NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
08. aprīlī, 2011
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Veselība
1
1

Neatliekamo palīdzību sauc arī tad, ja palīdzēt var kāds cits

Diennaktī Latvijā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nobrauc vidēji 33 529 kilometrus – vidēji 25 kilometrus katrā izsaukumā. Katrs izsaukums dienestam vidēji izmaksā 70 latus.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta misija ir glābt un saglabāt cilvēku dzīvības – doties palīgā tad, kad gaidīt nedrīkst ne mirkli. Tieši tādēļ šī palīdzība ir ātra, kvalitatīva un līdz ar to dārga. Dienests min vairākas problēmas, kuru risinājums tomēr dotu līdzekļu ietaupījumu, lai palīdzība kļūtu vēl kvalitatīvāka un ātrāka.

"Labi funkcionējoša pirmsslimnīcas un specializētās Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sistēma ir drošības un stabilitātes priekšnosacījums, īstenojot strukturālās pārmaiņas veselības aprūpē," saka NMP dienesta direktora vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos Renāte Pupele, kas darbojas Veselības ministrijas izveidotajā darba grupā lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamās palīdzības apjoma un darba organizācijas izvērtēšanai.

To, kāda pašlaik ir vidējā diennakts dienestā, var secināt, izvērtējot vienas dienas bilanci. Piemēram, svētdienā, 20. martā, dienestā doties palīgā pacientiem bija gatavas 178 brigādes. Pavisam šajā dienā tika pieteikti 1970 izsaukumi, dienests sniedza 166 telefonkonsultācijas un devās pie 1367 pacientiem. Katra brigāde vidēji devās 8 izsaukumos, pārvedot un nogādājot uz slimnīcām 621 pacientu. Pavisam diennaktī tika nobraukti 33 529 kilometri – vidēji 25 kilometri katrā izsaukumā. Īsākais ceļš, kas nobraukts viena izsaukuma dēļ, bija viens kilometrs, garākais – 314 kilometri.

Sevišķi strauji NMP brigāžu nobraukums palielinājās pēc 2009. gada nogalē realizētās slimnīcu reformas – teritorijās, kurās atradās reformētās slimnīcas, tas palielinājās par 15% līdz pat 70 procentiem. Turpinoties slimnīcu reformai, tiek prognozēts izmaksu pieaugums degvielas un autotransporta amortizācijas izdevumu segšanai NMP dienestā līdz pat 30 procentiem. 2010. gadā kopējais NMP dienestā saņemtais izsaukumu skaits salīdzinājumā ar 2009. gadu pieaudzis par 16% - tas nozīmē, ka cilvēkiem jāpalīdz vairāk.

"Cilvēki zina, ka par ģimenes ārsta vizīti jāmaksā, savukārt NMP dienesta izsaukšana ir bez maksas. Par to, ka valstij tas izmaksā nesalīdzināmi vairāk, cilvēki neaizdomājas."

R. Pupele uzsver: ja samazināsies ārstniecības profilu skaits lokālajās slimnīcās, prognozējams NMP brigāžu nobraukuma pieaugums, kas savukārt radīs degvielas un autotransporta amortizācijas izmaksu palielināšanos. NMP brigāžu nobraukums, hospitalizējot pacientus, atsevišķās teritorijās varētu pieaugt līdz pat 50 procentiem. Brigāžu nobraukuma palielināšanās savukārt rada ķēdes reakciju, kas ietekmē NMP pakalpojumu pieejamību: ja palielinās nobraukums, palielinās arī izsaukumā pavadītais laiks un brigāžu noslodze, bet samazinās laiks, kad brigāde ir brīva nākamā izsaukuma izpildei, un līdz ar to samazinās laikus izpildīto izsaukumu skaits.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" paredz, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība dienestam 75% gadījumos jānodrošina ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža republikas pilsētās un novadu pilsētās, savukārt pārējās teritorijās – ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža. Rēķinot vidējos rādītājus, 2010. gadā pilsētās 15 minūšu laikā pie pacienta brigādes ieradās 89,2% gadījumu, lauku teritorijās 25 minūšu laikā – 81,4% gadījumu. Tai pašā laikā salīdzinošie 2010. gada dati par Vidzemes reģionu rāda, ka 53% lauku teritoriju NMP netiek nodrošināta savlaikus. Lai situāciju uzlabotu, papildus vajadzīgas NMP dienesta brigādes. Vidzemes reģionā tādas varētu būt Valkā, Valmierā, Liepupē, Liepnā, Rugājos, Lejasciemā un Liezērē.

