Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ārstniecības personu reģistrs liecina, ka neatliekamās medicīnas ārsta specialitātē sertificēto ārstniecības personu skaits samazinās, un tas var apdraudēt kvalitatīva neatliekamās palīdzības pakalpojuma nodrošināšanu iedzīvotājiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
2009.gadā darbu ir uzsācis Vienotais neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Ārstniecības personu reģistra dati liecina, ka neatliekamās medicīnas ārsta specialitātē sertificēto ārstniecības personu skaits samazinās, kas var apdraudēt kvalitatīva neatliekamās palīdzības pakalpojuma nodrošināšanu iedzīvotājiem, atzīts ziņojumā. Neatliekamās palīdzības ārstu skaits samazinājies no 184 ārstiem 2006.gadā līdz 174 ārstiem 2009.gadā jeb par 5,4%.
Tāpat ziņojumā atzīts: pārorientējot veselības aprūpes sistēmu no sekundārā uz ambulatoro un primārās aprūpes līmeni, veidojas nepieciešamība pēc ģimenes ārstu skaita pieauguma. Lai arī nodrošinājums ar ģimenes ārstiem uz 10 000 iedzīvotāju laikā no 2006. līdz 2009.gadam ir pieaudzis, tomēr, lai nodrošinātu efektīvu primārās veselības aprūpes sistēmas darbību, ģimenes ārstu īpatsvaram no kopējā ārstu skaita jābūt vismaz 30%. Šobrīd ģimenes ārstu īpatsvars ir tikai 15% apmērā, tas ir, uz pusi mazāk nekā nepieciešams. Vienlaikus ir jāņem vērā arī ģimenes ārstu vecuma struktūra – saskaņā ar Veselības norēķinu centra sniegtajiem datiem līgumattiecībās ar Veselības norēķinu centru ir 37 ģimenes ārsti pirmspensijas vecumā (ārsti, kuriem 2010.gadā paliek 62 gadi) un 200 ģimenes ārsti pensijas vecumā (ārsti, kuriem 2010.gadā paliek vairāk nekā 62 gadi, tas ir, ārsti vecumā no 62 līdz 79 gadiem).
LV.LV jautā: Kam un kas jādara, lai ģimenes ārstu un neatliekamās palīdzības ārstu skaits Latvijā būtu pietiekams?
Sarmīte Veide, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente:
– Veselības ministrijas uzdevums ir plānot un nodrošināt nepieciešamo mediķu skaitu katrā specialitātē. Kopš pagājušā gada būtiski ir palielināts rezidentūras vietu skaits ģimenes medicīnā, šogad sasniedzot 40 vietas salīdzinājumā ar 10–15 vietām iepriekšējos gados. Tādējādi vērojama pozitīva tendence cilvēkresursu plānošanā. Lai jaunos kolēģus piesaistītu darbam Latvijā, valstij ir jārada labvēlīga darba vide, jānodrošina adekvāts finansējumus un, galvenais, jāpauž pozitīva attieksme, kas atspoguļojas pieņemtajos lēmumos.
Maija Radziņa, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja:
– Ģimenes ārstu un Neatliekamās palīdzības ārstu skaits ir tikai viens no faktoriem, lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu. Svarīgs ir arī šo speciālistu izvietojums, sasniedzamība visā Latvijas teritorijā un minētā darba adekvāts atalgojums.
Tā kā ir gan pieredzējuši ārsti, kas nesen palikuši bez darba slimnīcu reorganizācijas rezultātā un varētu pārkvalificēties, gan arī jaunie ārsti, kuri jau apgūst minēto specialitāti vai tūlīt to darīs, uzskatām, ka abas šīs ārstu grupas varētu papildināt minēto specialitāšu rindas. Protams, pašreiz vienīgais ceļš ir rezidentūra, taču, iespējams, nākotnē jārada atšķirīgas prasības dažādām ārstu grupām, lai neveidotos nevienlīdzīga konkurence. Tas viss kopumā var notikt ar Veselības ministrijas izstrādātu stratēģisku pareizu plānošanu gan cilvēkresursu, gan finanšu jomā. Tāpat nepieciešama cieša sadarbība ar pašvaldību iestādēm reģionos ārstu dzīves, darba apstākļu un atalgojuma jautājumos, lai radītu motivāciju un interesi par darbu Latvijā.
Minēto speciālistu vakances ir arī citās valstīs, un mūsu speciālisti ir labi pieprasīti pārējā Eiropas darba tirgū. Tādēļ arvien vairāk Latvijas jauno un arī pieredzējušo ārstu finansiālu un profesionālu apsvērumu, kā arī sociālās nestabilitātes dēļ dodas strādāt uz ārzemēm, tā vēl vairāk padziļinot ārstu trūkumu Latvijā.
Jānis Stabingis, ģimenes ārsts Liepnā:
– Jāsāk ar to, ka ģimenes ārsti ir sabiedrības daļa. Kāda ir sabiedrības attieksme pret ģimenes ārstiem, tāda pret viņiem ir arī topošo mediķu attieksme. Ģimenes ārsta profesijai kā tādai sabiedrības acīs, manuprāt, ir visai zems prestižs. Turklāt esmu ievērojis, ka medicīnas studentu apmācītāji dažkārt ir ļoti nekorekti – lielajās slimnīcās Rīgā, arī citur, nez kādēļ pastiprināti norāda tieši uz ģimenes ārstu kļūdām, tā topošajos studentos radot iespaidu, ka ģimenes ārsti ir tādi otršķirīgi ārsti. Tajā pašā laikā nav izstrādātas speciāls programmas ģimenes ārstu apmācībai un joprojām ir problēmas ģimenes ārstu apmācības sistēmā kopumā: nav savas katedras, fakultātes, mācībspēku.
