Kārtību, kādā tas notiek, nosaka likums "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām", kurā noteiktas prasības arī medijiem. Pirmkārt, tā ir prasība nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) publiskošanai internetā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus, kurus pēc tam nedrīkst mainīt. Otrkārt, par katru vienošanos ar politisko partiju, to apvienību, atsevišķu deputāta kandidātu vai ar partijām un to apvienībām nesaistītu personu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla izvietošanu ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas vai izmaiņu veikšanas noslēgtajā līgumā jānosūta KNAB paziņojums par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu.
Savukārt to, vai medijos politiskā reklāma neparādās slēpti, novēro politikas centrs "Providus", veicot slēptās reklāmas monitoringu un mediju analīzi regulāri publicējot portālā www.politika.lv.
Reģionālie plašsaziņas līdzekļi priekšvēlēšanu laiku izjūt vairāku aspektu dēļ. Protams, partijas vairāk vai mazāk, bet politiskajai reklāmai izmanto arī vietējos laikrakstus. Tāpat šai laikā raisās diskusijas par to, vai KNAB uzraudzība un prasības vietējiem medijiem ir samērīgas. Medijiem jāpamana arī slēptā politiķu reklāma, bet, baidoties no pseidonotikumiem, nedrīkst palaist garām vērā ņemamus notikumus. Tāpat medijiem jāformulē, kā izturēties pret vietējiem Saeimas deputātu kandidātiem, – vai tie redakcijas skatījumā priekšvēlēšanu laikā nekļūst "mirušas" personas, par kuriem neraksta neko, vai tikai kritisku. Visbeidzot – var arī analizēt, vai priekšvēlēšanu laiks atdzīvina laikrakstu, vai žurnālistu darbā parādās vairāk radošuma un pētnieciskuma.
LV.LV jautā: Ko Saeimas vēlēšanas nozīmē reģionālajiem laikrakstiem, kas ir vistuvāk vēlētāju tūkstošiem ārpus Rīgas? Kādas iespējas dod un kādas problēmas vēlēšanas rada vietējām avīzēm?
Ērika Bondarenko, "Ludzas Zemes" redaktore, Ludza:
Saeimas vēlēšanas aktivizē vietējos politiķus, parādās kandidāti, var gaidīt dažādus jaunumus, arī pseidoziņas. Labākā iespēja, ko dod vēlēšanas, ir likt politiķiem runāt par reģionam aktuāliem jautājumiem.
No bijušā Ludzas rajona šīs Saeimas vēlēšanās dažādos sarakstos kandidē 13 cilvēki, kam Ludzas, Ciblas, Kārsavas vai Zilupes novadā reģistrēts kāds īpašums, ir dzīvesvieta vai darba vieta. Viņiem piedāvājām pastāstīt par sevi: kāpēc balotējas, ko vēlas panākt, darbojoties Saeimā, u. tml. Protams, noteicām apjoma ierobežojumu – līdz 2000 zīmēm. Atsaucība neliela – tikai divi ir iesnieguši savu redzējumu. Pieļauju, ka sarakstos iekļauti pilnīgi "nejauši" cilvēki, kas neko daudz nezina par partiju un tās programmu, bet tur atrodas, lai par viņu un līdz ar to sarakstu nobalsotu viņa paziņas.
Ir pasūtīti reklāmas laukumi. Protams, par visiem noslēgtajiem līgumiem uzreiz informējam KNAB. Cenu reklāmai noteicām samērā augstu, jo negribas avīzi piesārņot ar politiskās reklāmas materiāliem. Peļņa, protams, no katrām vēlēšanām ir, bet, ja kāds jokodams saka: avīzēm būtu labi, ja vēlēšanas būtu katru gadu – godīgi atbildu: man tas nepatiktu. Jezga un nemiers ir pārāk liels, un dzīve arī bez vēlēšanām ir skaista, krāsaina, notikumiem bagāta.