Sekundārie izsaukumi – arī uz ģimenes ārstu sirdsapziņas

Lai ietaupītu naudu, dienests kā vienu no 2011. gada prioritārajiem uzdevumiem noteicis gan izsaukumu izpildes laika samazināšanu, gan NMP brigāžu izsaukumu skaita samazināšanu uz sekundārajiem NMP izsaukumiem.

Sekundārs jeb nepamatots izsaukums atbilstoši MK noteikumiem Nr. 1046 ir izsaukums, kurā, pēc NMP brigādes vērtējuma, pacientam nav konstatēts dzīvībai vai veselībai kritisks stāvoklis. Tie ir izsaukumi, kuros pacientam būtu pieticis ar cita speciālista – ģimenes ārsta, aprūpētāja utt. apmeklējumu. 2010. gadā par sekundāriem jeb nepamatotiem atzīti 28% izsaukumu. Visvairāk tādu ir Vidzemes reģionā – 39%, Kurzemes – 32%, Rīgas – 30%, Latgales – 17% un Zemgales – 16 procenti. Pavisam 2010. gadā NMP dienests devies 395 891 izsaukumā un 109 544 izsaukumi bijuši sekundārie izsaukumi. Sekundāro izsaukumu struktūru pamatā veido dažādas hroniskas saslimšanas – apmēram 73%, otro lielāko daļu – 26% - akūtas respiratoras saslimšanas jeb vīrusu infekcijas. 64% gadījumu NMP dienests pēc izsaukuma pacientus atstāj mājās.

Šo problēmu spilgti ataino aprēķini, cik bieži dienestam gada laikā nākas doties pie viena un tā paša hroniski slimā pacienta. Dienests apkopojis piecus rekordgadījumus 2010. gadā: pacients no Rīgas, 66 gadi, ļaundabīgs audzējs, dienests pie viņa devies 81 reizi; pacients no Rīgas, 98 gadi, hroniska smadzeņu išēmija, dienests pie viņa devies 35 reizes; pacients no Daugavpils, 84 gadi, smadzeņu ateroskleroze, dienests pie viņa devies 33 reizes; pacients no Rīgas, 91 gads, hroniska smadzeņu išēmija, dienests pie viņa devies 28 reizes; pacients no Tukuma, 93 gadi, smadzeņu ateroskleroze, dienests pie viņa devies 22 reizes.

"Hroniski slimo pacientu sūdzības ir ļoti dažādas: smok nost, trūkst elpas, stipri sāp. Pacienta norādītais veselības stāvoklis ir tāds, ka dienestam nav tiesību izsaukumu atteikt vai norādīt, ka tas būs maksas pakalpojums. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka viens izsaukums dienestam izmaksā vidēji 70 latus, un šie sekundārie izsaukumi nav NMP dienesta pamatfunkcija – tā mēs pasliktinām pakalpojuma pieejamību tiem, kam to patiešām vajag," uzsver R. Pupele. "NMP dienestu vajadzētu noslogot pēc būtības. No vienas puses: jā, pacientam palīdzība ir jāsaņem. No otras puses, diez vai ar mirgojošām bākugunīm jābrauc pie pacienta un jātērē 70 lati, ja viņam to pašu palīdzību, tikai nesalīdzināmi lētāku, varētu sniegt kāds cits," piekrīt Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs.