Liela nozīme, lai medicīnas studenti izvēlētos kļūt par ģimenes ārstiem, protams, ir arī valstij. Galvenais, lai būtu stabila, ilgstoša un pastāvīga sistēma, kas nav pakļauta nemitīgām pārmaiņām, un lai valsts neizdomātu arvien jaunas un jaunas pret ģimenes ārstiem vērstas represīvas darbības. Vēl būtu svarīgi, lai valsts ārstniecības iestādes vērtētu kaut kā loģiskāk. Šobrīd man vienam (ar vienu darbinieku – feldšeri) būtībā ir visas tās pašas prasības kā, piemēram, "Stradiņiem" Rīgā. Reizēm tas šķiet patiešām absurdi. Jāpiemin arī ERAF fondu apgūšana. Apakšprogramma ģimenes ārstu prakšu uzlabošanai mūsu ierēdņu kabinetos marinējas jau gadiem...
Pašiem mediķiem arī kaut kas jādara. Visupirms jābeidz gausties. Jāapzinās, ka paši šo darbu un profesiju esam izvēlējušies, sevišķi tie, kas to izdarījuši pēdējos desmit gados. Jāstrādā pēc labākās sirdsapziņas un jāatceras, ka mēs, ārsti, neesam pārāki par pacientiem.
Es pats no rīdzinieka kļuvu par ģimenes ārstu Liepnā, un esmu patiešām apmierināts ar savu izvēli gan profesionālajā, gan dzīvesvietas ziņā. Ir labi! Reizēm tikai ir pagrūti saņemties braukt uz Rīgu mācīties, bet nav jau izvēles – tuvāk ļoti reti kaut kas notiek: viss koncentrējas Rīgā.
Laura Bundule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciāliste:
– NMPD darba specifika nosaka, ka sekmīga pirmsslimnīcas posma neatliekamās medicīniskās palīdzības pacietu aprūpe iespējama, vien veiksmīgi komandā darbojoties ārstu palīgiem un neatliekamās medicīnas ārstiem. Kopumā dienestā krasi neizjūtam to, ka ir samazinājies izglītību ieguvušo neatliekamās medicīnas ārstu skaits, bet viennozīmīgi ir skaidrs, ka šīs profesijas pārstāvju skaits nav pietiekams. Savus priekšlikumus un ierosinājumus NMPD vadošie speciālisti ir sniegušai gan saistībā ar nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā, gan rezidentu apmācības un pārkvalifikācijas jautājumiem.
Ja runājam par NMPD, tad ieguldām darbu, lai apmācītu un piesaistītu darbiniekus, jo, protams, mums ir konkurenti – gan slimnīcu uzņemšanas nodaļas, gan darba piedāvājumi ārzemēs. Tieši tādēļ dodam darbiniekiem iespēju bez maksas mācīties un attīstīties, paaugstināt savu kvalifikāciju, lai pacietiem sniegtu arvien labāku un operatīvāku pirmsslimnīcas posma ātro palīdzību. Tā, pagājušogad dažādos dienesta kursos gan par aprīkojuma lietošanu un pediatrijas jautājumiem, gan arī citiem ar dienesta specifisku saistītiem jautājumiem apmācītas 367 ārstniecības personas, bet šogad – jau 504, lai gan gads ir tikai pusē.
Tāpat mūsu darbinieki izmanto iespēju 18 mēnešu laikā pārkvalifikācijas rezultātā iegūt neatliekamās medicīnas ārsta kvalifikāciju Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros. Šāda iespēja tiek piedāvāta 30 neatliekamās medicīnas radniecīgo profesiju ārstniecības personām.
Tāpat rūpējamies par saviem darbiniekiem un cenšamies nodrošināt arī sociālās garantijas. Šobrīd apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā Neatliekamās palīdzības dienesta darbinieki saņem apmaksātu veselības aprūpi" nosaka kārtību, kādā NMPD darbiniekiem ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Apmaksāta veselības aprūpe ietver pacienta iemaksu un līdzmaksājumu, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu, kā arī darbiniekam Latvijā sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un izmeklējumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par darbinieka veselības stāvokli obligātās veselības pārbaudes ietvaros; vakcināciju regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktā vakcinācija pret vakcīnregulējamām slimībām, ar kurām darbinieks var inficēties, pildot darba pienākumus (pret B hepatītu, pret ērču encefalītu). Savukārt ambulatori un stacionāri sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā, ja veselības aprūpes pakalpojums sniegts ārstniecības iestādē, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības organizēšanas un finansēšanas kārtību ir līgumattiecībās ar centru.
Ja jāatbild uz jautājumu, kādēļ izvēlēties neatliekamās medicīnas ārsta vai ārsta palīga profesiju, tad jāsaka, ka tas viennozīmīgi ir dinamisks un daudzveidīgs darbs komandā, no tā daudzos gadījumos atkarīga pacienta dzīvība vai tālākā atveseļošanās. Un, kā teikuši daudzi dienesta mediķi, darbs ir smags, tomēr savu darbu nemainītu ne pret ko citu.