"Pieļauju, ka sarakstos iekļauti pilnīgi "nejauši" cilvēki, kas neko daudz nezina par partiju un tās programmu, bet tur atrodas, lai par viņu un līdz ar to sarakstu nobalsotu viņa paziņas."
Ē. Bondarenko, "Ludzas Zeme"
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām saņēmām pārmetumus par slēpto reklāmu savā laikrakstā, kaut gan tie bija raksti, kas atspoguļoja amatpersonu (partiju pārstāvju) vizītes rajonā un deputātu kandidāta saimniecisko darbību. Tādēļ šoreiz uzmanīgi sekojam, lai negadās šaubīgi raksti, ko var iztulkot kā slēpto aģitāciju. Katru gadījumu, kad rakstā tiek pieminēts kāds kandidāts, ar kolēģiem pārrunājam. Piemēram, bija mākslinieku plenērs, kurā piedalījās arī mūsu muzeja un mākslas skolas darbinieks, mākslinieks Andris Misāns. Publicējām, jo neuzskatījām, ka to varētu iztulkot kā reklāmu. Taču kopumā mēs laikam neesam īpaši interesanti lielajai politikai, tāpēc tādu īpaši inscenētu pseidonotikumu, manuprāt, nemaz nav. Deputātu kandidāti biežāk ir publiskos, sabiedriskos pasākumos, ir dažādas dāvināšanas un labdarības akcijas – tādi vienreizēji pasākumi, ko tad arī uztveram kā pseidonotikumu, par ko informējam tikai pret samaksu kā par politiskās aģitācijas tekstu.
Neviens no mūsu četru pašvaldību līderiem nekandidē uz Saeimu, un tas mums šobrīd atvieglo darbu – drošāk pirms vēlēšanām varam rakstīt, kā strādā pašvaldības un to vadītāji, neesam sasaistīti.
Saeimas vēlēšanām īpašu kampaņu neveidojam, bet izstrādājām un publicējām "Ludzas Zemes" nostāju šim periodam. Laika un resursu, arī zināšanu pētnieciskiem projektiem nepietiek, tādēļ publicējam "Delnas" piedāvātos materiālus no www.kandidatiuzdelnas.lv, katru nedēļu vienu rakstu.
Cenšamies saglabāt objektīvu skatienu, cik tas iespējams. Redakcijas darbinieki neiesaistās neviena politiskā spēka priekšvēlēšanu kampaņā.
Antra Lāce, "Liesmas" redaktore, Valmiera:
Partijas politiskajai reklāmai, protams, izmanto mūsu avīzi, bet mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, jo vairākas izplata savus bezmaksas izdevumus katrā pastkastē. Savukārt Valmierā dome stāsta par saviem labajiem darbiem īpašā informatīvajā izdevumā "Valmiera domā un rada", kas, zīmīgi, izveidots šī gada jūnijā un tiek izplatīts visās pastkastītēs. Līdz tam dome informēja iedzīvotājus ar apmaksātām lappusēm "Liesmā".
Galvenokārt reklamējas partijas, lielākoties ar aģentūru starpniecību. No pašiem kandidātiem pagaidām viens – Ainārs Latkovskis. Trešās personas pagaidām nav pieteikušās.
KNAB prasības atzīstamas, izņemot prasību, ka jāinformē ne vēlāk kā vienā darbdienā pēc līguma noslēgšanas. Prasība absurda, jo līgumā norāda izsūtīšanas datumu, bet līgumu saņemam pa pastu tikai pāris dienu vēlāk, tā mums neapzināti iznāk maldināt KNAB.
"Vietējie kandidāti acīmredzot labi apzinās savu situāciju un nebrīnās, ka viņu parādīšanās kādā nozīmīgā notikumā nav atspoguļota."