"2010. gadā kopējais NMP dienestā saņemtais izsaukumu skaits salīdzinājumā ar 2009. gadu pieaudzis par 16%. "

Dienesta speciālisti uzsver: ir jādara viss, lai samazinātu sekundāro izsaukumu skaitu, jo tā ir nelietderīga līdzekļu tērēšana. Te būtu vajadzīga pastiprināta sadarbība ar ģimenes ārstiem, sociālajiem dienestiem, speciālistiem. Jau tagad dienests vienojies ar ģimenes ārstu asociācijām, ka informēs ārstus par pacientiem, pie kuriem dienests devies sekundārajā izsaukumā. "Uzlabojot primārās veselības aprūpes ārstu pieejamību, piemēram, ieviešot ambulatorās aprūpes ārstu palīgu dežūras ģimenes ārstu praksēs lauku teritorijās, prognozējama NMP izsaukumu skaita samazināšanās," uzskata R. Pupele.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska gan nepieņem pārmetumus, ka lielajā sekundāro izsaukumu skaitā vainojami tikai ģimenes ārsti. Viņa uzskata, ka izskaidrojums šādiem izsaukumiem ir arī kopējā sociālā situācija valstī: cilvēki zina, ka par ģimenes ārsta vizīti jāmaksā, savukārt NMP dienesta izsaukšana ir bez maksas. To, ka valstij tas izmaksā nesalīdzināmi vairāk, cilvēki neaizdomājas. Speciālistiem nav noslēpums: pacienti ir dažādi, ir arī cilvēki ar mentāliem traucējumiem, kas arī zina, kā izsaukt palīdzību. L. Kozlovska stāsta, ka arī viņai ir pacienti, kas ārstu uz mājas vizīti aicina vairākas reizes nedēļā, reizēm arī drīz vien pēc tam, kad ārsts nupat bijis. Turklāt ārste uzsver, ka divas vērā ņemamas "DnB Nord Bankas" un "Sustento" aptaujas liecina: kopumā pacienti ar ģimenes ārstu pieejamību un aprūpi ir apmierināti.

Veselības ministrija prognozē, ka problēmu vismaz daļēji varētu uzlabot konsultatīvā tālruņa ieviešana, kura izveidei izsludinātais iepirkumu konkurss jau tuvojas noslēgumam – ja pacienti zinātu ne tikai NMP dienesta tālruni, bet arī kādu citu vietu, kur jebkurā brīdī var prasīt padomu, iespējams, vismaz sekundāro izsaukumu skaits samazinātos.

 Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Sarmīte Veide atgādina, ka valstī ir regulējums, kas tā arī paredz: ārpus ģimenes ārstu darba laika pacienti var vērsties NMP dienestā, slimnīcu uzņemšanas nodaļās un pie dežūrārstiem. Iespējams, tieši dežūrārstu funkcija tiek uzsvērta pārāk maz.

Uzreiz uz atbilstošāko ārstniecības iestādi

NMP dienests mudina pievērst uzmanību vēl kādai tendencei: viena stacionārā nogādājamā pacienta divkārtējai pārvešanai. NMP dienests ir sīki izanalizējis, cik pacientu tiek nogādāts katrā no tām slimnīcām, kuru darbību skata Veselības ministrijas darba grupa lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamās palīdzības apjoma un darba organizācijas izvērtēšanai.

NMP dienests faktus pierāda ar statistiku, norādot, cik pacientu dienests 2010. gada otrajā pusgadā nogādājis uz lokālajām slimnīcām un cik no viņiem dienests vēlāk pārvedis uz citām slimnīcām. Ja būtu skaidrāk definēts, ko kura ārstniecības iestāde spēj un ko nespēj izdarīt, NMP dienests varētu ietaupīt līdzekļus, pacientu uzreiz vedot tur, kur viņš pēc tam nonāk, pašlaik izmantojot dienesta resursus divreiz.

Tā Ogres slimnīcā NMP dienests 2010. gada otrajā pusgadā nogādāja 2034 pacientus, bet vēlāk NMP uz citām, augstāka līmeņa slimnīcām pārveda 69 pacientus, pamatdiagnozes – miokarda infarkts, depresīvi traucējumi, pneimonija u.c. Tukuma slimnīcā NMP dienests nogādāja 1614 pacientus, bet vēlāk uz citām slimnīcām pārveda 56 no viņiem – ar miokarda infarktu, priekšlaicīgu dzemdību, pneimonijas u.c. iemeslu dēļ. Jūrmalas slimnīcā ar NMP brigādēm hospitalizēti 1177 pacienti, uz citām slimnīcām ar NMP brigādēm pārvesti 74 pacienti – miokarda infarkta, tuberkulozes, zarnu infekciju u.c. iemeslu dēļ. No Dobeles slimnīcā 677 nogādātajiem pacientiem vēlāk pārvesti 72 pacienti – visvairāk miokarda infarkta, pneimonijas un ciskas kaula lūzuma dēļ.

