.
Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norāda, ka Latvijā jaunieši dzer pārāk daudz. "Bērnu un jauniešu alkoholisms ir viena no nozīmīgākajām Latvijas problēmām. Katru dienu narkoloģijas nodaļās tiek nogādāti padsmitgadnieki ar alkohola psihozi," liecina P.Apinis.
Darba grupas sagatavotajā prezentācijā tika minētas vairākas ar alkoholiskajiem dzērieniem saistītas problēmas. Piemēram, bērnu un jauniešu alkohola patēriņš, kas rada pietiekami būtiskus sabiedriskās kārtības traucējumus (tādas kā devianta uzvedība [uzvedība, kas neatbilst sabiedrības vispārpieņemtajām normām]; ceļu satiksmes un citi negadījumi; nepilngadīgo noziedzība) un arī ievērojamas veselības aizsardzības un aprūpes problēmas šajā vecuma grupā (personas veselības apdraudējums, reproduktīvās veselības apdraudējums un alkohola atkarība).
Analizējot Latvijā pastāvošo problēmu ar alkohola kaitīgo ietekmi uz bērniem un jauniešiem, darba grupa secinājusi, ka "nepieciešams veikt izmaiņas pastāvošajā alkohola aprites režīmā".
Plānotie grozījumi likumos
Darba grupas izstrādātie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz vairākus papildu ierobežojumus alkohola iegādei, kā arī sankcijas par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem.
Plānots, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās bez personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas būs aizliegts pārdot alkoholu personām no 18 līdz 25 gadu vecumam.
Darba grupas vadītājs un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens norāda, ka šāda likuma norma "sūta ļoti skaidrus signālus sabiedrībai par to, ka mēs nevēlamies, lai jaunieši lieto alkoholu, tādēļ mēs uzlabojam kārtību pārdošanas procesā, lai personām līdz 18 gadiem alkoholu nebūtu iespējams pārdot".
"Jauniešiem cigarešu un alkohola pieejamība ir augsta, un praktiski nav nekādu problēmu iegūt šīs preces. "
Paredzēts, ka par dokumentu neuzrādīšanu būs noteikts sods gan pārdevējam, gan pircējam.
Vēl grozījumi nosaka pienākumu alkoholu veikalos tirgot atsevišķi norobežotā nodaļā un aizliegumu tirgot alkoholu valsts un pašvaldību iestāžu telpās.
Sagatavotajos likumu grozījumos ir iekļautas vairākas jaunas sankcijas, piemēram, sankcijas par nelikumīga alkohola apriti īpašumā; sankcijas nepilngadīgajiem par alkohola iegādi un starpnieka izmantošanu; sankcijas par alkohola lietošanu izglītības iestādes telpās un tās teritorijā; pastiprināts soda mērs par nepilngadīgā atkārtotu iesaistīšanu un novešanu līdz dzēruma stāvoklim.
Vēl nav risinājuma
Nav arī noslēpums, ka nereti negodīgi tirgotāji "piever acis" un apzināti nemēģina noskaidrot pircēja vecumu, lai alkoholiskos dzērienus nepilngadīgajiem pārdotu. Lai šo praksi spētu kontrolēt, būtu nepieciešama regulēta kārtība. A.Ašeradens klāstīja, ka šobrīd vienīgais veids, kā Iekšlietu ministrija var kontrolēt to, vai alkohols netiek pārdots nepilngadīgajiem (veikti kontrolpirkumi), ir izmantot ministrijas darbinieku bērnus.
Tā kā grozījumos ir iekļauta norma par to, ka, pērkot alkoholu, pircējam vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un par tā neuzrādīšanu piemērojamas sankcijas, tad ir jāatrod arī tiesību normām atbilstošs veids, kā nepilngadīgos iesaistīt Valsts policijas organizētajos kontrolpirkumos. Darba grupa, izstrādājot likuma grozījumus, šim jautājumam vēl nav atradusi risinājumu.
Likumdevēja un grozījumu izstrādē iesaistīto profesionālo organizāciju viedokļi dalās ļoti būtiskā jautājumā - no cik gadiem atļaut oficiāli iegādāties alkoholu? Ārstu biedrības nostāja ir stingra – visas sabiedrības veselības interesēs ir nepieciešams liegt iegādāties alkoholu jauniešiem līdz 21 gada vecumam.
Darba grupas viedoklis ir atšķirīgs. Tās vadītājs A.Ašeradens skaidroja, ka Latvijā ļoti daudzas lietas personām ir pieejamas no 18 gadu vecuma. Tad cilvēks kļūst pilngadīgs ar savām izvēles tiesībām, piemēram, tiesībām laulāties, doties armijā.
Tāpēc šajā gadījumā noteikt, ka alkoholu ir aizliegts pārdot personai līdz 21 gada vecumam, darba grupai likās nesamērīgi. Tomēr Saeimas komisiju kopsēdē vairāki deputāti pauda atbalstu vecuma sliekšņa paaugstināšanai.
Darba grupas pārstāvis Ivans Klementjevs uzsvēra, ka šis ir tikai pirmais signāls alkohola lietotājiem, ka tiek uzsākta cīņa, lai viņi aizdomātos par to, ko un kad viņi dara.
Jāatceras, ka darba grupas izstrādātie grozījumi var tikt papildināti, skatot tos Saeimā pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā. Tāpēc par abām minētajām problēmām vēl būs iespējams diskutēt.