A. Lāce, "Liesma"
Par pseidonotikumiem uzskatām visus, par kuriem paziņo politisko spēku pārstāvji, jo šie notikumi vienmēr ir vairāk vai mazāk "iekrāsoti". Līdz šim nav bijis gadījuma, ka kaut ko svarīgu būtu palaiduši garām, vismaz mums pašiem tā šķiet. Vietējie kandidāti acīmredzot labi apzinās savu situāciju un nebrīnās, ka viņu parādīšanās kādā nozīmīgā notikumā nav atspoguļota. Par partiju saietiem publicējam informāciju 1500 zīmju apjomā, bet kandidāti un partiju pārstāvji savus viedokļus var izteikt tikai apmaksātās publikācijās. Politisko reklāmu publicējam tikai ar priekšapmaksu.
Vienreiz nedēļā publicējam Daiņa Lemešonoka analīzi par katru sarakstu Vidzemes vēlēšanu apgabalā, plānojam Vēlēšanu reformas biedrības, Vidzemes augstskolas un redakcijas organizētu diskusiju ar vadošajiem kandidātiem 9. septembrī, kā arī apaļā galda diskusiju pirms vēlēšanām. Pētnieciski analītiskiem materiāliem laika nepietiek, jo vasarā arī žurnālisti ir atvaļinājumos.
Jānis Apīnis, "Brīvās Daugavas" redaktors, Jēkabpils:
Šogad partijas rīko daudz mazāk publisku pasākumu, kuros tiktos ar iedzīvotājiem. Acīmredzot šībrīža situācijā gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji vairās no ļoti asiem un pamatotiem publiskiem jautājumiem. Toties ļoti aktīvi izmanto citas pašreklāmas metodes – atbalsta sporta un kultūras pasākumus vai pat tos rīko, uzstājas pilsētas svētkos u. tml.
Politiskajai reklāmai vietējais laikraksts tiek izmantots joprojām, taču pieteiktās reklāmas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, ir mazāks. Reklamējas galvenokārt pašas partijas un daži atsevišķi kandidāti.
KNAB uzraudzība pār politisko reklāmu publicēšanu ir skrupuloza, taču acīmredzami nepieciešama, jo dažos plašsaziņas līdzekļos arvien vēl redzami slēptās reklāmas gadījumi.
"Šogad partijas rīko daudz mazāk publisku pasākumu, kuros tiktos ar iedzīvotājiem. Acīmredzot šībrīža situācijā gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji vairās no ļoti asiem un pamatotiem publiskiem jautājumiem."
J. Apīnis, "Brīvā Daugava"
Protams, pirms vēlēšanām kandidāti kļūst ļoti rosīgi, pildot arī it kā tiešos amata pienākumus un izmantojot administratīvos resursus. Piemēram, ierodas ministri, kuri te sen vai nekad nav redzēti. Jēkabpili un novadus nesen apmeklēja satiksmes ministrs un zemkopības ministrs, darba kārtībā bija programma visas dienas garumā. Arī pašvaldību lietu ministre uzreiz nākamajā dienā pēc vētras apmeklēja cietušos, kas citkārt laikam nenotiktu. Redakcijas attieksme šādos gadījumos ir – atsijāt tās aktivitātes, kas būtiskas pašai partijai un kandidātiem un nekādā veidā neietekmē vietējo dzīvi. Protams, ja jau politiķis ir ieradies, žurnālistam jāizmanto iespēja iztaujāt viņu par lietām, kuras sabiedrībai ir būtiskas, bet par kurām politiķis šāda "darba brauciena" laikā nav plānojis runāt.
Manuprāt, baidoties no slēptās reklāmas bubuļa, jāvairās arī no otras galējības –vietējo politiķu vārdus neminēt nemaz. Ja tas ir vietējo ziņu kontekstā un saistīts ar kandidāta tiešajiem amata pienākumiem, neitrālā kontekstā publikācijās viņa vārds noteikti būs.
Daiga Bitiniece, "Kurzemnieka" redaktore, Kuldīga:
Šajās vēlēšanās atšķirībā no citām neviena partija nav noslēgusi iepriekšēju līgumu, paredzot reklāmas izvietojumu konkrētiem numuriem uz priekšu. Reklāma dīvainā kārtā tiek pieteikta tikai dažas dienas iepriekš, to piesaka reklāmas aģentūras.
KNAB uzraudzība laikrakstiem ir pārspīlēta, jo nedrīkst publicēt reklāmu, ja nav paziņots KNAB par noslēgto līgumu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā noslēgšanas. Tā kā partijas patur tiesības mainīt reklāmas apjomu, tad redakcijai, tam notiekot, atkal jāsūta jauns paziņojums KNAB. Uzņēmuma vadībai un grāmatvedei nepārtraukti jāuzmanās, lai kaut ko nenokavētu.
Pseidonotikumi mūs nemulsina, tos jau var uzreiz atšifrēt. Šogad deputātu kandidātiem ir tendence piedalīties visos pasākumos – pensionāru salidojumos, skrējienos, piemiņas pasākumos. Mūsu žurnālisti, rakstot par pasākumiem, kandidātus nepiemin, jo viņi tur ir it kā starp citu, ar runām un dāvanām neuzbāžoties.
No trim novadiem, kas ir bijušajā Kuldīgas rajonā, ir 11 vietējie kandidāti. Avīzē pieminēt līdz šim iznācis divus – slimnīcas vadītāju Ivaru Eglīti ("Par labu Latviju"), kurš ir Kuldīgas pusmaratona idejas autors un arī pats to skrien visus gadus – sacensības notika 7. augustā. Otrs – Meinards Mētelis ("Atbildība"), kurš iesniedzis prasību pret cita medību kluba vadītāju par goda un cieņas aizskaršanu, izsakoties mūsu laikrakstā.
"Esam izvirzījuši uzdevumu aktivizēt vēlētājus, jo pagaidām daudzi ir skeptiski par piedalīšanos vēlēšanās."
D. Bitiniece, "Kurzemnieks"
Bet kandidātus no visiem sarakstiem 31. augustā aicināsim uz diskusiju redakcijā. Vēl rīkosim diskusijas par svarīgākajām tēmām – ekonomiku, budžetu, sociālo jomu, medicīnu, izglītību un ārlietām. Mazāk šoreiz apmeklējam partiju tikšanās ar vēlētājiem, vairāk rīkojam diskusijas un stāstām vēlētājiem par mazāk zināmajiem kandidātiem. Sadarbojamies ar "Delnu", izmantojam materiālus no www.kandidatiuzdelnas.lv. Sadarbojamies arī ar Vēlēšanu reformu biedrību, organizējot kopīgu diskusiju.
Esam izvirzījuši uzdevumu aktivizēt vēlētājus, jo pagaidām daudzi ir skeptiski par piedalīšanos vēlēšanās. Rubrikā "Vēlēšanas nāk" katrā numurā jautājam iedzīvotājiem, par ko viņi balsoja iepriekš un ir/nav vīlušies un ko darīs šoreiz un kāpēc. Jauniešiem jautājam, ko viņi darītu vispirms, ja būtu Saeimas deputāti. Arī šoreiz rīkosim vēlēšanu totalizatoru.
Jāatzīst, ka žurnālisti nemaz tik ļoti neraujas rakstīt politiskas tēmas, jo ir interesantākas lietas.
Ērika Stepiņa, "Ezerzemes" redaktore, Krāslava:
Vislielākā muļķība ir KNAB prasība sūtīt paziņojumu otrajā dienā pēc līguma noslēgšanas. Varbūt Rīgā abas puses satiekas un uzreiz noslēdz līgumu, uz Krāslavu to parasti sūta pa pastu.
Partijas līgumus par politisko reklāmu slēdz, taču ar katrām vēlēšanām arvien mazāk.
Par redakcijas vēlēšanu principiem ilgi domājām un nolēmām, ka neizniekosim laikraksta laukumu ar vispārīgām frāzēm. Nav nozīmes bez maksas dot vietu vietējiem kandidātiem, tik un tā visu nosaka katras partijas kopējā politika. Savukārt žurnālisti, lai nekļūdītos, labāk nedara neko, jo tagad jau arī neko sliktu par deputātu kandidātiem nedrīkst teikt, lai neaizskartu godu un cieņu.