No Madonas slimnīcā nogādātajiem 3111 pacientiem vēlāk pārvesti 73 pacienti – pārsvarā ar psihiskiem traucējumiem, šizofrēniju vai priekšlaicīgām dzemdībām. No Cēsu slimnīcā nogādātajiem 3626 pacientiem vēlāk pārvesti 104 pacienti - visvairāk abstinences stāvoklī ar delīriju un psihozes traucējumiem alkohola lietošanas dēļ, depresīvām epizodēm un citiem psihiskiem traucējumiem. No Krāslavas slimnīcā nogādātajiem 1702 pacientiem vēlāk ar NMP brigādēm pārvesti 165 pacienti – ar akūtu apendicītu, psihiskiem traucējumiem. Uz Preiļu slimnīcu ar NMP brigādēm aizvesti 1083 pacienti, bet vēlāk pārvesti 203 pacienti – ar pneimoniju, akūta apendicīta, insulta, arī psihisku traucējumu dēļ, kas radušies pēc alkohola lietošanas.

"Diez vai ar mirgojošām bākugunīm jābrauc pie pacienta un jātērē 70 lati, ja viņam to pašu palīdzību, tikai nesalīdzināmi lētāku, varētu sniegt kāds cits."

Uz Alūksnes slimnīcu NMP nogādājis 1550 pacientus, no tiem vēlāk pārvesti 39 pacienti – psihisku traucējumu, šizofrēnijas, arī lūzumu dēļ. Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā nogādāti 3352 pacienti, no tiem pēc tam pārvesti 205 pacienti – ar ciskas kaula vai apakšstilba lūzumu, arī abstinences stāvoklī. Uz Kuldīgas slimnīcu nogādāti 3456 pacienti, pārvesti 246 pacienti – ar miokarda infarktu, psihiskiem traucējumiem, priekšlaicīgu dzemdību dēļ.

"NMP dienesta līdzekļus varētu samazināt,  skaidri definējot slimnīcu kapacitāti: ko katra konkrētā slimnīca spēj un ko nespēj izdarīt. Tad pacients ar NMP brigādi uzreiz tiktu nogādāts ārstniecības iestādē, kas var sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību, līdz ar to  samazinātos atkārtotu izsaukumu skaits uz stacionāriem pacienta pārvešanai uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi," uzskata R. Pupele.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks veselības aprūpes un sabiedrības veselības jautājumos Juris Bundulis uzsver: NMP dienesta norādītās problēmas nedrīkst skatīt atrauti no vispārējām pārmaiņām veselības aprūpes sistēmas reformā. Tās ir jāskata un jārisina plašākā skatījumā, vērtējot viena noteikta līmeņa pacienta vidējās izmaksas savstarpēji salīdzināmās ārstniecības iestādēs, ārstniecības personu reālo noslodzi, pacientu plūsmas sadalījumu dienas, vakara un nakts stundās, kā arī darbdienās un brīvdienās. Tāpat rūpīgi jāizvērtē laiks, cik dienas paiet līdz lēmuma pieņemšanai par pacienta pārvešanu uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi.

"Nevajadzētu gaidīt septiņas dienas," uzsver J. Bundulis. Tāpat jāvērtē arī vidējie ārstēšanās ilgumi katrā slimnīcā. Tikai meklējot risinājumus kompleksi, būs iespējams izvērtēt, kā vislabāk izveidot saziņu starp ģimenes ārstiem, pacientiem un NPM dienestu, kā arī precīzi definēt, uz kuru ārstniecības iestādi nogādāt pacientu ar attiecīgu diagnozi, tā taupot veselības aprūpes budžetam atvēlētos līdzekļus.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU